Naudas bāze 3. ceturkšņa beigās bija par 0.5 milj. latu jeb 0.2% mazāka nekā 2. ceturkšņa nogalē, kad tā sakarā ar vasarai raksturīgo skaidrās naudas pieprasījuma palielināšanos bija augstākā līmenī, un veidoja 310.8 milj. latu (sk. 15. att.). 3. ceturksnī palielinājās apgrozībā esošās skaidrās naudas daudzums, bet samazinājās banku noguldījumu apjoms Latvijas Bankā.
Naudas bāzi ceturkšņa laikā paplašināja Latvijas Bankas veiktais ārvalstu valūtas iepirkums, bet sašaurināja banku sektoram un valdībai piešķirto kredītu apjoma samazināšanās. Valdība neizmantoja Latvijas Bankas kredītlīniju, izņemot dažas dienas katra mēneša vidū.
Jūlijā naudas bāze samazinājās par 9.7 milj. latu jeb 3.1% (pieauga skaidrās naudas daudzums apgrozībā, bet samazinājās banku noguldījumu apjoms Latvijas Bankā). Jūlijā salīdzinājumā ar pārējiem 3. ceturkšņa mēnešiem Latvijas Bankas neto nopirktās ārvalstu konvertējamās valūtas apjoms bija neliels (1.5 milj. latu), banku pieprasījums pēc Latvijas Bankas kredītiem samazinājās, bet valdības noguldījumu apjoms Latvijas Bankā palielinājās.
Augustā naudas bāze palielinājās par 8.9 milj. latu jeb 3.0% (pieauga gan skaidrās naudas daudzums apgrozībā, gan banku noguldījumu apjoms Latvijas Bankā). Latvijas Banka nopirka vairāk ārvalstu konvertējamās valūtas (neto iepirkums sasniedza 7.0 milj. latu) un kredītus bankām izsniedza iepriekšējā mēneša līmenī, bet Latvijas Bankas neto kredīts centrālajai valdībai samazinājās.
Naudas bāzes pieaugums septembrī bija minimāls - 0.3 milj. latu jeb 0.1%, skaidrās naudas daudzumam apgrozībā augot, bet bankām samazinot noguldījumus Latvijas Bankā. Latvijas Banka atkal nopirka vairāk ārvalstu valūtas nekā pārdeva, un samazinājās tās neto kredīts valdībai un bankām izsniegto kredītu apjoms.