Publicēts: 01.01.2013.

Sabiedriskajā sektorā (bez sabiedriskajām un reliģiskajām organizācijām) strādājošo mēneša vidējā aprēķinātā (bruto) darba samaksa 2. ceturksnī bija Ls 142.03. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu tā pieauga par 13.4%. Šis pieaugums bija lielāks nekā gada inflācija, tādēļ reālā bruto darba samaksa pārsniedza iepriekšējā gada atbilstošā perioda līmeni par 7.2% (sk. 4. att.). Salīdzinājumā ar 1. ceturksni darba samaksas pieaugums 2. ceturksnī bija straujāks, jo jūnijā palielinājās neregulāro izmaksu apjoms. Tomēr gan reālās, gan nominālās bruto darba samaksas pieauguma tempi bija zemāki nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā. Šīs atšķirības izskaidrojamas ar sociālā nodokļa sadalījuma pārmaiņām. Arī reālā neto darba samaksa 2. ceturksnī palielinājās (par 6.3%), tādēļ auga iedzīvotāju reālā pirktspēja.

Joprojām lielākā vidējā darba samaksa bija finanšu starpniecībā, transportā un sakaros, t.sk. ūdens un gaisa transportā, bet viszemākā - izglītībā, kā arī veselības aizsardzībā un sociālajā aprūpē nodarbinātajiem. Lielākais darba samaksas pieaugums jūnijā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu bija vērojams rūpniecībā (par 52.4%). To ietekmēja izmaksu pieaugums elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes nozarē, kā arī būvniecībā (par 32.6%).

Tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējā aprēķinātā (bruto) darba samaksa (Ls 132.96) bija zemāka nekā sabiedriskajā sektorā nodarbināto darba samaksa. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu tā pieauga par 12.2%. Reālā bruto darba samaksa pieauga par 6.0%, bet nominālā un reālā neto darba samaksa - attiecīgi par 10.6% un 4.6%.

Nodarbinātības valsts dienestā reģistrēto bezdarbnieku skaits 2. ceturksnī pieauga, ceturkšņa beigās sasniedzot 7.2% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (sk. 5. att.). Lai gan salīdzinājumā ar 1. ceturkšņa beigām bezdarbnieku skaits palielinājās par 1.6%, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošā perioda beigām tas samazinājās par 8.0%. Atšķirībā no iepriekšējo gadu sezonālā bezdarbnieku skaita samazinājuma vasaras mēnešos jūnijā salīdzinājumā ar maiju to skaits palielinājās par 1 625 cilvēkiem. Šādu situāciju izraisīja grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Par bezdarbnieka statusu", kuros paredzēts, ka persona, kas veikusi apdrošināšanas maksājumus un zaudējusi darbu, ir tiesīga iegūt bezdarbnieka statusu un saņemt bezdarbnieka pabalstu arī bez valsts valodas prasmes apliecības uzrādīšanas. Ilgstošo bezdarbnieku skaits joprojām pakāpeniski samazinājās (salīdzinājumā ar iepriekšējā ceturkšņa beigām - par 0.6%, bet gada laikā - par 4.7%).

Saglabājās lielas reģionālās atšķirības. 2. ceturkšņa beigās augstākais bezdarba līmenis bija reģistrēts Rēzeknes rajonā (27.5%), bet zemākais bezdarba līmenis - Rīgā (3.2%).

Darba tirgus noslodzes koeficients, kas raksturo bezdarbnieku skaitu uz vienu reģistrēto brīvo darba vietu, salīdzinājumā ar iepriekšējā ceturkšņa beigām samazinājās visai strauji un 2. ceturkšņa beigās bija 21.1. Samazinājumu noteica brīvo reģistrēto darba vietu skaita pieaugums.