Publicēts: 01.01.2013.

Palielinoties brīvo naudas resursu apjomam, banku pieprasījums pēc valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīriem turpināja pieaugt, bet šo vērtspapīru ienesīgums - samazināties. Veiksmīgā valdības eiroobligāciju emisija nostiprināja finanšu sektora likviditāti, tāpēc palielinājās vērtspapīru pieprasījums un samazinājās parādzīmju diskonta likmes. Augošais budžeta deficīts nemazināja tirgus dalībnieku uzticību valdības maksātspējai. Tikai 2. ceturkšņa beigās, kad Finansu ministrija sāka pazemināt maksimālās diskonta likmes, vērtspapīru pieprasījums nedaudz samazinājās. Kopējā pieprasījuma un piedāvājuma attiecība palielinājās no 1.16 1. ceturksnī līdz 2.20 2. ceturksnī. 2. ceturksnī notika trīspadsmit 1 mēneša, divpadsmit 3 mēnešu un sešas 6 mēnešu parādzīmju izsoles. Trīs izsolēs tika pārdotas arī divas 12 mēnešu valdības parādzīmju emisijas un divās izsolēs - viena 2 gadu obligāciju emisija. Izsolēs pieprasītais un pārdotais valdības vērtspapīru apjoms (149.0 milj. latu un 53.9 milj. latu) bija attiecīgi par 80.8% un 13.1% lielāks nekā 1. ceturksnī. Izsoles dalībnieku vidējais skaits salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni palielinājās 1.4 reizes.

1 mēneša parādzīmes tika emitētas 5.6 milj. latu apjomā (1. ceturksnī - 4.1 milj. latu). Arī 3 un 6 mēnešu parādzīmju emisijas apjoms (attiecīgi 7.0 milj. latu un 9.5 milj. latu) pārsniedza 1. ceturkšņa līmeni (attiecīgi 6.8 milj. latu un 8.8 milj. latu). Pārdoto 12 mēnešu parādzīmju apjoms (14.9 milj. latu) 2 gadu obligāciju emisijas (17.0 milj. latu) ietekmē bija par 47.0% mazāks nekā 1. ceturksnī.

Apgrozībā esošo valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru apjoms 2. ceturksnī palielinājās par 1.6% un jūnija beigās bija 149.0 milj. latu. Dominēja 2 gadu obligācijas un 12 mēnešu parādzīmes, tomēr būtiski pieauga arī 6 mēnešu parādzīmju īpatsvars. 2 gadu obligāciju īpatsvars samazinājās no 46.4% martā līdz 45.6% jūnijā un 12 mēnešu parādzīmju - attiecīgi no 41.1% līdz 36.5%, bet 6 mēnešu parādzīmju īpatsvars pieauga attiecīgi no 6.7% līdz 12.2%.

Nelielam valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju diskonta likmju pieaugumam aprīlī sekoja visai straujš to kritums maijā un jūnijā. 1, 3, 6 un 12 mēnešu parādzīmju vidējās svērtās diskonta likmes (sk. 20. att.) pazeminājās par 0.8-2.4 procentu punktiem. Aprīlī pārdoto 2 gadu obligāciju fiksētā peļņas likme sasniedza 13.5%.

Valdības vērtspapīru otrreizējā tirgus apgrozījums 2. ceturksnī palielinājās par 3.0%, sasniedzot 97.0 milj. latu. Darījumu struktūrā no 2.6% 1. ceturksnī līdz 15.1% 2. ceturksnī palielinājās starpbanku darījumu īpatsvars un no 5.0% līdz 20.0% - starp bankām un nerezidentiem veikto darījumu īpatsvars. Starp bankām un rezidentu nebankām veikto darījumu īpatsvars samazinājās no 92.4% līdz 62.5%, bet Latvijas Bankas veikto darījumu īpatsvars 2. ceturksnī sasniedza 2.4%. Darījumu termiņstruktūrā samazinājās 2 gadu obligāciju īpatsvars (no 77.6% 1. ceturksnī līdz 54.9% 2. ceturksnī), bet palielinājās 12 mēnešu parādzīmju īpatsvars (attiecīgi no 21.5% līdz 38.0%).

Palielinājās Latvijas banku sektora un rezidentu nebanku īpašumā esošo emitēto valdības vērtspapīru daļa, jūnija beigās sasniedzot attiecīgi 74.1% un 6.9% no kopapjoma. Savukārt Latvijas Bankas un nerezidentu īpašumā esošo emitēto valdības vērtspapīru daļa samazinājās (attiecīgi līdz 18.9% un 0.1%).

Dow Jones Rīgas Fondu biržas indekss (DJRSE) 2. ceturksnī palielinājās no 81.9 līdz 83.9. Nelielo pieaugumu nodrošināja informācija par labiem banku peļņas rādītājiem 1999. gadā, kā arī Latvijai labvēlīgo kredītreitingu atkārtota apstiprināšana un veiksmīgā valdības eiroobligāciju emisija. Briestošā valdības krīze un sarežģītā fiskālā situācija valstī nespēja negatīvi ietekmēt stāvokli fondu tirgū. Biržas tirgus un tiešie darījumi sasniedza 6.7 milj. latu (1. ceturksnī - 5.3 milj. latu). Tirgus kapitalizācija samazinājās no 224.3 milj. latu līdz 222.5 milj. latu.