ISSN 1407-1762
Septembrī Latvijas banku sektora darbība bija stabila. Kredītiestāžu aktīvi palielinājās par 4.7%, iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu un no šīs klientu grupas piesaistīto noguldījumu atlikums pieauga (attiecīgi par 2.0% un 1.7%). Straujāk nekā iepriekšējos mēnešos pieauga banku sektora ārzemju aktīvi (par 8.5%). Pēc četrus mēnešus ilguša krituma par 0.6% palielinājās plašās naudas apjoms. Lai gan, Latvijas Bankai veicot intervences valūtas tirgū, saruka centrālās bankas tīrie ārējie aktīvi (par 6.5%) un samazinājās arī skaidrā nauda apgrozībā (par 1.8%), lata segums ar Latvijas Bankas tīrajiem ārējiem aktīviem septembra beigās pārsniedza 106%. Samazinājās banku resursi latos, tāpēc pieauga iekšzemes starpbanku un valdības vērtspapīru tirgus procentu likmes. Starpbanku tirgus vidējā svērtā procentu likme sasniedza 6.5%, bet valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju diskonta likmes - 4.2-6.0%. Auga pieprasījums pēc Latvijas Bankas kredītiem, tomēr, īstenojot stingrāku monetāro politiku, tas tika apmierināts tikai daļēji. Latvijas eiroobligāciju papildemisijas (75 milj. eiro vērtībā ar 6.25% kuponu likmi) izvietošana starptautiskajā tirgū septembra nogalē liecināja, ka ārvalstu ieguldītāju pozitīvā attieksme pret Latviju nav mainījusies. To apstiprināja arī kredītreitingu aģentūras Fitch IBCA paziņojums par Latvijai iepriekš piešķirto kredītreitingu saglabāšanu. Uzlabojoties situācijai vairākās tautsaimniecības nozarēs, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi samazinājās bezdarba līmenis. Septembra beigās publiskotie iekšzemes kopprodukta rādītāji liecināja par pozitīvām tendencēm Latvijas tautsaimniecībā. Lai gan joprojām bija jūtamas Krievijas krīzes negatīvās sekas, samazinājies reālā iekšzemes kopprodukta kritums (2. ceturksnī - 1.8%; 1. ceturksnī - 2.3%).
Banku piesaistītie noguldījumi un izsniegtie kredīti
(milj. latu)
 |
Iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumi |
 |
Iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegtie kredīti |
No ārvalstu nebankām piesaistītie noguldījumi un tām izsniegtie kredīti
(milj. latu)
|
Noguldījumi |
|
Kredīti |
Septembrī plašā nauda M2X palielinājās par 5.7 milj. latu un mēneša beigās sasniedza 947.6 milj. latu. Skaidrā nauda apgrozībā bez atlikumiem banku kasēs samazinājās par 4.1 milj. latu, bet iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumu atlikums pieauga par 9.8 milj. latu. Latos veikto noguldījumu atlikums samazinājās (par 1.9%), savukārt ārvalstu valūtās veikto noguldījumu atlikums pieauga (par 5.6%). Gandrīz nemainījās pieprasījuma noguldījumu atlikums, bet termiņnoguldījumu atlikums pieauga par 5.6%.
Iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām latos izsniegto īstermiņa kredītu un OECD valstu valūtās izsniegto ilgtermiņa kredītu vidējā svērtā procentu likme samazinājās (attiecīgi par 1.1 procentu punktu un 0.6 procentu punktiem), bet nedaudz palielinājās latos izsniegto ilgtermiņa kredītu un OECD valstu valūtās izsniegto īstermiņa kredītu vidējā svērtā procentu likme. Banku ieinteresētību līdzekļu piesaistē raksturoja gan latos, gan OECD valstu valūtās veikto īstermiņa noguldījumu vidējās svērtās procentu likmes palielināšanās.
Banku sistēmas iekšzemes kredītu pieaugumu (par 34.3 milj. latu jeb 5.3%) noteica gan valdības noguldījuma Latvijas Bankā atlikuma samazināšanās (neto kredīts valdībai pieauga par 22.1 milj. latu), gan iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu atlikuma palielināšanās (par 12.2 milj. latu, t.sk. ilgtermiņa kredītu - par 11.0 milj. latu). Latos un ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums salīdzinājumā ar augusta beigām palielinājās (attiecīgi par 2.1% un 1.9%).
Pieauga banku pieprasījums pēc Latvijas Bankas aizdevumiem. Kaut arī izsniegto aizdevumu apjoms palielinājās (repo kredīti tika izsniegti 50.5 milj. latu apjomā), Latvijas Bankas aizdevumu bankām atlikums pieauga tikai par 2.8 milj. latu. Latvijas Bankas organizētajās valūtas mijmaiņas (swap) darījumu izsolēs septembrī izsniegto līdzekļu apjoms sasniedza 13.0 milj. latu, bet kopējais šādi izsniegto līdzekļu atlikums septembra beigās - 24.9 milj. latu.
Saruka arī Latvijas Bankas no bankām piesaistīto termiņnoguldījumu apjoms. Mēneša laikā tika piesaistīti tikai 7.0 milj. latu, bet termiņnoguldījumu atlikums centrālajā bankā samazinājās līdz 2.6 milj. latu.
Banku interese par valdības vērtspapīru izsolēm bija neliela, un vērtspapīru pieprasījuma un piedāvājuma koeficients saruka līdz 0.37 (augustā - 2.01). Mēneša laikā notika trīs 1 mēneša un divas 3 un 6 mēnešu valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju izsoles. 1 un 3 mēnešu parādzīmes tika pārdotas 0.4 milj. latu, bet 6 mēnešu - 1.1 milj. latu apjomā. Apgrozībā esošo valdības vērtspapīru kopapjoms samazinājās par 3.9% (septembra beigās - 143.7 milj. latu). 47.3% no tiem bija 2 gadu obligācijas, 36.2% - 12 mēnešu un 11.9% - 6 mēnešu parādzīmes.
Pasaules valūtas tirgū septembrī, tāpat kā iepriekšējos mēnešos, visvairāk svārstījās Japānas jenas kurss. Pēc Japānas iekšzemes kopprodukta 1999. gada 2. ceturkšņa pozitīvo rādītāju publiskošanas Japānas jenas kurss attiecībā pret ASV dolāru sasniedza augstāko līmeni pēdējo trīs gadu laikā. Mēneša otrajā pusē Japānas jenas kursa kritumu attiecībā pret ASV dolāru noteica tirgus dalībnieku pārliecība, ka Japānas centrālā banka īstenos ekspansīvu monetāro politiku. Japānas centrālajai bankai šādu iespēju noliedzot, jenas kurss atkal palielinājās. Tāpēc septembra beigās Japānas jenas kurss gan attiecībā pret ASV dolāru, gan pret eiro bija augstāks nekā mēneša sākumā. Eiro kursu septembra sākumā visvairāk ietekmēja valdošās koalīcijas neveiksmes pašvaldību vēlēšanās Vācijā, un eiro kurss gan attiecībā pret ASV dolāru, gan pret Japānas jenu samazinājās. Tomēr septembra otrajā pusē vairāku Eiropas Centrālās bankas amatpersonu izteikumi par iespējamo procentu likmju pieaugumu tuvākajā nākotnē veicināja eiro kursa pieaugumu līdz līmenim, kāds bija septembra sākumā. Septembrī attiecībā pret latu ASV dolāra kurss samazinājās par 1.4%, eiro, Vācijas markas un Francijas franka - par 0.7%, bet Japānas jenas un Lielbritānijas sterliņu mārciņas kurss palielinājās attiecīgi par 3.0% un 2.1%.
Septembrī nodokļu ieņēmumi nesasniedza plānoto apjomu un joprojām liels bija valsts speciālā budžeta deficīts, tāpēc palielinājās gan valsts pamatbudžeta, gan valsts konsolidētā kopbudžeta fiskālais deficīts, mēneša beigās sasniedzot attiecīgi 74.5 milj. latu un 95.0 milj. latu.
Patēriņa cenu indekss salīdzinājumā ar augustu palielinājās par 0.3%. Gada inflācija septembrī bija 2.4% (1999. gada pirmajos deviņos mēnešos - 1.6%). Patēriņa cenu indeksu septembrī visvairāk ietekmēja dzelzceļa biļešu cenu kāpums (par 27.2%), starppilsētu autobusu biļešu cenu pieaugums (par 6.6%) un degvielas cenu kāpums (par 1.2%). Salīdzinājumā ar augustu preču un pakalpojumu cenas palielinājās (attiecīgi par 0.1% un 1.1%). Ražotāju cenu indekss salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi palielinājās par 0.6%, bet salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu samazinājās par 4.0%.
Makroekonomiskie rādītāji
* Datu vēl nav.
Avots: LR Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Monetārie rādītāji
(perioda beigās; milj. latu)
(perioda beigās; milj. ASV dolāru)*
Procentu likmes un Latvijas Bankas noteiktie ārvalstu valūtu kursi
Sabiedriskajā sektorā (bez sabiedriskajām un reliģiskajām organizācijām) strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksa salīdzinājumā ar augustu samazinājās par 1.4% un bija Ls 153.69. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada septembri šajā sektorā nodarbināto mēneša vidējā bruto darba samaksa palielinājās par 6.4% un pirktspēja pieauga par 3.9%.
Bezdarba līmenis ceturto mēnesi pēc kārtas samazinājās un septembra beigās bija 9.5% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.
Latvijas ostās saņemto un no tām nosūtīto kravu apjoms salīdzinājumā ar iepriekšējā gada septembri samazinājās par 9.5% (t.sk. Ventspils ostā - par 11.7%).
Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde apkopojusi datus par rūpniecības un tirdzniecības attīstību 1999. gada augustā. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu rūpniecības produkcijas fiziskā apjoma indekss samazinājās par 6.5% (jūlijā - par 9.4%), bet mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 4.0%.
Kredītiestāžu kopsavilkuma bilance
(perioda beigās; milj. latu)
Latvijas banku sistēmas un Latvijas Bankas monetāro rādītāju, kā arī starptautisko rezervju raksturlielumu publicēšanas datumi ir atrodami Starptautiskā Valūtas fonda Datu izplatīšanas standartu biļetena padomes Internet WWW lappusē (http://dsbb.imf.org ).
Šie dati visagrāk tiek publicēti Latvijas Bankas Internet lappusē (Finanšu informācija - Latvijas Banka).
© Latvijas Banka, 1999
Pārpublicējot obligāta avota norāde.
Reģistrācijas apliecība Nr. 1718
|
|
| Monetārais Biļetens 9/1999 - Adobe PDF formātā |
|
|
|
Jautājumus lūdzam sūtīt |