Publicēts: 01.01.2013.

Ārvalstu valūtas augsto pieprasījumu 3. ceturksnī izraisīja vairāki politiski un ekonomiski faktori, īpaši - augošais budžeta deficīts, ASV dolāra kursa kritums pasaulē, kas paaugstināja pieprasījumu pēc šīs valūtas, ārējā parāda apkalpošanas izmaksu pieaugums. Latvijas Banka 3. ceturksnī neto pārdeva ārvalstu valūtu 65.3 milj. latu vērtībā. 

Latvijas Bankas tīros ārējos aktīvus negatīvi ietekmēja arī valūtas mijmaiņas (swap) darījumos izsniegto latu atlikuma samazināšanās par 2.3 milj. latu. Sākot ar augustu, Latvijas Banka samazināja valūtas mijmaiņas (swap) izsoļu skaitu, tās organizējot tikai reizi nedēļā. 3. ceturksnī šādi tika izsniegti 36.5 milj. latu (par 23.8% mazāk nekā 2. ceturksnī) ar vidējo svērto procentu likmi 5.8%.

Latvijas Bankas tīrie ārējie aktīvi 3. ceturksnī samazinājās par 14.4% un septembra beigās bija 478.6 milj. latu. Tomēr, tā kā ārvalstu valūtas pārdošanas rezultātā apgrozībā esošo latu daudzums samazinājās, nacionālās valūtas segums ar Latvijas Bankas tīrajiem ārējiem aktīviem visu 3. ceturksni pārsniedza 100% (sk. 16. att.).

Latvijas eiroobligāciju papildemisijas (75 milj. eiro vērtībā ar kuponu likmi 6.25%) izvietošana starptautiskajā tirgū septembra nogalē (eiroobligāciju emisijas rezultātā iegūtie līdzekļi Latvijas Bankas ārzemju aktīvos tika ieskaitīti oktobra sākumā) liecināja, ka ārvalstu ieguldītāju pozitīvā attieksme pret Latviju nav mainījusies. Par to liecināja arī kredītreitingu aģentūras Fitch IBCA gandrīz vienlaikus izplatītais paziņojums par Latvijai iepriekš piešķirto kredītreitingu saglabāšanu.

3. ceturksnī situāciju pasaules valūtas tirgū noteica galvenokārt negatīvās ziņas par ASV tautsaimniecības attīstību. Lai nepieļautu inflācijas palielināšanos, 24. augustā ASV Federālo rezervju sistēma paaugstināja savu uz nakti izsniegto kredītu procentu likmi no 5% līdz 5.25%. Taču vairāki ekonomiskie indikatori arī pēc tam norādīja uz iespējamiem inflācijas draudiem, negatīvi ietekmējot akciju tirgu. Arī ASV ārējās tirdzniecības deficīta augstais līmenis negatīvi iespaidoja ASV dolāra kursu. Attiecībā pret latu ASV dolāra kurss samazinājās par 3.2%. Nedaudz kritās arī eiro kurss, jo ziņas par Eiropas Savienības dalībvalstu tautsaimniecības attīstību bija pretrunīgas. IKP pieaugums 2. ceturksnī 11 eiro zonas valstīs bija zemāks par prognozēto. Vienlaikus pieauga varbūtība, ka Eiropas Centrālā banka paaugstinās procentu likmes, kas ieguldījumus Eiropas Savienības dalībvalstīs vērsīs ienesīgākus. Eiro, Vācijas markas un Francijas franka kurss attiecībā pret latu samazinājās par 1.4% (Latvijas Bankas noteiktā ASV dolāra un Vācijas markas kursa pārmaiņas sk. 17. att.). Savukārt Japānas tautsaimniecības negaidīti straujā atveseļošanās, par ko liecināja IKP pieaugums 2. ceturksnī, ievērojami paaugstināja Japānas jenas kursu, lai gan Japānas centrālā banka veica vairākas intervences, lai nepieļautu jenas kursa celšanos. Japānas jenas kurss attiecībā pret latu pieauga par 10.5%. Ārējās tirdzniecības deficīta samazināšanās un negaidītais Anglijas Bankas lēmums paaugstināt procentu likmes par 0.25 procentu punktiem izraisīja Lielbritānijas sterliņu mārciņas kursa paaugstināšanos (attiecībā pret latu - par 0.6%). 

Visai strauji palielinājās Latvijas banku valūtas tirgū veikto darījumu apjoms. Valūtas pirkšanas un pārdošanas darījumu kopapjoms sasniedza 11.4 mljrd. latu, par 22.3% pārsniedzot 2. ceturkšņa līmeni, un katra mēneša šādu darījumu kopapjoms bija lielāks nekā iepriekšējā mēnesī. Turpināja pieaugt eiro veikto darījumu īpatsvars starpbanku valūtas tirgū. No visiem valūtas darījumiem 3. ceturksnī 22.4% tika veikti eiro (2. ceturksnī - 19.2%). Palielinājās arī Krievijas rubļos veikto darījumu īpatsvars (attiecīgi no 7.5% līdz 8.9%), liecinot par tirdzniecības sakaru atjaunošanos ar šo valsti. Vienlaikus samazinājās ASV dolāros veikto darījumu īpatsvars (no 56.7% 2. ceturksnī līdz 55.5% 3. ceturksnī).