"Monetārais Biļetens" 9/1997

Septembrī galvenie tautsaimniecības rādītāji turpināja uzlaboties, īpaši pieauga rūpniecības produkcijas apjoms. Turpinājās ārvalstu kapitāla ieplūde banku sektorā, vairāk līdzekļu tika piesaistīts no iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām, un naudas piedāvājums joprojām palielinājās, lai gan tā mēneša pieauguma temps bija vislēnākais pēdējo astoņu mēnešu laikā. To veicināja arī samērā zemā aktivitāte iekšzemes naudas tirgū, īpaši - zemais pieprasījums pēc Latvijas Bankas kredītiem. Vienlaikus vērojamais nelielais skaidrās naudas pieprasījums un Latvijas Bankā noguldīto valdības līdzekļu apjoma pieaugums samazināja naudas bāzes apjomu. Valsts pamatbudžeta ieņēmumu pārsniegums pār izdevumiem šī gada deviņos mēnešos sasniedza 38.1 milj. latu. Samazinājās gada inflācijas līmenis. Kritās valsts parādzīmju vidējās svērtās diskonta likmes. Zemāks starpbanku kredītu pieprasījums ļāva samazināties arī šo kredītu likmēm. Makroekonomiskā stabilitāte un zemais piesaistīto noguldījumu procentu likmju līmenis (4.5% īstermiņa noguldījumiem latos) ļāva bankām turpināt arī uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu likmju samazināšanu (līdz 12.8% latos izsniegtajiem īstermiņa un 12.3% - ilgtermiņa kredītiem). Latvijas Bankas refinansēšanas likme (4%) jau piekto mēnesi nemainījās. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu paātrinājās rūpniecību un ostu darbību, kā arī piena ražošanu raksturojošo rādītāju kāpums.

Iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumu apjoms bankās palielinājās lēnāk nekā iepriekšējos mēnešos - kopumā par 12.0 milj. latu jeb 2.5%, t.sk. latos veikto noguldījumu apjoms - par 1.1%, ārvalstu valūtā veikto noguldījumu apjoms - par 3.7%. Noguldījumu pieaugumu veidoja gan pieprasījuma (par 10.9 milj. latu jeb 2.8%), gan arī termiņnoguldījumu (par 1.1 milj. latu jeb 1.1%) apjoma pieaugums. Skaidrās naudas apjoms apgrozībā (bez atlikumiem banku kasēs) palielinājās par 2.4 milj. latu jeb 0.8%. Tāpēc plašās naudas apjoms septembrī kopumā palielinājās par 1.8% (salīdzinājumā ar 1996. gada septembri - par 33.9%) - līdz 805.6 milj. latu.

Plašā nauda un naudas bāze
(milj. latu)

  M2X (plašā nauda)
  M0 (naudas bāze)

Alternatīvu līdzekļu ieguldīšanas veidu arvien zemākais ienesīgums bija viens no faktoriem, kas stimulēja bankas vairāk izsniegt kredītus (īstermiņa kredītu apjoms pieauga par 4.8%, ilgtermiņa - par 3.8%), un uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu atlikums mēneša beigās sasniedza 306.6 milj. latu. Strauji palielinājās uzņēmumiem latos izsniegto kredītu atlikums (par 13.1%), bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums nedaudz samazinājās. Privātajam sektoram izsniegto kredītu atlikums palielinājās par 4.4% un veidoja 92.2% no visa uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu apjoma, bet valsts uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums pieauga par 1.9%. Kredītu īpatsvars banku aktīvos gandrīz nemainījās - kredīti iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām veidoja 19.8%, bet uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu kopapjoms - 26.2% no banku sektora aktīvu kopsummas. Valdības neto aizņēmums no banku sistēmas samazinājās par 5.0% (līdz 129.6 milj. latu) tādēļ, ka pieauga valdības noguldījums centrālajā bankā (par 10.6 milj. latu).

Nerezidentu nebanku noguldījumu apjoms Latvijas bankās gandrīz nemainījās. Par 20.6 milj. latu jeb 23.8% palielinājās Latvijas banku saistības pret ārvalstu bankām, tādēļ banku sektora ārzemju pasīvu kopapjoms pieauga par 8.1%. Lielu daļu piesaistīto līdzekļu bankas izvietoja ārpus Latvijas. Nerezidentiem izsniegto kredītu apjoms palielinājās par 8.3 milj. latu jeb 9.1%, strauji pieauga banku iegādāto ārvalstu banku (par 13.3 milj. latu jeb 1.5 reizes) un valdību (par 14.2 milj. latu jeb 8.9%) vērtspapīru apjoms. Bankas aktīvi aizdeva naudu ārvalstu kredītiestādēm, un izsniegto aizdevumu apjoms septembrī sasniedza visaugstāko līmeni kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas - 1.3 mljrd. latu. Banku sektora ārzemju aktīvu kopapjoms pieauga par 8.0%.

Iekšzemes starpbanku tirgū bija mērena banku aktivitāte un ārkārtīgi zems procentu likmju līmenis, kas izskaidrojams galvenokārt ar augstu likviditāti. Latos izsniegto iekšzemes starpbanku kredītu kopapjoms septembrī bija 199.4 milj. latu (par 12.7% mazāks nekā augustā), bet par trešdaļu pieauga ārvalstu valūtā izsniegto iekšzemes starpbanku kredītu apjoms. Starpbanku tirgū latos izsniegto kredītu zemā vidējā svērtā procentu likme (tikai 2.3%, bet dienas kredītiem - 2.2%) ļāva apmierināt mēreno tirgus pieprasījumu pēc latiem. Tādēļ zems bija pieprasījums pēc Latvijas Bankas kredītiem. To izsniegtais apjoms (1.0 milj. latu) bija 2.9 reizes mazāks nekā iepriekšējā mēnesī. Sevišķi mazs bija pieprasījums Latvijas Bankas rīkotajās valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju pārdošanas ar atpirkšanu (repo) izsolēs. Tajās izsniegto kredītu apjoms (0.2 milj. latu) bija viszemākais kopš 1996. gada maija. Bankas nepiedalījās arī valūtas apmaiņas (swap) darījumu izsolēs. Septembrī visvairāk izmantotais Latvijas Bankas monetārais instruments bija ārvalstu valūtas pirkšana. Ārvalstu valūtas neto iepirkums (6.5 milj. latu vērtībā) bija ievērojami lielāks nekā iepriekšējā mēnesī. Centrālās bankas tīrie ārējie aktīvi pieauga par 2.0%, un emitētās nacionālās valūtas segums ar tiem veidoja 112.8%. Latvijas Bankas neto kredīta valdībai kritums izraisīja naudas bāzes samazināšanos (par 7.0 milj. latu jeb 1.8%). Mēneša beigās naudas bāze bija 382.3 milj. latu.

Septembrī pasaules valūtas tirgū bija vērojama Vācijas markas un Francijas franka nostiprināšanās. Minēto valūtu kurss attiecībā pret latu mēneša laikā palielinājās attiecīgi par 2.5% un 2.8%, savukārt ASV dolāra vērtība kritās par 0.3%, Lielbritānijas sterliņu mārciņas - par 0.7% un Japānas jenas - par 2.6%.

Kopējais pieprasījums valsts parādzīmju tirgū saglabājās iepriekšējā mēneša līmenī - pieprasījuma/piedāvājuma attiecība bija 2.1. Nemainījās pieprasījums pēc 1 un 12 mēnešu parādzīmēm, samazinājās 3 mēnešu parādzīmju, bet palielinājās - 6 mēnešu parādzīmju pieprasījums. Kopumā mēneša laikā tika piedāvātas parādzīmes par 19.1 milj. latu, bet pārdotas - par 18.7 milj. latu, t.sk. 12 mēnešu parādzīmes - par 10.0 milj. latu. Visu termiņu parādzīmju vidējās svērtās diskonta likmes septembrī bija nedaudz zemākas nekā augustā. 1 mēneša parādzīmju vidējā svērtā diskonta likme bija 3.7%, 3 mēnešu parādzīmju - 3.9%, 6 mēnešu parādzīmju - 4.3% un 12 mēnešu parādzīmju - 5.4%. Tā kā dzēsto parādzīmju apjoms maz atšķīrās no jauno emisiju summas, apgrozībā esošo valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru kopapjoms palielinājās tikai par 0.6% un septembra beigās bija 148.8 milj. latu. 12 mēnešu parādzīmju apjoms septembra beigās pieauga līdz 64.8%, bet 6 mēnešu parādzīmju - samazinājās līdz 16.1% no apgrozībā esošo vērtspapīru atlikuma.

Patēriņa cenu indekss septembrī bija 100.2% un šī gada deviņos mēnešos - 105.4%, bet gada inflācija - 8.1% (iepriekšējā gada atbilstošajā periodā - 16.2%). Visvairāk cenu kāpumu ietekmēja dzīvokļa īres maksas pieaugums par 7.0%. Salīdzinoši liela bija arī apģērba un apavu cenu pieauguma (par 1.9%) ietekme. Tāpat kā iepriekšējos mēnešos cenu līmeni pazemināja uztura produktu cenu kritums (par 0.9%, t.sk. kartupeļu cenas - par 17.9% un augļu cenas - par 11.2%). Ražotāju cenu indekss salīdzinājumā ar augustu samazinājās par 0.4%.

Septembrī sabiedriskajā sektorā (bez sabiedriskajām un reliģiskajām organizācijām) strādājošo mēneša vidējā (bruto) darba samaksa salīdzinājumā ar augustu palielinājās par 0.7% un bija Ls 132.94. Šajā sektorā strādājošo pirktspēja septembrī palielinājās par 0.5%, bet pēdējo 12 mēnešu laikā - par 11.5%.

Turpinājās bezdarba līmeņa samazināšanās. To veicināja gan ekonomiskās aktivitātes kāpums, gan grozījumi likumdošanas aktos, kuri nosaka tiesības uz bezdarbnieka pabalstu. Reģistrēto bezdarbnieku skaits mēneša laikā samazinājās par 2.8 tūkst. cilvēku, un to īpatsvars samazinājās līdz 7.1% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.

Vairākumā tautsaimniecības nozaru, īpaši rūpniecībā, bija vērojams straujš ražošanas pieaugums. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada septembri rūpniecības produkcijas fiziskā apjoma indekss palielinājās par 10.9% (apstrādes rūpniecībā - pat par 12.5%). Piena ražošana pieauga par 5.1%. Par 18.3% palielinājās ostās saņemto un nosūtīto kravu apjoms.

Makroekonomiskie rādītāji

* Datu vēl nav.
Avots: LR Valsts statistikas komitejas dati.

Monetārie rādītāji
(atlikumi perioda beigās; milj. latu)
(atlikumi perioda beigās; milj. ASV dolāru)*

Procentu likmes un Latvijas Bankas noteiktie ārvalstu valūtu kursi

Starpbanku kredīti
(mljrd. latu)

Iekšzemes banku sektoram
Ārvalstu bankām

Kredītiestāžu kopsavilkuma bilance
(perioda beigās; milj. latu)

Jautājumus lūdzam sūtīt Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.