Patēriņa cenu indekss (PCI) 1998. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni palielinājās par 1.8%. Visstraujāk PCI pieauga janvārī - par 1.3%, bet februārī un martā - attiecīgi par 0.2% un 0.3%. 1. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu PCI palielinājās par 6.2%, bet martā - par 6.0% (sk. 1. att.).
1. ceturksnī vislielākais bija transportlīdzekļu ekspluatācijas cenu pieaugums (3.4%), jo no 1998. gada 1. janvāra palielināta degvielas akcīzes nodokļa likme. Vidējo cenu pieaugumu ietekmēja uztura produktu cenu sezonālais pieaugums (par 0.8%), kā arī ar dzīvokļa uzturēšanu un remontu saistīto izdevumu kāpums (elektroenerģijas tarifs pieauga par 5.4%, bet maksa par ūdensapgādi, kanalizāciju un sanitāro apkopi - par 5.3%, savukārt izraisot dažādu preču un pakalpojumu cenu palielināšanos). Veselības aprūpes cenu pieaugumu ietekmēja Latvijas Republikas Ministru kabineta izdotie "Veselības aprūpes finansēšanas noteikumi", kas noteica pacientu iemaksas palielināšanu par ambulatorajiem apmeklējumiem, ārstniecības pakalpojumiem un uzturēšanos stacionārā.
Galvenokārt minēto administratīvo lēmumu ietekmē 1. ceturksnī pakalpojumu cenas pieauga par 1.9%, bet preču cenas - par 1.7%.
Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni eksporta cenas 1. ceturksnī pieauga par 0.3%. Cenu kāpums svarīgākajās preču grupās bija neliels, visaugstākais - metāliem un to izstrādājumiem (par 7.2%), vienlaikus turpinot samazināties pārtikas rūpniecības produktu (par 10.8%), kā arī ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcijas (par 2.8%) cenām. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu eksporta cenas samazinājās par 2.7%.
Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde, apkopojot plašāku informāciju, ir precizējusi datus par iekšzemes kopprodukta (IKP) apjomu 1996. gadā. Tā reālais pieaugums salīdzinājumā ar 1995. gadu bija 3.3% (iepriekš aprēķinātais - 2.8%). Saskaņā ar precizētajiem datiem IKP reālais pieaugums 1997. gada 1., 2. un 3. ceturksnī bija attiecīgi 3.0%, 7.1% un 8.5%.
1997. gada 4. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu IKP salīdzināmajās (1995. gada vidējās) cenās pieauga par 7.4% un sasniedza 659.6 milj. latu apjomu. 4. ceturksnim bija raksturīgs straujāks pieauguma temps galvenokārt preču sektorā (9.0%; pakalpojumu sektorā - 6.1%; sk. 2. att.). Preču sektora straujo attīstību visvairāk ietekmēja apstrādes rūpniecība, kur pievienotā vērtība pieauga par 16.6%, un tādējādi šīs nozares īpatsvars tautsaimniecībā palielinājās līdz 21.2%. Būtisks pievienotās vērtības pieaugums bija vērojams būvniecībā (8.0%; šīs nozares īpatsvars tautsaimniecībā palielinājās līdz 5.0%). Savukārt lauksaimniecības, medniecības un mežsaimniecības pievienotā vērtība pēc nozīmīga pieauguma (8.9%) 1997. gada pirmajos 9 mēnešos 4. ceturksnī samazinājās par 13.5%.
Pakalpojumu sektorā 4. ceturksnī īpaši strauji attīstījās tirdzniecība (pieaugums par 15.2%), tās īpatsvaram tautsaimniecībā sasniedzot 16.6%. Gada beigās samazinājās tranzīta apjoms un lēnāks bija transporta un sakaru nozares pievienotās vērtības kāpums - tikai 3.4%. Tomēr šī nozare saglabāja otro nozīmīgāko vietu tautsaimniecībā (17.2%).
IKP faktiskajās cenās 4. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu palielinājās par 15.4%, sasniedzot 897.9 milj. latu.
1998. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu rūpniecības produkcijas fiziskā apjoma indekss palielinājās par 13.6%, jo apstrādes rūpniecībā ražošana pieauga par 18.6%. Rūpniecības produkcijas fiziskā apjoma indekss pārsniedza iepriekšējā gada 1. ceturkšņa līmeni 14 no 18 apstrādes rūpniecības nozarēm. Strauja izaugsme turpinājās pārtikas produktu un dzērienu ražošanā (pieaugums - 20.1%; sk. 3. att.), koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā (izņemot mēbeles; 30.6%), apģērbu ražošanā, kažokādu apstrādē un krāsošanā (22.2%), celulozes, papīra un papīra izstrādājumu ražošanā (36.2%) u.c. nozarēs. Ražošanas pieaugums bija saistīts gan ar iekšzemes pieprasījuma pieaugumu, gan ar eksporta kāpumu.
Ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē, kā arī elektroenerģijā, gāzes un ūdens apgādē ražošanas apjoms atpalika no iepriekšējā gada atbilstošā perioda līmeņa attiecīgi par 4.9% un 1.1%.
Ar elektroenerģijas, kā arī ūdens un kanalizācijas tarifu pieaugumu saistītais būtiskais cenu kāpums janvārī noteica ražotāju cenu palielināšanos elektroenerģijā, gāzes un ūdens apgādē 1. ceturksnī (par 4.0%). Nozīmīgs ražotāju cenu pieaugums ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē (par 5.3%), kā arī samērā neliels (par 0.4%) cenu kāpums apstrādes rūpniecībā noteica kopējā ražotāju cenu indeksa pieaugumu rūpniecībā par 1.1% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni.
Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu gaļas ražošanas apjoms nemainījās, olu ražošanas apjoms palielinājās par 4.6%, bet piena ražošana samazinājās par 4.0%.
Lai gan dzelzceļa transportā būtiski pieauga eksporta un importa pārvadājumu apjoms (attiecīgi par 46.7% un 20.3%), tranzīta pārvadājumu samazināšanās (par 5.0%) iespaidā nedaudz (par 1.2%) saruka arī kopējais pārvadāto kravu apjoms. Tranzīta pārvadājumi caur ostām veidoja 69.0% no dzelzceļa pārvadājumiem.
Tranzīta pārvadājumu sarukuma ietekmē samazinājās kravu apgrozība Ventspils ostā (par 6.6%). Toties nozīmīgs nosūtīto un saņemto kravu apjoma pieaugums Rīgas un Liepājas ostā (attiecīgi par 52.0% un 29.2%) noteica šī rādītāja kopējo izaugsmi (par 5.2%).
Naftas un naftas produktu transportēšana pa maģistrālajiem cauruļvadiem pārsniedza 1997. gada 1. ceturkšņa līmeni attiecīgi par 20.2% un 10.9%.
Kravu pārvadājumi jūras transportā nedaudz (par 0.3%) samazinājās, jo strauji pieauga pārvadājumi starp ārvalstu ostām (par 17.6%; pārvadājumi ar Latvijas kuģiem uz Latviju un no tās samazinājās attiecīgi par 38.4% un 68.4%).
Iekšējās tirdzniecības apgrozījums 1998. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga par 13.8%, t.sk. mazumtirdzniecības apgrozījums - par 14.9%. Iekšējās tirdzniecības pieauguma tempi ievērojami pārsniedza pirktspējas kāpumu.