Publicēts: 01.01.2013.

Patēriņa cenu indekss (PCI) 2000. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni palielinājās par 0.3%, bet salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu - par 3.1%. Jūnijā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu PCI palielinājās par 2.4% (sk. 1. att.). Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi visvairāk (par 0.4%) PCI pieauga aprīlī, kad ievērojami paaugstinājās sašķidrinātās gāzes cena. Patēriņa cenu deflāciju maijā galvenokārt noteica grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas izraisīja lietoto automašīnu cenu lejupslīdi (par 11.5%). Visu 2. ceturksni sezonālu faktoru ietekmē būtiski svārstījās uztura produktu cenas, jo mainījās jaunās ražas dārzeņu cenas.

1. attēls
Patēriņa cenu gada inflācija un pamatinflācija
(salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)

Patēriņa cenu gada inflācija
Patēriņa cenu gada pamatinflācija

Pakalpojumu cenas joprojām pieauga straujāk nekā preču cenas. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni preču cenas samazinājās par 0.1%, bet pakalpojumu cenas pieauga par 1.3%.

Eksporta cenas 2. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni samazinājās (par 1.1%), turklāt cenas kritās lielākajai daļai svarīgāko eksporta preču. Visvairāk tās samazinājās dažādām rūpniecības precēm (mēbelēm; par 11.9%), koksnes papīrmasai, papīram un kartonam (par 6.1%), tekstilmateriāliem un tekstilizstrādājumiem (par 4.3%), koksnei un tās izstrādājumiem (par 1.3%). Cenas pieauga metāliem un to izstrādājumiem (par 4.9%) un pārtikas rūpniecības produktiem (ieskaitot alkoholiskos un bezalkoholiskos dzērienus un tabaku; par 1.2%). Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu eksporta cenas samazinājās par 2.0%, krītoties gandrīz visās galvenajās preču grupās, visstraujāk - koksnes papīrmasai, papīram un kartonam (par 16.0%), dažādām rūpniecības precēm (par 15.7%), tekstilmateriāliem un tekstilizstrādājumiem (par 8.6%). Cenas pieauga minerālajiem produktiem (par 32.6%) un metāliem un to izstrādājumiem (par 7.4%). Reālais eksporta pieaugums sasniedza 17.0%.

Importa cenas 2. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni samazinājās (par 1.4%). Tās ievērojami kritās transportlīdzekļiem (par 13.4%) un minerālajiem produktiem (par 11.3%), bet pieauga ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcijai (par 14.9%), augu valsts produktiem (par 7.1%), mašīnām un mehānismiem, elektriskajām iekārtām (par 5.4%). Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu importa cenas strauji auga (par 6.3%). To noteica minerālo produktu cenu kāpums (par 37.0%) sakarā ar naftas produktu cenu paaugstināšanos pasaulē, kā arī augu valsts produktu, metālu un to izstrādājumu un ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcijas sadārdzināšanās (attiecīgi par 24.4%, 12.3% un 9.0%). Cenas pazeminājās dažādām rūpniecības precēm (par 5.7%), transportlīdzekļiem (par 5.5%), kā arī tekstilmateriāliem un tekstilizstrādājumiem (par 5.1%). Importa cenu pieauguma ietekmē reālā importa pieaugums sasniedza 8.1%.

Pieaugot importa un samazinoties eksporta cenām, tirdzniecības nosacījumi (terms of trade) 2. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pasliktinājās par 7.8%, bet salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni uzlabojās par 0.3%, jo eksporta cenas samazinājās mazāk nekā importa cenas.

2000. gada 1. ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmajās cenās pārsniedza 1999. gada atbilstošā perioda līmeni par 5.3% (straujākais pieaugums kopš 1998. gada 2. ceturkšņa; sk. 2. att.), kas liecināja par Latvijas tautsaimniecības stabilas izaugsmes atsākšanos.

2. attēls
Reālā iekšzemes kopprodukta pārmaiņas 
(1999. gada 4. cet. un 2000. gada 1. cet.; salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)

Iekšzemes kopprodukts
Preču sektors
Pakalpojumu sektors

Attīstības stabilitāti apliecināja IKP izaugsme visās tautsaimniecības nozarēs, pievienotajai vērtībai preču sektorā palielinoties par 4.6% un pakalpojumu sektorā - par 5.7%. Preču sektorā visstraujāk (par 36.5%) pieauga mežsaimniecības, kokmateriālu sagatavošanas un ar to saistīto pakalpojumu pievienotā vērtība, kā arī ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes pievienotā vērtība (par 54.7%). Pievienotā vērtība pieauga arī apstrādes rūpniecībā (par 2.8%), būvniecībā (par 3.5%), elektroenerģijā, gāzes un ūdens apgādē (par 3.5%) un zvejniecībā (par 8.4%).

Pakalpojumu sektorā strauji attīstījās operācijas ar nekustamo īpašumu, noma un cita komercdarbība (pievienotās vērtības pieaugums - 11.7%), finanšu starpniecība (8.5%), transports, glabāšana un sakari (6.3%), tirdzniecība (6.1%) un pārējie sociālie, komunālie un individuālie pakalpojumi (5.3%).

IKP faktiskajās cenās 1. ceturksnī sasniedza 947.6 milj. latu, t.sk. kopējā pievienotā vērtība - 829.6 milj. latu (no tiem preču sektorā - 243.2 milj. latu un pakalpojumu sektorā - 586.4 milj. latu).

IKP pieaugumu 1. ceturksnī veicināja iekšzemes pieprasījuma palielināšanās un ārējās tirdzniecības negatīvā saldo samazināšanās.

Iekšzemes pieprasījuma pieaugumu (par 2.4%) galvenokārt noteica privātā patēriņa pieaugums (par 6.3%), kas veidoja lielāko IKP daļu (66.6%) un kompensēja valdības patēriņa samazinājumu (par 0.6%). Lai gan kopējā pamatkapitāla veidošana pieauga par 5.7%, tomēr, strauji samazinoties krājumiem, kopējā kapitāla veidošana samazinājās par 5.7%. Par iedzīvotāju pirktspējas, tātad arī par privātā patēriņa, pieaugumu liecināja stabils mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums. Galapatēriņa izdevumu lēnāks pieaugums salīdzinājumā ar ienākumu pieaugumu liecināja par uzkrājumu pieaugumu, kas, vienlaikus krītoties ieguldījumiem, mazināja tekošā konta deficītu.

1. ceturksnī nefinanšu investīciju apjoms tautsaimniecībā palielinājās par 146.5 milj. latu. Vislielākais nefinanšu investīciju apjoms ieplūda transporta, glabāšanas un sakaru nozarē (36.5 milj. latu jeb 24.9% no nefinanšu investīciju apjoma tautsaimniecībā), apstrādes rūpniecībā (20.8 milj. latu jeb 14.2%), valsts pārvaldē un aizsardzībā, obligātajā sociālajā apdrošināšanā (19.8 milj. latu jeb 13.5%) un tirdzniecībā (16.6 milj. latu jeb 11.3%).

No visām apstrādes rūpniecībā veiktajām nefinanšu investīcijām 7.2 milj. latu jeb 34.6% ieguldīti pārtikas produktu un dzērienu ražošanā, 5.7 milj. latu jeb 27.4% - koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā (izņemot mēbeles) un 1.4 milj. latu jeb 6.7% - izdevējdarbībā, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā.

Nefinanšu investīciju apjoms salīdzināmajās cenās pārsniedza iepriekšējā gada 1. ceturkšņa līmeni par 6.0%. Visbūtiskāk pieaugumu ietekmēja transports, glabāšana un sakari, kur nefinanšu investīciju ieplūde pieauga par 24.0%, operācijas ar nekustamo īpašumu, noma un cita komercdarbība (par 48.0%) un finanšu starpniecība (par 34.0%), tomēr visvairāk nefinanšu investīciju ieplūde pieauga viesnīcu un restorānu sektorā (2.3 reizes).

Publiskojot datus par rūpniecisko ražošanu 2. ceturksnī, Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde precizējusi iepriekš publicēto informāciju par rūpniecības attīstību 1. ceturksnī - rūpniecības ražošanas fiziskā apjoma indekss salīdzināmajās cenās 1. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga nevis par 3.8%, bet par 4.5%. Apstrādes rūpniecības ražošanas apjoms palielinājās nevis par 2.8%, bet par 5.7%, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes - nevis par 88.1%, bet par 83.2% un elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes - nevis palielinājās par 3.5%, bet samazinājās par 0.1%.

Arī 2. ceturksnī apstrādes rūpniecības ražošanas apjoms būtiski pārsniedza iepriekšējā gada atbilstošā perioda līmeni (par 6.6%; atsevišķu nozaru rūpniecības produkcijas fiziskā apjoma indeksa mēneša pārmaiņas sk. 3. att.). Pieaugumu pēdējos divos ceturkšņos visvairāk nodrošināja nozares, kurās dominē eksports, un tas liecina par ārējā pieprasījuma izaugsmi. 2. ceturksnī ražošanas apjoms palielinājās gan stabili augošās nozarēs - apģērbu ražošanā, kažokādu apstrādē un krāsošanā, koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles (attiecīgi par 13.1% un 12.5%), gan metālapstrādē un mašīnbūvē, t.sk. visstraujāk - pārējo transportlīdzekļu ražošanā (par 41.0%), radio, televīzijas un sakaru iekārtu un aparatūras ražošanā (par 26.3%) un citur neklasificētu mašīnu un iekārtu ražošanā (par 20.6%). Ražošanas apjoms strauji auga arī celulozes, papīra un papīra izstrādājumu ražošanā (par 18.5%), mēbeļu ražošanā, citur neklasificētā ražošanā (par 16.6%), gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā (par 13.6%) un tekstilizstrādājumu ražošanā (par 11.3%). 

3. attēls
Rūpniecības produkcijas fiziskā apjoma indekss 
(salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)

Citur neklasificētu mašīnu un iekārtu ražošana
Mēbeļu ražošana; citur neklasificēta ražošana
Apģērbu ražošana; kažokādu apstrāde un krāsošana
Pārējo transportlīdzekļu ražošana
Gatavo metālizstrādājumu ražošana, izņemot mašīnas un iekārtas
Koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, izņemot mēbeles

Ražošana būtiski samazinājās tikai divās nozarēs - ķīmisko vielu, to izstrādājumu un ķīmisko šķiedru ražošanā (par 25.8%) un ādu miecēšanā un apstrādē, somu un apavu ražošanā (par 30.2%). Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu nedaudz samazinājās ražošanas apjoms pārtikas produktu un dzērienu ražošanā (par 1.2%), kā arī izdevējdarbībā, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā (par 2.0%).

Lai gan nedaudz samazinājās ražošanas apjoms ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē (par 0.3%) un elektroenerģijā, gāzes un ūdens apgādē (par 1.9%), kopējais rūpniecības ražošanas apjoms salīdzināmajās cenās bija lielāks nekā iepriekšējā gada 2. ceturksnī (par 5.2%).

Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni ražotāju cenas gan ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē, gan apstrādes rūpniecībā samazinājās par 0.5%, bet elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes ražotāju cenas palielinājās par 0.8%. Rūpniecības ražotāju cenu indekss samazinājās par 0.2%. Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējā gada 2. ceturksni rūpniecības ražotāju cenu indekss pieauga par 0.9%.

Pieaugot rūpnieciskajai ražošanai, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu strauji palielinājās eksporta un importa pārvadājumi pa dzelzceļu (attiecīgi par 54.6% un 24.9%). Tomēr, par 10.0% samazinoties caur ostām veiktajiem dzelzceļa tranzītpārvadājumiem, kuru īpatsvars dzelzceļa pārvadājumos ir vislielākais, kopējais pa dzelzceļu pārvadāto kravu apjoms saruka par 1.9%.

Krītoties tranzītam caur ostām, samazinājās abās lielākajās Latvijas ostās - Ventspils ostā un Rīgas ostā - saņemto un no tām nosūtīto kravu apjoms (attiecīgi par 8.7% un 5.1%). Šo samazinājumu noteica neparasti liels naftas un naftas produktu tranzīta apjoms 1999. gada 2. ceturksnī. Lai gan strauja attīstība turpinājās Liepājas ostā (pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējā gada 2. ceturksni - 37.6%), lielāko ostu attīstības dinamika noteica kopējā ostās saņemto un no tām nosūtīto kravu apjoma kritumu (par 5.8%).

2. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu saruka gaļas, piena un olu ražošana (attiecīgi par 4.3%, 1.8% un 0.8%).

Augot privātajam patēriņam, turpinājās stabils mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums (salīdzinājumā ar iepriekšējā gada 2. ceturksni - par 3.7%; salīdzinājumā ar 2000. gada 1. ceturksni - par 9.7%).