Naudas piedāvājuma kāpums 3. ceturksnī bija visai straujš, lai gan septembrī tas palēninājās. Plašās naudas apjoms septembra beigās sasniedza 805.6 milj. latu (sk. 7. att.), ceturkšņa laikā palielinoties par 80.8 milj. latu jeb 11.1% (2. ceturksnī pieaugums bija nedaudz mazāks - 70.4 milj. latu jeb 10.8%). Stabils un straujš visu ceturksni bija gan pieprasījuma noguldījumu, gan termiņnoguldījumu pieaugums. Lēnāks, bet pastāvīgs bija arī skaidrās naudas apgrozībā (bez atlikumiem banku kasēs) kāpums (6.1%). Vienlaikus ar bezskaidras naudas aprites palielināšanos (septembrī līdz 37.7% no kopapjoma) samazinājās skaidrās naudas daļa plašajā naudā. Nedaudz lēnāk par plašo naudu auga tās likvīdākā daļa - M1 (pieaugums 9.5%), bet straujāk - kvazinauda (pieaugums 13.9%). Iekšzemes naudas piedāvājuma M2D kāpums bija 8.7% (2. ceturksnī - 11.2%).
Naudas piedāvājuma palielināšanos sekmēja iekšzemes kredītu (galvenokārt - privātuzņēmumiem izsniegto) apjoma kāpums (3. ceturksnī iekšzemes kredītu apjoms palielinājās par 10.3%, bet salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu - par 25.3%, t.sk. privātuzņēmumiem izsniegto kredītu apjoms - attiecīgi par 18.4% un 62.3%), kā arī banku sistēmas tīro ārējo aktīvu pieaugums. To lielā mērā veicināja augstais investoru pieprasījums pēc latiem, lai veiktu portfeļieguldījumus, kā arī piedalītos lielo uzņēmumu privatizācijā. Kopumā banku sistēmas tīrie ārējie aktīvi 3. ceturksnī pieauga par 80.5 milj. latu jeb 15.1% (pieaugums 2. ceturksnī - 71.3 milj. latu jeb 15.4%). Ceturkšņa laikā turpināja samazināties valdības kopējais aizņēmums no banku sektora.