Publicēts: 01.01.2013.

ISSN 1407-1762

Decembrī salīdzinājumā ar iepriekšējiem mēnešiem ievērojami straujāk pieauga naudas piedāvājums, būtiski palielinājās gan banku piesaistīto noguldījumu, gan izsniegto kredītu apjoms. Īpaši augsts bija arī skaidrās naudas pieprasījums. Latvijas Banka turpināja pirkt ārvalstu valūtu no banku sektora, un tās tīrie ārējie aktīvi palielinājās par 3.8%, bet emitētās nacionālās valūtas segums sasniedza 123.0%. Decembrī Latvijas Banka neto nopirka ārvalstu valūtu 43.7 milj. latu vērtībā, bet 2001. gadā - 131.7 milj. latu vērtībā (lielākais apjoms kopš 1993. gada). Kredītiestāžu aktīvu, peļņas un kapitāla un rezervju kāpums bija lēnāks nekā novembrī. Turpinājās Latvijas tautsaimniecības reālā sektora izaugsme.

Patēriņa cenu indekss decembrī salīdzinājumā ar novembri palielinājās par 0.4%, bet gada inflācija bija 3.2%. 2001. gadā salīdzinājumā ar 2000. gadu patēriņa cenu indekss pieauga par 2.5%. Inflāciju visvairāk ietekmēja pārtikas cenu kāpums (par 2.1%), būtiski augot dārzeņu, kartupeļu, augļu, piena un piena produktu cenām.

Plašā nauda M2X decembrī palielinājās par 3.4% un perioda beigās sasniedza 1 541.4 milj. latu. Plašās naudas gada pieauguma temps pēc trīs mēnešus ilguša krituma atkal pieauga (līdz 20.8%). M2X kāpumu nodrošināja apgrozībā esošās skaidrās naudas (bez atlikumiem banku kasēs) palielināšanās par 20.4 milj. latu un iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumu atlikuma kāpums (29.7 milj. latu; visstraujākais pēdējo astoņu mēnešu laikā). To noteica būtisks latos piesaistīto noguldījumu atlikuma pieaugums. Tādējādi iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumu gada kāpuma temps decembrī pieauga līdz 24.5%. Pieprasījuma noguldījumu un termiņnoguldījumu atlikums palielinājās attiecīgi par 15.2 milj. latu un 14.5 milj. latu.

Plašā nauda un tās sastāvdaļas
(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)

Plašā nauda un tās sastāvdaļas

M2X (plašā nauda)
Iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumi
Skaidrā nauda apgrozībā bez atlikumiem banku kasēs

Sakarā ar strukturālām pārmaiņām banku sektora līdzekļu izvietojumā krasi samazinājās banku sistēmas tīrie ārējie aktīvi (par 140.8 milj. latu), bet pieauga iekšzemes kredītu atlikums (par 191.6 milj. latu). Iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu atlikums palielinājās par 137.8 milj. latu jeb 11.3% (t.sk. kredīti finanšu institūcijām - par 99.1 milj. latu jeb 2.2 reizes), un šādu kredītu atlikuma gada pieauguma temps sasniedza 49.8% (novembrī - 39.3%). Kredītu atlikuma straujo kāpumu galvenokārt noteica tas, ka viena no Latvijas bankām izsniedza liela apjoma kredītu finanšu institūcijai, kurai finanšu grupas ietvaros ārvalstu finansējums tika aizstāts ar iekšzemes finanšu resursiem. Termiņdalījumā visvairāk pieauga ilgtermiņa kredītu atlikums (par 129.2 milj. latu), bet valūtu dalījumā galvenokārt palielinājās ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums (par 126.9 milj. latu). Sezonālu faktoru ietekmē pieaugot valsts budžeta izdevumiem, palielinājās banku sistēmas neto kredīts valdībai.

Valsts konsolidētā kopbudžeta fiskālais deficīts decembrī pieauga par 29.5 milj. latu un 2001. gadā bija 87.2 milj. latu (2000. gadā - 120.0 milj. latu), kas saskaņā ar Latvijas Republikas Finansu ministrijas aprēķiniem ir aptuveni 1.8% no iekšzemes kopprodukta. Gan iedzīvotāju ienākuma nodokļa, gan sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumi decembrī sasniedza vislielāko mēneša apjomu pēdējo divu gadu laikā, bet 2001. gadā pārsniedza iepriekšējā gada apjomu attiecīgi par 3.2% un 9.1%. Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi 2001. gadā pieauga par 3.8%, bet akcīzes nodokļa ieņēmumi saruka par 1.9% sakarā ar akcīzes nodokļa likmes samazināšanu dīzeļdegvielai un problēmām šā nodokļa administrēšanā. Valsts parāds kritās par 9.3 milj. latu (līdz 712.7 milj. latu).

Pēc triju mēnešu pārtraukuma decembrī notika viena 6 mēnešu un viena 12 mēnešu valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju izsole, tomēr tajās pārdoto valsts vērtspapīru apjoms (attiecīgi 1.0 milj. latu un 0.7 milj. latu) bija ievērojami mazāks par valdības piedāvāto (attiecīgi 5.0 milj. latu un 12.0 milj. latu). Vienlaikus būtiski saruka parādzīmju vidējās svērtās diskonta likmes (6 mēnešu parādzīmēm - līdz 5.1% un 12 mēnešu parādzīmēm - līdz 5.6%). Tā kā jaunās valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru emisijas apjoms bija mazāks nekā dzēsto vērtspapīru apjoms, to apjoms apgrozībā samazinājās par 8.4 milj. latu un decembra beigās bija 257.8 milj. latu.

Latos izsniegto īstermiņa kredītu vidējā svērtā procentu likme pieauga līdz 9.9%, bet ilgtermiņa kredītu vidējā svērtā procentu likme samazinājās līdz 9.8%. Savukārt OECD valstu valūtās izsniegto kredītu vidējās svērtās procentu likmes bija neparasti zemas (7.1% īstermiņa darījumiem un 5.6% ilgtermiņa darījumiem). To noteica gan zemās procentu likmes pasaules finanšu tirgos, gan atsevišķi liela apjoma darījumi ar zemām procentu likmēm iekšzemes tirgū. Latvijas banku piesaistīto noguldījumu vidējās svērtās procentu likmes gandrīz nemainījās.

ASV Federālo rezervju sistēma 11. decembrī kārtējo reizi pazemināja bāzes procentu likmi (par 25 bāzes punktiem; līdz 1.75% - zemākais līmenis pēdējo 40 gadu laikā). Eiro kurss attiecībā pret ASV dolāru eiro zonas valstu, īpaši Vācijas, negatīvo tautsaimniecības attīstības rādītāju ietekmē samazinājās. Sakarā ar slikto situāciju Japānas tautsaimniecībā un banku sektorā turpināja pazemināties Japānas jenas kurss. Saasinājās ekonomiskā situācija Argentīnā, tāpēc tika devalvēta nacionālā valūta un iesaldēta valsts parāda atmaksa. Atbilstoši pasaules nozīmīgāko valūtu savstarpējo kursu dinamikai Latvijas Bankas noteiktais ASV dolāra, eiro un Lielbritānijas sterliņu mārciņas kurss attiecībā pret latu decembrī pieauga (attiecīgi par 0.9%, 0.1% un 2.6%), bet Japānas jenas kurss samazinājās (par 5.5%).

Naudas bāzes sarukumu (par 16.5 milj. latu) izraisīja bankām izsniegto Latvijas Bankas kredītu atlikuma krasais kritums (par 61.1 milj. latu) un banku termiņnoguldījumu pieaugums Latvijas Bankā (par 22.0 milj. latu). Naudas piedāvājumu palielināja valdības noguldījuma Latvijas Bankā sarukums (par 41.2 milj. latu).

Decembrī turpināja pazemināties starpbanku kredītu procentu likmes un uzlabojās banku sistēmas likviditāte. To veicināja gan bankām piedāvāto Latvijas Bankas kredītu apjoma pieaugums, gan latu resursu papildu ieplūde banku sistēmā, pārdodot ārvalstu valūtu Latvijas Bankai, gan valdības resursu pakāpeniska pārplūde no Latvijas Bankas uz banku sektoru. Augstais Latvijas Bankas repo kredītu piedāvājums noteica to, ka bankas arvien mazāk izmantoja lombarda kredītus. Izsniegto repo kredītu apjoms sasniedza 168.7 milj. latu, bet lombarda kredītu apjoms - 60.6 milj. latu. Samazinoties veikto valūtas mijmaiņas darījumu apjomam, to atlikums saruka par 8.5 milj. latu.

Iekšzemes starpbanku tirgū latos izsniegto kredītu vidējā svērtā procentu likme samazinājās līdz 5.4% un OECD valstu valūtās izsniegto kredītu vidējā svērtā procentu likme - līdz 2.7%. Naudas tirgus procentu likmju indekss RIGIBOR uz nakti izsniegtajiem kredītiem saruka no 6.0% mēneša sākumā līdz 4.8% mēneša beigās.

Bezdarba līmenis nedaudz palielinājās (līdz 7.7%), bet Nodarbinātības valsts dienestā reģistrēto bezdarbnieku skaits salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu samazinājās (par 1.8%).

Emitētās nacionālās valūtas segums
(milj. latu)

Emitētās nacionālās valūtas segums

Latvijas Bankas tīrie ārējie aktīvi
Naudas bāze

Makroekonomiskie rādītāji

Makroekonomiskie rādītāji

* Datu vēl nav.
Avots: LR Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Monetārie rādītāji
(perioda beigās; milj. latu)
(perioda beigās; milj. ASV dolāru)*

Monetārie rādītāji

Procentu likmes un Latvijas Bankas noteiktie ārvalstu valūtu kursi

Procentu likmes un Latvijas Bankas noteiktie ārvalstu valūtu kursi

Krievijas īstenotā savu ostu atbalsta politika un zemās naftas cenas pasaules tirgū 2001. gada beigās pasliktināja Latvijas transporta darbības rādītājus. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pa dzelzceļu pārvadāto kravu apjoms sakarā ar tranzītpārvadājumu samazināšanos saruka par 15.4% un kravu apgrozība Latvijas ostās - par 7.4%.

Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati par rūpniecības un tirdzniecības attīstību novembrī liecināja, ka turpinās šo nozaru izaugsme. Novembrī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu rūpniecības produkcijas fiziskā apjoma indekss palielinājās par 5.1% (t.sk. apstrādes rūpniecībā - par 3.8% un elektroenerģijā, gāzes un ūdens apgādē - par 11.1%). Mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 3.9%.

Kredītiestāžu kopsavilkuma bilance
(perioda beigās; milj. latu)

Kredītiestāžu kopsavilkuma bilance


Latvijas banku sistēmas un Latvijas Bankas monetāro rādītāju, kā arī starptautisko rezervju raksturlielumu publicēšanas datumi ir atrodami Starptautiskā Valūtas fonda Datu izplatīšanas standartu biļetena padomes interneta lapā (http://dsbb.imf.org).

Šie dati visagrāk tiek publicēti Latvijas Bankas interneta lapā (Finanšu informācija - Latvijas Banka).

© Latvijas Banka, 2002

Pārpublicējot obligāta avota norāde.
Reģistrācijas apliecība Nr. 1718

Monetārais Biļetens 12/2001 - Adobe PDF formātā

Jautājumus un ierosinājumus lūdzam sūtīt Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.