2. ceturksnī turpināja augt banku sektora piesaistīto līdzekļu apjoms. Palielinājās gan iekšzemes noguldījumu apjoms, gan ārzemju pasīvi. Bankām saņemot sindicētos kredītus, strauji palielinājās saistības pret OECD valstu kredītiestādēm (par 37.8 milj. latu jeb 38.1%, t.sk. ilgtermiņa saistības - par 35.1 milj. latu jeb 1.5 reizes). Auga arī ārvalstu nebanku noguldījumu apjoms (par 7.0%) un nerezidentu apmaksātais pamatkapitāls (par 11.9%), bet samazinājās pasīvi pārvaldīšanā (kredītiestāžu pasīvu sadalījumu sk. 8. att.).
Iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumu apjoms pieauga par 75.7 milj. latu (atlikums jūnija beigās - 623.2 milj. latu). Noguldījumu kopapjoma kāpumu noteica gan pieprasījuma noguldījumu pieaugums par 54.1 milj. latu jeb 13.0% (sk. 9. att.), gan termiņnoguldījumu kāpums par 21.6 milj. latu jeb 16.4%. Īpaši strauji (par 25.9%) pieauga tādu noguldījumu apjoms, kuru termiņš ir ilgāks par 6 mēnešiem. Termiņnoguldījumu apjoma kāpuma rezultātā turpināja samazināties pieprasījuma noguldījumu īpatsvars (ceturkšņa beigās - 75.4% no noguldījumu kopapjoma).
Augošo ekonomisko aktivitāti apliecināja uzņēmumu noguldījumu apjoma pieauguma temps (14.5%), bet būtiski neatšķīrās arī privātpersonu noguldījumu apjoma pieauguma temps (12.8%).
Par stabilitāti valstī liecināja ievērojami straujāks iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu nacionālajā valūtā veikto noguldījumu apjoma pieaugums (par 17.5%). Ārvalstu valūtā veikto noguldījumu apjoms pieauga par 10.1%.