Patēriņa cenu indekss (PCI) 1996. gada 3. ceturksnī palielinājās par 0.5% (1995. gada 3. ceturksnī - par 1.8%). PCI nedaudz palielinājās jūlijā (par 0.3%) un septembrī (par 0.7%), bet augustā pat samazinājās par 0.5% (sk. 1. att.). Gada pirmajos 9 mēnešos PCI pieauga par 10.3%, bet gada inflācijas līmenis turpināja pakāpeniski samazināties un septembrī bija 16.2%.
Relatīvi nelielo PCI pieaugumu noteica lielākās patēriņa grupas - uztura produktu - preču cenu pazemināšanās par 3.6%, pārējām precēm un pakalpojumiem sadārdzinoties par 2-6%. Visvairāk (par 31.1%) pieauga sakaru pakalpojumu izmaksas sakarā ar a/s "Lattelekom" noteikto telefona tarifu izmaiņām. Preču cenas 3. ceturksnī samazinājās par 0.7%, bet pakalpojumu - pieauga par 3.9%.
Eksporta cenu indekss 3. ceturksnī salīdzinājumā ar 2. ceturksni nemainījās, bet salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga par 5.0%. Visvairāk palielinājās transporta līdzekļu (par 5.6%), bet samazinājās - parasto metālu un to izstrādājumu (par 8.1%), kā arī koksnes un tās izstrādājumu (par 2.0%) eksporta cenas.
Apkopoti dati par iekšzemes kopprodukta attīstību 1996. gada 2. ceturksnī. Reālais iekšzemes kopprodukts par 0.7% pārsniedza iepriekšējā gada atbilstošā perioda līmeni, savukārt 1996. gada 1. pusgada apjoms bija par 1.5% lielāks nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā. Iekšzemes kopprodukts 2. ceturksnī pieauga, jo tranzīta pārvadājumu apjoms palielinājās un, neraugoties uz tālāko pievienotās vērtības samazinājumu tirdzniecībā (par 12.4%) un finansēs (par 21.1%), nodrošināja visa pakalpojumu sektora pievienotās vērtības pieaugumu par 2.5%. Preču sektora pievienotās vērtības līmenis bija par 1.7% zemāks nekā iepriekšējā gada 2. ceturksnī. Šo samazinājumu galvenokārt noteica pievienotās vērtības kritums lauksaimniecībā (par 15.0%). Tajā pašā laikā turpinājās jau iepriekšējiem diviem gadiem raksturīgā būvniecības augšupeja, un pirmo reizi kopš ekonomisko reformu sākuma iezīmējās apstrādājošās rūpniecības reālā ražošanas apjoma un pievienotās vērtības palielināšanās tendence (pieaugums - 5.8%).
Iekšzemes kopprodukts faktiskajās cenās inflācijas ietekmē 2. ceturksnī pārsniedza iepriekšējā gada atbilstošā perioda līmeni par 18.4%, t.sk. preču sektorā - par 16.7%, bet pakalpojumos - par 21.3%.
Rūpniecības produkcijas fiziskā apjoma indekss 3. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga par 6.5%, t.sk. apstrādājošajā rūpniecībā - par 7.0%, ieguves rūpniecībā - par 5.4% un elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādē - par 3.0%. Rūpniecības produkcijas fiziskā apjoma indeksa attīstības tendence, katra mēneša rādītājus salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošā perioda rādītājiem, skatāma 2. attēlā. Palielinājās deviņu apstrādājošās rūpniecības nozaru ražošanas apjoms, turklāt trīs nozaru (koksnes un koka izstrādājumu, izņemot mēbeļu, tekstilizstrādājumu un pārtikas produktu) ražošanas apjoms, uzlabojoties produkcijas noietam, jau kopš 1996. gada sākuma stabili pārsniedza iepriekšējā gada atbilstošā perioda līmeni. Koksnes un koka izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanas pieaugums 3. ceturksnī bija 20.6%, tekstilizstrādājumu ražošanas - 17.2% un pārtikas produktu un dzērienu ražošanas - 3.3%. Strauji palielinājās pārējo nemetālisko minerālo produktu (vairāk nekā 2 reizes), metālapstrādes izstrādājumu, izņemot mašīnu un iekārtu (par 27.9%), gumijas un plastmasas izstrādājumu (par 10.5%) ražošana, kā arī apģērbu ražošana un kažokādu izstrādāšana (par 7.5%).
Pārtikas produktu ražošanas kāpumu noteica kā valsts iekšējā patēriņa, tā arī atsevišķu pārtikas produktu eksporta pieaugums (1996. gada deviņos mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu sviesta eksports palielinājās 2.6 reizes, šokolādes un cukura konditorejas izstrādājumu, kas satur kakao, - 2.2 reizes, cukura konditorejas izstrādājumu, kas nesatur kakao, - 1.9 reizes, zivju produktu - 1.6 reizes). Savukārt finiera un saplākšņu eksports pieauga par 61.4%, zāģmateriālu - par 41.8%, trikotāžas audumu - par 38.5%. Koksnes un koka izstrādājumu (izņemot mēbeles), kā arī tekstilizstrādājumu ražošanas pieaugumu noteica stabils to noiets ārējā tirgū.
Salīdzinājumā ar 1995. gada 3. ceturksni visvairāk (par 76.3%) samazinājās automobiļu ražošanas apjoms.
Rūpniecības ražotāju cenu indekss 3. ceturksnī salīdzinājumā ar 2. ceturksni palielinājās par 0.8% (šī rādītāja katra mēneša pārmaiņas sk. 3. att.), turklāt vairāk - ieguves rūpniecības (par 3.8%) un elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes (par 1.8%), mazāk - apstrādājošās rūpniecības (par 0.5%) cenu indekss. Apstrādājošās rūpniecības nozaru vidū visvairāk palielinājās radio, televīzijas un sakaru aparatūras ražošanas (par 3.5%) un ādu apstrādes, somu, čemodānu un apavu ražošanas (par 3.4%) cenu indekss, un to noteica izejvielu un komplektējošo detaļu cenu pieaugums.
Turpinājās jau iepriekšējos ceturkšņos vērojamā tendence sarukt gaļas (salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu - par 42.5%) un piena (par 2.5%) ražošanai. Olu ražošanas apjoms pieauga (par 16.9%).
Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu 3. ceturksnī palielinājās kravu pārvadājumu apjoms dzelzceļa (par 26.1%) un automobiļu (par 8.1%) transportā, un, neraugoties uz tā samazinājumu jūras transportā (par 12.0%), kopējais pārvadāto kravu apjoms pieauga par 13.9%. Kravu pārvadājumu indeksa attīstības tendence, katra mēneša rādītājus salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošā perioda rādītājiem, parādīta 2. attēlā. Savukārt kravu apgrozības samazinājums jūras transportā (par 18.9%), neskatoties uz pieaugumu dzelzceļa transportā (par 27.0%), izraisīja kopējā rādītāja samazinājumu par 8.5%. Ostās saņemto un nosūtīto kravu apjoms pieauga par 13.9%. Cauruļvadu transportā pieauga gan transportētās naftas, gan naftas produktu apjoms (attiecīgi par 28.5% un 6.3%).
Pasažieru pārvadājumu apjoms galvenajos transporta veidos 3. ceturksnī salīdzinājumā ar 1995. gada 3. ceturksni samazinājās (pasažieru skaits dzelzceļa transportā samazinājās par 23.4%, bet autobusu transportā - par 18.2%). Pasažieru apgrozība bija tuvāka pagājušā gada līmenim - palielinoties nobraukto kilometru skaitam, 3. ceturksnī dzelzceļa transportā tā samazinājās par 11.0%, bet autobusu transportā - tikai par 3.6%.
Iekšējās tirdzniecības apgrozījums, kuru veido mazumtirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanas apgrozījums, 3. ceturkšņa laikā salīdzinājumā ar 1996. gada 2. ceturkšņa līmeni pieauga (par 3.6%), taču bija par 12.5% zemāks nekā pagājušā gada 3. ceturksnī. Sabiedriskās ēdināšanas apgrozījums 3. ceturksnī pieauga par 1.7%, bet mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās par 13.5% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada līmeni.