Publicēts: 01.01.2013.

Patēriņa cenu indekss (PCI) 1997. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni palielinājās par 1.2%. Jūlijā PCI pieauga par 0.5%, augustā - par 0.4%, bet septembrī - par 0.2%. Gada inflācija septembrī bija 8.1% (sk. 1. att.).

3. ceturksnī cenu pieaugumu visvairāk ietekmēja nodokļu likmju izmaiņas un administratīvi lēmumi. Strauji palielinājās dzīvokļa uzturēšanas izdevumi, un to galvenokārt izraisīja maksimālā īres maksas līmeņa paaugstināšana (vidēji valstī 3. ceturksnī - par 74.9%). Pārējo preču un pakalpojumu cenas strauji pieauga sakarā ar zemes nodokļa pakāpenisku palielināšanu (vidēji valstī 3. ceturksnī vairāk nekā 9 reizes). Akcīzes nodokļa likmes paaugstināšana spirtam no 1. jūlija par 14.3% izraisīja alkoholisko dzērienu cenu pieaugumu. Kopējo cenu līmeni samazināja uztura produktu cenu kritums par 4.0%. Kopumā 3. ceturksnī pakalpojumu cenas pieauga par 9.5%, bet preču cenas samazinājās par 1.2%.

3. ceturksnī eksporta cenu indekss salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni samazinājās par 0.2%, bet salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga par 0.7%. Tāpat kā 2. ceturksnī visvairāk pazeminājās pārtikas rūpniecības produktu eksporta cenas (ieskaitot alkoholiskos un bezalkoholiskos dzērienus un tabaku; par 13.9%), jo zemas bija gatavo zivju, vēžveidīgo un molusku produktu un konservu cenas. Visvairāk palielinājās metālu un to izstrādājumu cenas (par 11.8%), bet visu pārējo nozīmīgāko grupu produktu cenas būtiski nemainījās. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu eksporta reālais pieaugums bija 19.0%. Vislielākais bija pārtikas rūpniecības produktu, kā arī metālu un to izstrādājumu grupas eksporta apjoma kāpums.

1997. gada 2. ceturksnī iekšzemes kopprodukts (1995. gada vidējās cenās) salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga par 6.5% (sk. 2. att.). To atšķirībā no iepriekšējiem periodiem noteica ne tikai pakalpojumu, bet arī preču sektora attīstība (pieaugums attiecīgi 6.7% un 6.6%). Turklāt preču sektorā pieaugums bija vislielākais kopš ekonomisko reformu sākuma. To veidoja pievienotās vērtības kāpums visās nozarēs, izņemot zvejniecību un ieguves rūpniecību, kuras kopējo pievienoto vērtību ietekmē maz. Reālā ražošanas pieauguma rezultātā pievienotā vērtība palielinājās apstrādes rūpniecībā (par 6.2%), elektroenerģijā, gāzes un ūdens apgādē (par 8.4%), būvniecībā (par 11.9%) un, ievērojami palielinoties ražošanai augkopībā, arī lauksaimniecībā, medniecībā un mežsaimniecībā (par 6.1%).

Pakalpojumu sektorā pievienotā vērtība pieauga visās nozarēs, turklāt īpaši strauji tajās, kuru īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā ir vislielākais - tirdzniecībā (par 13.1%), kā arī transportā un sakaros (par 5.8%).

Iekšzemes kopprodukts faktiskajās cenās pārsniedza iepriekšējā gada atbilstošā perioda līmeni par 18.5%, turklāt pakalpojumu sektorā pievienotā vērtība palielinājās gandrīz trīs reizes straujāk nekā preču sektorā (attiecīgi par 23.3% un 8.0%), kas norāda uz pakalpojumu cenu straujāku kāpumu.

Ražošanas dinamika 3. ceturksnī liecināja, ka situācija rūpniecībā turpina uzlaboties. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu rūpniecības produkcijas fiziskā apjoma indekss palielinājās par 6.9% (sk. 3. att.), t.sk. apstrādes rūpniecībā par 7.7% un elektroenerģijā, gāzes un ūdens apgādē - par 5.0%. Pieaugumu apstrādes rūpniecībā noteica ražošanas kāpums aptuveni divās trešdaļās no tās nozarēm. Vislielākais ražošanas pieaugums sasniegts celulozes, papīra un papīra izstrādājumu ražošanā (par 67.8%), citur neklasificētu elektrisko mašīnu un aparātu ražošanā (par 43.7%) un apģērbu ražošanā, kažokādu izstrādāšanā un ražošanā (par 32.0%). Dažās apstrādes rūpniecības nozarēs pieaugums bija saistīts ar iekšzemes pieprasījuma palielināšanos, bet vairākumā nozaru - ar iespējām palielināt eksportu.

Strauji augot elektroenerģijas ražošanas izmaksām un piegādes cenām, kopējais elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes ražotāju cenu līmenis 3. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni palielinājās par 3.2%. Tomēr cenu samazināšanās apstrādes rūpniecībā par 0.3% ierobežoja ražotāju cenu indeksa palielinājumu līdz 0.4%.

Galveno lopkopības produktu ražošanā turpinājās iepriekšējo periodu tendence: piena ražošana salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga (par 5.3%), bet gaļas un olu ražošana saruka (attiecīgi par 9.6% un 8.5%).

Pieaugot pārvadāto kravu apjomam Latvijas ostās (Rīgas ostā - par 37.8%, Liepājas ostā - par 68.9% un Ventspils ostā - par 1.7%), kopējais saņemto un nosūtīto kravu apjoms pārsniedza iepriekšējā gada atbilstošā perioda līmeni par 10.9% (sk. 3. att.). Turpinājās arī dzelzceļa transporta attīstība. Strauji pieaugot tranzīta pārvadājumiem caur ostām (par 18.0%), kā arī eksporta (par 79.9%) un importa (par 17.9%) pārvadājumiem, kopējais dzelzceļa transporta pārvadāto kravu apjoms palielinājās par 15.3%. Jūras transporta kravu pārvadājumi, sarūkot zem Latvijas karoga kursējošo kuģu skaitam, samazinājās par 18.1%.

Pa cauruļvadiem transportētās naftas apjoms saglabājās iepriekšējā gada atbilstošā ceturkšņa līmenī, bet transportēto naftas produktu apjoms palielinājās par 19.3%.

Iekšējās tirdzniecības apgrozījums salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga par 19.1%, t.sk. mazumtirdzniecības apgrozījums - par 21.2% (tā mēneša apjoma izmaiņas sk. 4. att.), kas liecina par privātā patēriņa kāpumu valstī.