Latvijas maksājumu bilance 2003. gada 1. ceturksnī

Maksājumu bilances tekošā konta negatīvais saldo 1. ceturksnī sasniedza 74.0 milj. latu jeb 5.7% no iekšzemes kopprodukta (2002. gada 1. ceturksnī - 35.9 milj. latu jeb 3.1%). Tekošā konta negatīvais saldo salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga, galvenokārt palielinoties preču negatīvajam saldo. Lai gan tautsaimniecības izaugsme galvenajās partnervalstīs bija lēna, preču eksports pieauga par 17.5%, apliecinot Latvijas eksporta konkurētspējas noturību. Preču importa kāpumu (21.5%) veicināja kapitālpreču un starppatēriņa preču ieveduma pieaugums. Pakalpojumu pozitīvais saldo būtiski nemainījās, ienākumu saldo kļuva negatīvs, un kārtējo pārvedumu pozitīvais saldo ievērojami palielinājās. Tiešās investīcijas sedza 92.5% no tekošā konta deficīta.

Latvijas preču eksportā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu visvairāk pieauga eksportā dominējošās preces - koksne un tās izstrādājumi, tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi un metāli un to izstrādājumi (attiecīgi par 18.6 milj. latu, 10.8 milj. latu un 15.5 milj. latu). Palielinājās preču ar augstāku pievienoto vērtību eksports. Preču eksporta pieaugumu vairāk ietekmēja fiziskā apjoma kāpums nekā cenu palielināšanās.

Galvenās eksporta partnervalstis bija Vācija, Lielbritānija, Zviedrija, Lietuva un Dānija. Latvijas eksports uz Eiropas Savienības valstīm 1. ceturksnī pieauga par 22.2%, šo valstu īpatsvaram eksporta kopapjomā palielinoties līdz 62.6% (iepriekšējā gada atbilstošajā periodā - 60.7%). 

Augošais iekšzemes pieprasījums un straujais eksporta kāpums noteica preču importa pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Turpinājās mašīnu un mehānismu, elektrisko iekārtu, metālu un to izstrādājumu un transportlīdzekļu importa kāpums, bet līdz ar pasaules naftas cenu pieaugumu visvairāk (par 40.4 milj. latu) 1. ceturksnī palielinājās minerālo produktu ievedums. Būtiski auga dabasgāzes, dīzeļdegvielas un elektroenerģijas imports.

Lai gan 1. ceturksnī Latvijas naftas tranzīta nozares attīstībai bija nelabvēlīgi apstākļi, pakalpojumu pozitīvais saldo (93.6 milj. latu) salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu gandrīz nemainījās (samazinājums - 1.7 milj. latu). Veiksmīgi attīstoties citām pārvadājumu pakalpojumu nozarēm, palielinājās pārvadājumu pakalpojumu pozitīvais saldo. Saruka citu pakalpojumu pozitīvais saldo, un pieauga braucienu pakalpojumu negatīvais saldo.

Pārvadājumu pakalpojumu pozitīvais saldo (97.7 milj. latu) salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga par 3.6 milj. latu, ko, lai gan naftas tranzīta apjoms samazinājās, noteica augstāks sniegto jūras transporta, dzelzceļa transporta un autotransporta kravu pārvadājumu pakalpojumu apjoms. Braucienu pakalpojumu negatīvais saldo (17.1 milj. latu) palielinājās par 1.7 milj. latu, bet citu pakalpojumu pozitīvais saldo (13.0 milj. latu) kritās par 3.6 milj. latu, jo no nerezidentiem saņemto citu pakalpojumu apjoms pieauga straujāk nekā tiem sniegto citu pakalpojumu apjoms.

Pieaugot nerezidentu tiešo investīciju ieguldījumu ienākumiem, ienākumu saldo 1. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pasliktinājās par 7.3 milj. latu un kļuva negatīvs (0.7 milj. latu), taču lielākā nerezidentu tiešo investīciju līdzdalības ienākumu daļa (86.5%) tika reinvestēta uzņēmumos (ārvalstu tiešo investīciju veidā). Pieauga arī rezidentu ārvalstīs gūtie ienākumi: ārvalstīs nodarbināto atlīdzība palielinājās par 2.1 milj. latu, bet rezidentu ieguldījumu ienākumi - par 3.7 milj. latu.

Kārtējo pārvedumu pozitīvais saldo (54.0 milj. latu) salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga par 21.7 milj. latu, un šo kāpumu galvenokārt noteica privātpersonu saņemto kārtējo pārvedumu palielinājums.

Kapitāla un finanšu konta pozitīvais saldo 1. ceturksnī bija 60.6 milj. latu. Kapitāls Latvijā ieplūda tiešo investīciju veidā, bet pārējo finanšu konta posteņu saldo bija negatīvs (izņēmums - rezerves aktīvi).

Tiešo investīciju pozitīvais saldo (68.5 milj. latu) bija samērā augsts un līdzvērtīgs iepriekšējā gada 1. ceturkšņa līmenim. Latvijā veikto tiešo investīciju apjoms sasniedza 72.6 milj. latu, no tiem 46.7 milj. latu jeb 64.3% tika ieguldīti uzņēmumu pašu kapitālā un reinvestētās peļņas veidā.

Portfeļieguldījumu saldo bija negatīvs (38.9 milj. latu), un to galvenokārt noteica parāda vērtspapīros veiktie Latvijas banku ieguldījumi.

Arī citu ieguldījumu saldo 1. ceturksnī bija negatīvs (54.3 milj. latu). Citu ieguldījumu aktīvu pieaugumu (par 27.4 milj. latu) galvenokārt noteica lielāki uzņēmumu izsniegtie tirdzniecības kredīti, bet citu ieguldījumu pasīvi, samazinoties visu sektoru saistībām, saruka par 26.9 milj. latu.

Rezerves aktīvi, Latvijas Bankai galvenokārt izpildot mijmaiņas darījumu saistības, 1. ceturksnī saruka par 89.3 milj. latu.

LATVIJAS MAKSĀJUMU BILANCE
(tūkst. latu)