Ārējā tirdzniecība un maksājumu bilance

Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums 1. ceturksnī sasniedza 690.1 milj. latu, pieaugot par 11.2% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Eksports pieauga par 11.8% un imports - par 10.8%. Nedaudz palielinājās ārējās tirdzniecības negatīvais saldo, lai gan importa pārsvars pār eksportu samazinājās (no 52.8% līdz 51.4%). Salīdzinājumā ar 1999. gada 4. ceturksni eksports palielinājās par 8.0%, bet imports samazinājās par 14.6%.

Latvijas eksportā dominēja koksne un tās izstrādājumi (40.0% no eksporta kopapjoma), tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi (14.3%), metāli un to izstrādājumi (11.8%), ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcija (7.6%) un dažādas rūpniecības preces (5.7%). Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu palielinājās koksnes un tās izstrādājumu (apaļkoku un zāģmateriālu), ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcijas (galvenokārt mēslojuma), metālu un to izstrādājumu (īpaši krāsaino metālu), mašīnu un mehānismu, elektrisko iekārtu, dažādu rūpniecības preču (mēbeļu) eksporta apjoms, bet samazinājās tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu (ķīmisko šķiedru un pavedienu) un pārtikas rūpniecības produktu eksporta apjoms.

Latvijas ārējās tirdzniecības nozīmīgākās partnervalstis eksportā 1. ceturksnī bija Vācija (17.5% no eksporta kopapjoma), Lielbritānija (17.0%), Zviedrija (12.2%), Lietuva (6.6%) un Dānija (6.2%). Eksporta apjoms uz Eiropas Savienības (ES) valstīm salīdzinājumā ar iepriekšējā gada 1. ceturksni palielinājās par 17.3%, un tā īpatsvars sasniedza 68.0% no eksporta kopapjoma. Savukārt eksporta apjoms uz pārējām valstīm pieauga par 9.7% (līdz 24.2% no eksporta kopapjoma). Visvairāk pieauga eksports uz Lielbritāniju (koksne un tās izstrādājumi, tekstila apģērbs un tā piederumi, melnie metāli), Zviedriju (koksne un tās izstrādājumi, elektriskās mašīnas un iekārtas), Vāciju (metāli un to izstrādājumi), Īriju (koksne un tās izstrādājumi) un Nīderlandi (metāli un to izstrādājumi). Vienlaikus turpinājās eksporta uz NVS valstīm īpatsvara kritums (no 10.5% 1999. gada 1. ceturksnī līdz 7.8% 2000. gada 1. ceturksnī). Samazinājās galvenokārt pārtikas produktu (īpaši piena produktu) un trikotāžas apģērba un tā piederumu eksporta apjoms uz NVS valstīm.

Nozīmīgākās importa preces bija mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas (21.3% no importa kopapjoma), minerālie produkti (12.3%), ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcija (11.6%), tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi (7.6%), metāli un to izstrādājumi (7.6%). Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu visvairāk pieauga minerālo produktu (par 16.3 milj. latu; galvenokārt dīzeļdegvielas, motorbenzīnu, elektroenerģijas), metālu un to izstrādājumu (par 8.4 milj. latu) imports, bet samazinājās - transportlīdzekļu imports (par 10.3 milj. latu).

Nozīmīgākās Latvijas partnervalstis importā bija Vācija (15.0% no importa kopapjoma), Krievija (10.9%), Somija (9.0%), Lietuva (7.7%) un Zviedrija (7.6%). Straujāk pieauga imports no NVS (par 18.2%) un pārējām valstīm (par 15.6%), lēnāk - no ES valstīm (par 6.3%). Imports visvairāk pieauga no Krievijas (minerālie produkti, melnie metāli), Lietuvas (minerālie produkti, melnie metāli un to izstrādājumi), Zviedrijas (elektriskās mašīnas un iekārtas) un Vācijas (iekārtas un mehāniskās ierīces).

Lai gan salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu preču un pakalpojumu negatīvais saldo 1999. gada 4. ceturksnī uzlabojās, maksājumu bilances tekošā konta deficīts bija 153.1 milj. latu jeb 15.4% no IKP (iepriekšējā gada atbilstošajā periodā - 17.1% no IKP). Arī iepriekšējos gados tieši gada pēdējā ceturksnī maksājumu bilances tekošā konta deficīts bija vislielākais. Salīdzinājumā ar 3. ceturksni tekošā konta deficīta pieaugumu galvenokārt noteica ārējās tirdzniecības negatīvā saldo palielināšanās (par 46.6 milj. latu), saistībā ar straujāku tautsaimniecības attīstību augot minerālo produktu, mašīnu un mehānismu, elektrisko iekārtu, tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu importam. 

Pakalpojumu pozitīvais saldo 4. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu palielinājās par 21.8 milj. latu, jo par 18.1% saruka saņemto pakalpojumu apjoms. 

Pakalpojumos dominēja pārvadājumi (49.4% no pakalpojumu kopapjoma). Pārvadājumu pozitīvais saldo salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu palielinājās par 4.5 milj. latu, galvenokārt pieaugot sauszemes transporta pārvadājumu apjomam. 52.4% no pārvadājumu kopapjoma veidoja kravu iekraušanas, izkraušanas, glabāšanas, ostu, lidostu un citi ar transporta palīgdarbību saistīti pakalpojumi, bet 38.0% - kravu pārvadājumi. Noteicošo transporta veidu - sauszemes transporta (49.8% no visiem pārvadājumiem) un jūras transporta (37.0%) - saldo bija pozitīvs. 

Pakalpojumu saldo pozitīvi ietekmēja arī ievērojams citu pakalpojumu saldo uzlabojums, un pakalpojumu saldo kļuva pozitīvs (pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu - 25.6 milj. latu, bet salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 10.9 milj. latu). To noteica sniegto informācijas un datorpakalpojumu, citu dienesta, finanšu, sakaru un apdrošināšanas pakalpojumu apjoma pieaugums un saņemto citur neklasificēto valdības pakalpojumu un apdrošināšanas pakalpojumu apjoma kritums. 

Beidzoties aktīvai tūrisma sezonai Latvijā, sniegto tūrisma pakalpojumu apjoms salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni samazinājās par 11.8 milj. latu. Arī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu ceļojumu negatīvais saldo 4. ceturksnī palielinājās, jo par 9.8 milj. latu saruka sniegto tūrisma pakalpojumu apjoms. Iebraukušo ārvalstu tūristu skaits nemainījās, bet izdevumi Latvijā - samazinājās. 

Ienākumu negatīvais saldo 4. ceturksnī sasniedza 10.3 milj. latu. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu reinvestētās un filiāļu nesadalītās peļņas apjoms palielinājās par 11.2 milj. latu. 

4. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu samazinājās valdības sektora saņemtie kārtējie pārvedumi (tehniskās palīdzības apjoms) un citu sektoru saņemtie kārtējie pārvedumi. Savukārt citu sektoru sniegtie kārtējie pārvedumi palielinājās. Tāpēc kārtējo pārvedumu pozitīvais saldo samazinājās par 11.1 milj. latu.

Kapitāla un finanšu konta pozitīvais saldo 1999. gada 4. ceturksnī bija 178.4 milj. latu. Nerezidenti palielināja tiešās investīcijas Latvijas uzņēmumos par 108.4 milj. latu, galvenokārt veicot ieguldījumus uzņēmumu pašu kapitālā (80.1 milj. latu). Lielākie ieguldījumi veikti citā komercdarbībā (t.sk. 15.0 milj. latu no Lielbritānijas), tirdzniecībā (11.4 milj. latu; lielākie ieguldītāji - Somija, ASV un Dānija), finanšu starpniecībā (t.sk. 8.0 milj. latu no Igaunijas), elektroenerģijā, gāzes, tvaika un karstā ūdens apgādē (t.sk. 4.1 milj. latu no Vācijas). Straujais tiešo investīciju pieaugums 1999. gada beigās liecināja, ka ārvalstu ieguldītāji pozitīvi vērtē ekonomiskās aktivitātes pieaugumu 1999. gada otrajā pusē un saskata labas Latvijas tautsaimniecības attīstības iespējas.

1999. gada beigās mainīta valsts maksājumu bilances posteņu klasifikācija, un Latvijas valdības emitētās eiroobligācijas tiek uzrādītas postenī "Portfeļieguldījumi". Latvijas valdībai 1999. gada oktobrī atkal emitējot eiroobligācijas un Latvijas uzņēmumiem piesaistot ārvalstu ieguldījumus, nerezidentu portfeļieguldījumi Latvijā palielinājās par 45.4 milj. latu. Saruka banku ieguldījumi ārvalstu vērtspapīros, jo banku klienti samazināja pārvaldīšanā nodoto līdzekļu apjomu. Portfeļieguldījumu pozitīvais saldo 1999. gada 4. ceturksnī bija 92.5 milj. latu.

Tāpat kā iepriekšējos gados, 1999. gada beigās palielinājās nerezidentu noguldījumu atlikums Latvijas bankās (par 149.7 milj. latu). Nerezidentu noguldījumu apjoma pieaugums bija 3.0 reizes straujāks nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā. Lai saglabātu aktīvu un pasīvu valūtu struktūru un termiņstruktūru, bankas piesaistītos līdzekļus izvietoja ārvalstu kredītiestādēs noguldījumos (kāpums par 100.8 milj. latu). Nerezidentiem banku izsniegto kredītu atlikums 1999. gada beigās būtiski nemainījās. Citu investīciju pozitīvais saldo 1999. gada 4. ceturksnī bija 26.6 milj. latu.

Tā kā nerezidentu noguldījumu apjoms strauji palielinājās un valdība aizņēmās starptautiskajos tirgos, 1999. gada 4. ceturksnī Latvijā ieplūda vairāk ārvalstu valūtas, nekā bija nepieciešams tekošā konta operāciju finansēšanai. Tāpēc valsts maksājumu bilance bija pozitīva un rezerves aktīvi pieauga par 49.5 milj. latu.

1999. gadā tekošā konta deficīts salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinājās par 8.4 milj. latu un bija 372.0 milj. latu jeb 10.2% no IKP (1998. gadā - 10.6%). Importa kritumam apsteidzot eksporta kritumu, uzlabojās ārējās tirdzniecības bilance un pakalpojumu saldo, bet ievērojami pasliktinājās ienākumu un kārtējo pārvedumu saldo. 

Pakalpojumu pozitīvais saldo 1999. gadā sedza trešo daļu no ārējās tirdzniecības deficīta (1998. gadā - 27.0%). Pakalpojumu saldo palielinājās par 20.4 milj. latu, uzlabojoties citu pakalpojumu (citur neklasificētu valdības pakalpojumu, apdrošināšanas, informācijas un datorpakalpojumu) un arī pārvadājumu saldo. To noteica apstāklis, ka sniegto pārvadājumu pakalpojumu apjoms kritās tikai par 2.9%, bet saņemto - par 14.3%. 

Pasliktinājās ceļojumu saldo, jo Latvijā sniegtie tūrisma pakalpojumi saruka vairāk (par 35.8%) nekā ārvalstīs saņemtie tūrisma pakalpojumi (par 12.8%). Latvijā iebrauca par 2.8% ceļotāju mazāk nekā iepriekšējā gadā, savukārt no Latvijas izbraukušo personu skaits pieauga par 15.0%. Gadu no gada samazinās gan Latvijas rezidentu ārvalstīs iztērēto līdzekļu apjoms, gan nerezidentu Latvijā iztērēto līdzekļu apjoms. 

Ienākumu saldo no pozitīva (31.9 milj. latu) 1998. gadā kļuva negatīvs (27.6 milj. latu) 1999. gadā. To galvenokārt noteica tiešo investīciju ienākumu pieaugums reinvestētās un filiāļu nesadalītās peļņas veidā un ievērojama portfeļieguldījumu ienākumu lejupslīde.

Krītoties valdības sektora saņemtajam tehniskās palīdzības apjomam, par 18.9 milj. latu samazinājās kārtējo pārvedumu pozitīvais saldo. Tas sedza 9.1% no negatīvās ārējās tirdzniecības bilances (1998. gadā - 11.0%).

Kapitāla un finanšu konta pozitīvais saldo 1999. gadā bija 391.3 milj. latu. Gada laikā tiešo investīciju apjoms palielinājās par 213.7 milj. latu, un to pozitīvais saldo sedza 57.4% no tekošā konta deficīta.

Eiroobligāciju emisijas rezultātā būtiski palielinājās portfeļieguldījumi Latvijā, tomēr valdības ārējais parāds joprojām bija relatīvi neliels salīdzinājumā ar ES valstīm. Citu ieguldījumu konta pozitīvais saldo 1999. gadā sasniedza 93.0 milj. latu. 

Valsts ārējos pasīvos 1999. gadā visvairāk pieauga nerezidentu noguldījumi Latvijas bankās (par 243.3 milj. latu). Savukārt Latvijas uzņēmumu un banku no nerezidentiem saņemto aizdevumu apjoms būtiski nemainījās. 1999. gadā rezidenti palielināja prasības pret nerezidentiem par 120.4 milj. latu, galvenokārt bankām izvietojot līdzekļus ārvalstu kredītiestādēs (kredītiestāžu noguldījumi palielinājās par 143.0 milj. latu).

1999. gadā Latvijā ieplūda vairāk ārvalstu valūtas, nekā bija nepieciešams tekošā konta operāciju finansēšanai, tāpēc valsts maksājumu bilance bija pozitīva (rezerves aktīvi pieauga par 87.8 milj. latu).

Nerezidentu ieguldījumi Latvijā 1999. gada beigās sasniedza 3 050.6 milj. latu, bet Latvijas rezidenti ārvalstīs bija ieguldījuši 1 902.1 milj. latu, tāpēc Latvija bija neto debitors attiecībā pret pārējo pasauli. Salīdzinājumā ar 1998. gada beigām Latvijas rezidentu ārējie aktīvi pieauga par 9.6%, bet ārējie pasīvi - par 26.1%. 

Ieguldījumus ārvalstīs veica galvenokārt banku sektors noguldījumu veidā (456.4 milj. latu). Banku sektora ārējie aktīvi 1999. gada beigās sasniedza 954.6 milj. latu jeb 50.2% no valsts ārējiem aktīviem. Nerezidentiem izsniegto Latvijas banku kredītu atlikums 1999. gada beigās bija 182.4 milj. latu (OECD un pārējo valstu rezidentiem izsniegto kredītu apjoms bija gandrīz vienāds). Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem bankas mazāk līdzekļu ieguldīja ārvalstu vērtspapīros (gada beigās - 292.3 milj. latu), jo pakāpeniski samazinājās vērtspapīru ienesīgums.

Uzņēmumu sektora ārējos aktīvos dominēja nerezidentiem izsniegtie tirdzniecības kredīti. To atlikums 1999. gada beigās bija 198.9 milj. latu jeb 50.5% no uzņēmumu sektora ārējiem aktīviem. Uzņēmumu sektors tiešo investīciju veidā ārvalstīs bija ieguldījis 125.5 milj. latu (ieguldījumi veikti galvenokārt ārvalstu uzņēmumu kapitālā). Uzņēmumu ieguldījumu ārvalstu vērtspapīros un izsniegto kredītu apjoms bija neliels (attiecīgi 17.3 milj. latu un 10.3 milj. latu). Savukārt uzņēmumu noguldījumu atlikums ārvalstīs 1999. gada beigās sasniedza 38.7 milj. latu.

Rezerves aktīvi 1999. gada beigās bija 532.0 milj. latu. Tie galvenokārt bija izvietoti ārvalstu vērtspapīros un noguldījumos ārvalstu kredītiestādēs. 

Nerezidentu ieguldījumos Latvijā dominēja tiešās investīcijas (1 098.7 milj. latu), un 68.0% no tām ieguldīti uzņēmumu pamatkapitālā. Ieguldījumos uzņēmumu pamatkapitālā dominēja ES valstu ieguldītāju kapitāls (394.9 milj. latu), mazāk bija ieguldījuši pārējo valstu (251.1 milj. latu) un NVS valstu (61.4 milj. latu) rezidenti. 1999. gadā visvairāk pieauga no ES valstīm saņemto ieguldījumu apjoms, bet nozaru dalījumā lielākie ieguldījumi veikti operācijās ar nekustamo īpašumu, nomā un citā komercdarbībā, tirdzniecībā un apstrādes rūpniecībā.

1999. gadā būtiski palielinājās nerezidentu ieguldījumi Latvijas vērtspapīros, jo Latvijas valdība veiksmīgi emitēja eiroobligācijas 225 milj. eiro apjomā. Arī uzņēmumu sektors pārdeva akcijas ārvalstu ieguldītājiem, un gada beigās nerezidentu ieguldījumu apjoms uzņēmumu akcijās sasniedza 16.0 milj. latu.

Uzņēmumu sektora citos ārējos pasīvos gada beigās dominēja no nerezidentiem piesaistītie aizdevumi (372.3 milj. latu). To lielākā daļa (62.4%) bija ilgtermiņa kredīti. Latvijas uzņēmumi palielināja arī savas saistības pret nerezidentiem tirdzniecības kredītu veidā (gada beigās piesaistīto tirdzniecības kredītu atlikums sasniedza 280.0 milj. latu).

Banku sektora piesaistītajos ārvalstu līdzekļos 1999. gadā dominēja nerezidentu noguldījumi (722.8 milj. latu). Īpaši strauji tie pieauga 1999. gada beigās. Latvijas banku saņemto ilgtermiņa kredītu un banku pārvaldīšanā saņemto līdzekļu apjoms gada laikā nedaudz samazinājās (gada beigās - attiecīgi 114.1 milj. latu un 106.4 milj. latu). 

Latvijas bruto ārējais parāds 1999. gada beigās bija 2 240.7 milj. latu. Salīdzinājumā ar 1998. gada beigām ārējais parāds pieauga par 499.3 milj. latu (no 48.6% no IKP līdz 61.2% no IKP). Ārējā parādā dominēja banku un uzņēmumu sektora aizņēmumi (attiecīgi 959.2 milj. latu un 919.7 milj. latu). Latvijas rezidentu parādsaistības pārsvarā bija īstermiņa (33.3% no IKP; ilgtermiņa saistības - 27.9% no IKP). 1999. gada beigās īstermiņa ārējie aktīvi joprojām pārsniedza īstermiņa ārējos pasīvus un, vērtējot pēc īstermiņa kapitāla, Latvija bija neto kreditors attiecībā pret pārējo pasauli. Vērtējot pēc ilgtermiņa kapitāla, Latvija bija neto debitors attiecībā pret pārējo pasauli.

Lata reālais efektīvais kurss attiecībā pret desmit galveno tirdzniecības partnervalstu valūtām 1. ceturksnī palielinājās par 3.8%, bet lata nominālais efektīvais kurss attiecībā pret šo valstu valūtām pieauga par 4.1%.

Lata reālais efektīvais kurss attiecībā pret galvenajām attīstības tirdzniecības partnervalstu valūtām samazinājās par 0.4%, bet lata nominālais efektīvais kurss pieauga par 1.1%. 

Lata reālais efektīvais kurss attiecībā pret galveno attīstīto tirdzniecības partnervalstu valūtām pieauga par 5.9% un lata nominālais efektīvais kurss - par 1.0%. Lata reālā efektīvā kursa pieaugums attiecībā pret galveno attīstīto tirdzniecības partnervalstu valūtām galvenokārt noteica relatīvi straujais degvielas un administratīvi regulējamo cenu pieaugums.