Publicēts: 01.01.2013.

Augustā valsts budžeta stāvoklis joprojām bija saspringts, tomēr valdība daļēji dzēsa savu aizņēmumu no Latvijas Bankas. Arī banku sistēmā nebija vērojamas īpašas izmaiņas. Latvijas Banka atsauca licenci diviem lombardiem.

Pārējos tautsaimniecības sektoros augustā galvenokārt turpinājās gada iepriekšējiem mēnešiem raksturīgās tendences. Salīdzinot ar 1994. gada augustu, pieauga olu un piena ražošana (attiecīgi par 19.6% un 2.3%). Savukārt nedaudz samazinājās gaļas ražošana (par 5.1%), rūpniecības produkcijas fiziskais apjoms (par 1.2%), kravu nosūtīšana un saņemšana ostās (par 0.7%) un kravu pārvadājumu apjoms transportā (par 5.3%). Straujāk - par 11.8% - kritās mazumtirdzniecības preču apgrozījums salīdzināmajās cenās, un to veicināja iepriekšējos mēnešos notikusī maksātnespējīgo banku darbības apturēšana.

Patēriņa cenu indekss augustā, salīdzinot ar jūliju, samazinājās par 0.3%, pirmoreiz pēdējā gada laikā kļūstot negatīvs. Tādēļ patēriņa cenu indekss kopš 1995. gada sākuma samazinājās līdz 14.9% (1994. gada attiecīgajā periodā - 18.0%), turklāt gada inflācija augustā samazinājās līdz 22.7%. Patēriņa cenu samazināšanos augustā (par 2.0%, t.sk. augļu - par 37.4%, dārzeņu - par 27.9%, kartupeļu - par 2.1%) galvenokārt noteica uztura produktu cenu sezonāla rakstura svārstības. Vairāku preču un pakalpojumu cenas augustā nedaudz palielinājās. Visstraujāk auga sporta preču (par 5.0%), cukura (par 4.6%) un olu (par 4.4%) cenas. Ražotāju cenas pieauga par 0.9%.

Vidējā darba samaksa augustā palielinājās par 0.8%, sasniedzot Ls 99.61, un strādājošo pirktspējas pieaugums laikā kopš iepriekšējā gada augusta bija 2.1%. Nedaudz samazinājās reģistrēto bezdarbnieku skaits, bet to īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā nemainījās (6.1%).

Augustā valsts budžeta deficīts bija 45.3 milj. latu. Deficīts tika segts galvenokārt ar ārvalstu aizņēmumiem (29.2 milj. latu), kā arī ar banku un Latvijas Bankas kredītiem (attiecīgi 9.6 milj. latu un 9.5 milj. latu) un aizņēmumu no Valsts sociālā apdrošināšanas budžeta līdzekļiem (10.2 milj. latu). Valdībai saņemot ārvalstu kredītus, gandrīz divkārt samazinājās tās neto aizņēmums no Latvijas Bankas. Finansu ministrijai palielinot valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju diskonta likmes līdz 35 - 37%, pieauga valsts īstermiņa vērtspapīru pieprasījums. Bankas iegādājās valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmes par 33.3 milj. latu, t.i., 1.8 reizes vairāk nekā jūlijā, tomēr sedzot tikai 60.5% no valdības piedāvājuma, un dzēsto parādzīmju apjoms augustā pārsniedza pārdoto parādzīmju apjomu par 5.9 milj. latu (jūlijā - attiecīgi 42.3% un 11.2 milj. latu).

Latvijas Bankas kredīti bankām un valdībai
(milj. latu)


   Kredīti bankām
Kredīts valdībai


Augustā turpināja samazināties naudas bāze (par 8.0 milj. latu jeb 3.2%). Banku piedāvātais ārzemju valūtas apjoms un tās pieprasījums bija neliels, tādēļ Latvijas Banka ārzemju valūtu bankām neto pārdeva mazāk nekā 1 milj. latu vērtībā. Savukārt valdība palielināja ārzemju valūtas piedāvājumu, konvertējot saņemtos ārvalstu aizņēmumus. Latvijas Banka neto nopirka ārzemju valūtu 20.7 milj. latu vērtībā (iepriekšējos trīs mēnešos ārzemju valūta vairāk tika pārdota nekā nopirkta). Ārzemju valūtas iepirkšanas un ASV dolāra kursa celšanās rezultātā Latvijas Bankas tīrie ārējie aktīvi augustā pieauga par 32.0 milj. latu jeb 17.1%.

Pēc banku krīzes izraisītā naudas piedāvājuma krituma, kas bija vērojams iepriekšējos trīs mēnešos, augustā plašā nauda M2X pieauga par 5.1 milj. latu jeb 0.8%. Banku sistēmas tīrie ārējie aktīvi pieauga par 43.6 milj. latu jeb 17.6%, no tiem kredītiestāžu tīrie ārējie aktīvi - par 11.6 milj. latu jeb 19.1%. Banku piesaistīto depozītu apjoms palielinājās par 7.6 milj. latu jeb 1.9%. Depozīti bankās, kuru darbība bija apturēta (neskaitot bankas, kurām atsauktas licences), augusta beigās veidoja 36.2% no visiem depozītiem. Turpinājās noguldījumu pārplūde uz likvīdākiem noguldījumu veidiem. Latos noguldītie termiņdepozīti samazinājās par 7.2%, bet pieprasījuma depozīti - pieauga par 5.0%. Pieauga arī ārzemju valūtā noguldīto depozītu apjoms (par 3.3%). Pieprasījuma depozītu īpatsvars noguldījumu kopapjomā pirmoreiz kopš 1993. gada maija pārsniedza 70% robežu. Salīdzinot ar jūliju, augusta beigās palielinājās gan uzņēmumu, gan privātpersonu noguldījumu atlikums.

M2X un tā komponenti
(milj. latu)

M2X (plašā nauda)
   Skaidrā nauda apgrozībā (bez atlikumiem banku kasēs)
Iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu depozīti
T.sk. depozīti bankās, kuru darbība apturēta


Atsākās izsniegto kredītu apjoma palielināšanās. Uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu atlikums pieauga par 3.1%, turklāt auga gan īstermiņa, gan ilgtermiņa kredītu apjoms.

Augustā bankās latos noguldīto īstermiņa depozītu vidējā svērtā procentu likme samazinājās līdz 11.9%, bet ārzemju valūtā noguldīto - pieauga līdz 11.2%. Latos noguldīto ilgtermiņa depozītu procentu likme samazinājās līdz 15.4%, bet ārzemju valūtā noguldīto - līdz 14.2%. Samazinoties inflācijai, pazeminājās arī īstermiņa kredītu vidējā svērtā procentu likme. Latos izsniegto kredītu vidējā svērtā procentu likme kritās līdz 32.2%, bet ārzemju valūtā izsniegto - līdz 31.1%.

Pasaules valūtas tirgū augustā notika ievērojama ASV dolāra kursa celšanās. Tādēļ arī Latvijā mēneša laikā ASV dolāra kurss pret latu palielinājās par 4.5% un augusta beigās 1 USD = Ls 0.538. Lata vērtība par 1.3% kritās arī pret Lielbritānijas sterliņu mārciņu. Savukārt attiecībā pret Francijas franku, Vācijas marku un Japānas jenu lata vērtība pieauga (attiecīgi par 1.3%, 1.9% un 5.7%).

Makroekonomiskie rādītāji

1995
VII VIII
Rūpniecības produkcijas apjoma (salīdzināmajās
cenās) izmaiņas, salīdzinot ar iepriekšējā gada
attiecīgo periodu (%)
-7.3 -1.2
Inflācija (patēriņa cenu indeksa izmaiņas)
Mēneša (%) 0.3 -0.3
Gada (%) 25.4 22.7
Bezdarbnieku skaits perioda beigās 78 499 77 637
Bezdarba līmenis (% no ekonomiski
aktīvajiem iedzīvotājiem)
6.1 6.1
Valsts budžeta bilance (milj. latu) -42.9 -45.3
Ārējā tirdzniecība (bez reeksporta un
reimporta; milj. latu)
Eksports 50.9 *
Imports 69.6 *
Bilance -18.7 *

* Datu vēl nav.
Avots: LR Valsts statistikas komitejas dati.


Monetārie rādītāji
(atlikumi perioda beigās; milj. latu)

1995
VII VIII
Latvijas Banka
M0 253.2 245.2
Skaidrā nauda apgrozībā 220.1 214.4
Banku depozīti Latvijas Bankā 33.1 30.8
Tīrie ārējie aktīvi 187.2 219.2
Konvertējamās ārzemju valūtās 187.1 219.2
Nekonvertējamās ārzemju valūtās 0.1 0.0
Tīrie iekšējie aktīvi 66.1 25.9
Kredīti 104.5 78.5
Bankām 49.3 50.9
Valdībai (neto) 55.2 27.6
Pārējie aktīvi (neto) -38.5 -52.5
Banku sistēma
M2X 612.7 617.8
Skaidrā nauda apgrozībā (bez atlikumiem banku
kasēs)
202.1 199.5
Iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu depozīti 410.7 418.3
Depozīti bankās, kuru darbība apturēta 147.0 151.3
Pieprasījuma depozīti 279.6 293.8
Termiņdepozīti 131.0 124.5
M2D 441.1 440.5
Tīrie ārējie aktīvi 247.9 291.5
Tīrie iekšējie aktīvi 364.9 326.3
Kredīti iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām 345.5 356.3
Īstermiņa kredīti 241.7 247.3
Ilgtermiņa kredīti 103.8 109.0
Kredīti valdībai (neto) 115.3 90.7
 

Procentu likmes un Latvijas Bankas noteiktie ārzemju valūtu kursi

1995
VII VIII
Iekšzemes kredītu un depozītu vidējās svērtās
procentu likmes
Latos izsniegto kredītu starpbanku tirgus likme 22.9 22.7
Iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām
izsniegto kredītu procentu likmes
Īstermiņa kredīti (izsniegti latos) 36.4 32.2
Īstermiņa kredīti (izsniegti ārzemju valūtā) 34.1 31.1
Ilgtermiņa kredīti (izsniegti latos) 24.5 32.1
Ilgtermiņa kredīti (izsniegti ārzemju valūtā) 27.8 27.3
No iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām
piesaistīto depozītu procentu likmes
Pieprasījuma depozīti (noguldīti latos) 4.1 4.4
Pieprasījuma depozīti (noguldīti ārzemju valūtā) 2.4 2.2
Īstermiņa depozīti (noguldīti latos) 13.2 11.9
Īstermiņa depozīti (noguldīti ārzemju valūtā) 10.7 11.2
Ilgtermiņa depozīti (noguldīti latos) 18.0 15.4
Ilgtermiņa depozīti (noguldīti ārzemju valūtā) 17.5 14.2
Latvijas Bankas refinansēšanas likme
(perioda beigās; %)
26.5 26.5
Ārzemju valūtu kursi (perioda beigās)
Ls pret USD 0.515 0.538
Ls pret DEM 0.371 0.364
Ls pret GBP 0.821 0.832
Ls pret FRF 0.107 0.106
Ls pret 100 JPY 0.581 0.548


Procentu likmes un inflācija
(%)

Banku iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām nacionālajā valūtā izsniegto īstermiņa kredītu vidējā svērtā procentu likme
   Iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu bankās nacionālajā valūtā noguldīto termiņdepozītu videjā svērtā procentu likme
Patēriņa cenu indeksa izmaiņas (salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu)


Kredītiestāžu kopsavilkuma bilance
(perioda beigās; milj. latu)

1995
VII VIII
Banku rezerves 51.0 45.4
Nacionālā valūta banku kasēs 18.0 14.9
Korespondentkonti Latvijas Bankā 32.6 30.5
Ārzemju aktīvi 305.5 346.9
Ārzemju valūta banku kasēs 22.7 21.6
Prasības pret ārzemju bankām 145.7 164.7
Prasības pret ārzemju nebankām 137.1 160.5
Prasības pret centrālo valdību (neto) 73.1 80.4
Prasības pret pašvaldībām (neto) -13.0 -17.3
Prasības pret valsts uzņēmumiem 39.3 38.8
Prasības pret privātuzņēmumiem 275.0 286.3
Prasības pret privātpersonām 42.2 43.1
Neklasificētie aktīvi 206.1 195.1
Fiksētie aktīvi 50.4 50.4
Nauda ceļā 4.6 2.6
Pārējie aktīvi 108.4 101.3
Prasības pret iekšzemes kredītiestādēm 42.6 40.7
AKTĪVI PAVISAM 979.3 1018.6
Pieprasījuma depozīti 157.1 165.0
Valsts uzņēmumu 25.8 26.3
Privātuzņēmumu 46.1 49.2
Privātpersonu 85.1 89.4
Termiņa un krājnoguldījumi 82.0 76.0
Valsts uzņēmumu 0.8 0.6
Privātuzņēmumu 4.2 3.0
Privātpersonu 77.0 72.4
Rezidentu depozīti ārzemju valūtā 171.6 177.3
Valsts uzņēmumu 26.6 32.7
Privātuzņēmumu 80.1 78.6
Privātpersonu 65.0 66.1
Tranzīta fondi 56.1 58.7
Ārzemju pasīvi 244.8 274.6
Saistības pret ārzemju bankām 67.3 73.0
Saistības pret ārzemju nebankām 177.5 201.6
Saistības pret Latvijas Banku 4.2 3.6
Izlaistās obligācijas un vērtspapīri 0.2 0.2
Kapitāls 150.8 144.3
Neklasificētie pasīvi 112.7 118.9
Nauda ceļā 31.1 35.2
Pārējie pasīvi 34.4 37.6
Saistības pret iekšzemes kredītiestādēm 47.2 46.2
PASĪVI PAVISAM 979.3 1018.6


© Latvijas Banka, 1995

Pārpublicējot obligāta avota norāde.
ISBN 9984-9092-0-4
Reģistrācijas apliecība Nr. 1718


Jautājumus lūdzam sūtīt Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.