Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums 4. ceturksnī sasniedza 928.2 milj. latu (pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu - 95.0 milj. latu). Eksports palielinājās par 8.2%, bet imports - par 13.1% (šo rādītāju mēneša dinamiku sk. 6. att.).
6. attēls
Eksports un imports
(salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)
|
|
Eksports |
 |
Imports |
Salīdzinājumā ar 3. ceturksni eksports pieauga par 3.5%, bet imports - par 10.8%. Importa kāpums parasti straujāk palielinās gada pēdējā ceturksnī, kad pieaug iekšzemes pieprasījums, bet eksporta kāpums gada otrajā pusē palēninājās, sarūkot pieprasījumam Eiropā. Ārējās tirdzniecības negatīvais saldo palielinājās par 49.2 milj. latu, visvairāk - mašīnu un mehānismu, elektrisko iekārtu, transportlīdzekļu un tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu grupā.
ES valstu tautsaimniecības attīstības tempa palēnināšanās turpināja negatīvi ietekmēt Latvijas preču eksporta pieauguma tempu. Saglabājoties zemam ārējam pieprasījumam, ES valstu rūpnieciskās ražošanas apjoms 4. ceturksnī samazinājās (piemēram, decembrī tas bija par 4.4% mazāks nekā 2000. gada decembrī). Bezdarba līmenis ES valstīs sasniedza 7.8%. Decembrī visaugstākais bezdarba līmenis bija Francijā (9.3%), Somijā (9.1%) un Vācijā (8.0%) - valstīs, kuru tautsaimniecībā lielāka nozīme ir rūpnieciskās ražošanas sektoram. Inflācijas pieauguma temps ES valstīs turpināja samazināties naftas cenu krituma ietekmē. Decembrī patēriņa cenu indekss palielinājās par 1.9% (septembrī - par 2.4%). Situācija darba tirgū pasliktinājās, un tas negatīvi ietekmēja privātā patēriņa pieaugumu un palēnināja mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpumu. Vācijas un Somijas IKP 4. ceturksnī salīdzinājumā ar 2000. gada atbilstošo periodu saruka attiecīgi par 0.1% un 0.9%, bet Lielbritānijas un Dānijas IKP pieauga attiecīgi par 1.7% un 0.7%.
Krievijas tautsaimniecībā turpinājās stabilas attīstības tendences. Lai gan naftas cenas pazeminājās, tirdzniecības bilance bija pozitīva un tika nodrošināts budžeta pārpalikums un stabils rubļa kurss. Gada vidējā inflācija nedaudz pārsniedza 2000. gada līmeni. Krievijas tirgus iespēju izmantošanu ierobežoja tas, ka Krievijas noteiktie no šīs valsts veikto dzelzceļa pārvadājumu tarifi Latvijai bija neizdevīgi.
Veiksmīgi attīstījās Ukrainas tautsaimniecība (IKP pieaugums 2001. gadā - 9.1%). Igaunijas un Lietuvas ekonomiskā izaugsme turpinājās, turklāt gada nogalē rūpnieciskās ražošanas un eksporta attīstības temps pat palielinājās.
Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu 4. ceturksnī Latvijas preču eksporta pieaugums uz ES valstīm palēninājās (līdz 2.9%), bet uz NVS valstīm un pārējām valstīm būtiski pieauga (attiecīgi par 36.6% un 10.4%).
Eksports visvairāk palielinājās uz Krieviju (par 10.2 milj. latu; galvenokārt zivju izstrādājumi), Lietuvu (pārtikas rūpniecības produkti, papīrs un kartons, tā izstrādājumi), Igauniju (dažādas preces) un ASV (tabaka, koksne un tās izstrādājumi). ES valstu īpatsvars Latvijas eksportā saruka no 62.0% līdz 58.9%. Latvijas nozīmīgākās partnervalstis eksportā bija Vācija (15.6% no eksporta kopapjoma), Lielbritānija (15.4%), Zviedrija (9.9%), Lietuva (8.6%) un Krievija (7.7%).
Preču eksportā 4. ceturksnī dominēja koksne un tās izstrādājumi (31.6% no eksporta kopapjoma), tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi (14.3%), metāli un to izstrādājumi (11.3%), pārtikas rūpniecības produkti (ieskaitot alkoholiskos un bezalkoholiskos dzērienus un tabaku; 7.8%). Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu eksports pieauga par 23.9 milj. latu. Visvairāk palielinājās pārtikas rūpniecības produktu, ieskaitot alkoholiskos un bezalkoholiskos dzērienus un tabaku (par 11.3 milj. latu; galvenokārt zivju izstrādājumi un tabaka), tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu (par 4.1 milj. latu; trikotāžas un tekstila apģērbi un to piederumi, kokvilna, gultas veļa) un dažādu rūpniecības preču (par 3.3 milj. latu; mēbeles) eksports, bet samazinājās metālu un to izstrādājumu (par 6.2 milj. latu; melnie metāli) eksports. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni eksports pieauga nedaudz (par 10.5 milj. latu).
Eksporta vienības vērtība 4. ceturksnī salīdzinājumā ar 3. ceturksni samazinājās par 0.6%. Saruka eksportā nozīmīgāko preču - koksnes un tās izstrādājumu (par 1.2%), tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu (par 2.9%), metālu un to izstrādājumu (par 2.4%) un ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcijas (par 2.7%) - eksporta vienības vērtība. Būtiski pieauga pārtikas rūpniecības produktu (ieskaitot alkoholiskos un bezalkoholiskos dzērienus un tabaku; par 17.5%) un koksnes papīrmasas, papīra un kartona (par 9.4%) eksporta vienības vērtība.
Eksporta vienības vērtība salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu palielinājās par 3.6%. Ievērojami cēlās pārtikas rūpniecības produktu (ieskaitot alkoholiskos un bezalkoholiskos dzērienus un tabaku; par 64.5%) un minerālo produktu (par 11.9%), bet mazāk - tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu (par 2.1%) eksporta vienības vērtība. Visvairāk samazinājās ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcijas (par 3.3%), kā arī mašīnu un mehānismu, elektrisko iekārtu (par 2.5%) eksporta vienības vērtība. Reālais eksporta apjoms pieauga par 4.5%.
Tirdzniecības nosacījumi 4. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pasliktinājās par 0.5%, jo eksporta vienības vērtības kritums pārsniedza importa vienības vērtības kritumu. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu tirdzniecības nosacījumi uzlabojās par 5.0%, palielinoties eksporta cenām un eksporta ienākumiem.
Lata reālais efektīvais kurss attiecībā pret desmit galveno tirdzniecības partnervalstu valūtām 4. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pieauga par 0.2%, bet salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu samazinājās par 1.3%. Lata reālais efektīvais kurss attiecībā pret galveno attīstīto tirdzniecības partnervalstu valūtām attiecīgi palielinājās par 1.0% un saruka par 0.7%. Savukārt attiecībā pret galveno attīstības tirdzniecības partnervalstu valūtām salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni lata reālais efektīvais kurss saruka par 1.5% un salīdzinājumā ar 2000. gada 4. ceturksni - par 5.1%. Šādu pārmaiņu galvenais cēlonis bija inflācija, kas Latvijā bija augstāka nekā galveno attīstīto tirdzniecības partnervalstu vidējā inflācija, bet ievērojami zemāka nekā galveno attīstības tirdzniecības partnervalstu inflācija.
Nozīmīgākās importa preces bija mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas (21.9% no importa kopapjoma), minerālie produkti (10.8%), transportlīdzekļi (10.4%), ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcija (9.3%), kā arī metāli un to izstrādājumi (8.1%). Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu preču ievedums palielinājās par 71.1 milj. latu. Visvairāk pieauga transportlīdzekļu (par 20.2 milj. latu; galvenokārt vieglie automobiļi, autobusi, traktori), mašīnu un mehānismu, elektrisko iekārtu (par 19.2 milj. latu; iekārtas un mehāniskās ierīces) un dzīvnieku un lopkopības produkcijas (par 7.1 milj. latu) imports. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni sezonālu faktoru ietekmē imports palielinājās par 59.8 milj. latu, turklāt tas pieauga gandrīz visās preču grupās.
Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu imports visbūtiskāk palielinājās no ES valstīm un pārējām valstīm (attiecīgi par 17.6% un 12.9%), to īpatsvaram sasniedzot attiecīgi 54.0% un 32.2% no importa kopapjoma. Imports visvairāk palielinājās no Vācijas un Zviedrijas (attiecīgi par 21.0 milj. latu un 9.1 milj. latu; galvenokārt transportlīdzekļi, mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas) un Lietuvas (par 13.0 milj. latu; dažādas preces). Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni imports strauji pieauga no Zviedrijas (par 15.3 milj. latu; mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas, transportlīdzekļi), Vācijas (par 8.2 milj. latu; transportlīdzekļi) un Itālijas (par 6.5 milj. latu; iekārtas un mehāniskās ierīces, metāli, tekstils). Latvijas nozīmīgākās partnervalstis importā bija Vācija (17.0% no importa kopapjoma), Lietuva (9.1%), Krievija (8.6%), Somija (8.1%) un Zviedrija (7.5%).
Maksājumu bilances tekošā konta negatīvais saldo 3. ceturksnī bija 123.7 milj. latu jeb 10.5% no IKP (2. ceturksnī - 75.3 milj. latu jeb 6.3%; 2000. gada 3. ceturksnī - 67.2 milj. latu jeb 6.2%). Pakalpojumu pozitīvais saldo salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu palielinājās, bet pārējo tekošā konta posteņu saldo pasliktinājās. Preču importa kāpumam (13.6%) apsteidzot preču eksporta pieaugumu (8.6%), preču negatīvais saldo palielinājās par 38.0 milj. latu (galvenokārt sakarā ar mašīnu un mehānismu, elektrisko iekārtu un transportlīdzekļu importa kāpumu).
Pakalpojumu pozitīvais saldo 3. ceturksnī bija 73.7 milj. latu un sedza 35.8% no preču negatīvā saldo. Augot nerezidentiem sniegto pakalpojumu apjomam (par 5.5 milj. latu) un samazinoties no tiem saņemto pakalpojumu apjomam, pakalpojumu pozitīvais saldo salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu palielinājās par 8.4 milj. latu.
Pakalpojumu eksportā (3. ceturksnī - 197.5 milj. latu) dominēja pārvadājumu pakalpojumi (60.5% no sniegto pakalpojumu apjoma), bet pakalpojumu importā lielākais bija braucienu pakalpojumu īpatsvars (31.6%).
Sniegto pārvadājumu pakalpojumu struktūrā dominēja jūras transporta pārvadājumu pakalpojumi (kravu pārvadājumi un citi, t.sk. ostu, pakalpojumi), sasniedzot 56.6% no pārvadājumu pakalpojumu eksporta. Sniegto sauszemes transporta un gaisa transporta pakalpojumu apjoms sasniedza attiecīgi 35.5% un 7.9% no pārvadājumu pakalpojumu eksporta. Sarūkot no nerezidentiem saņemto pakalpojumu apjomam, pārvadājumu pakalpojumu pozitīvais saldo salīdzinājumā ar iepriekšējā gada 3. ceturksni palielinājās par 3.7 milj. latu. Kaut arī sniegto jūras transporta citu pakalpojumu apjoms samazinājās, sniegto pārvadājumu pakalpojumu apjoms nemainījās, jo pieauga sniegto jūras transporta kravu pārvadājumu pakalpojumu un cita transporta pakalpojumu apjoms. Lai gan Latvijas ostās saņemto un no tām nosūtīto kravu apjoms 3. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu palielinājās par 13.2%, sniegto jūras transporta citu pakalpojumu ieņēmumi samazinājās par 3.1 milj. latu jeb 6.7% galvenokārt sakarā ar pārkraušanas tarifu kritumu lielajās ostās.
Braucienu pakalpojumu saldo joprojām bija negatīvs, taču salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu tas uzlabojās par 13.1 milj. latu. Kāpumu noteica personisko braucienu negatīvā saldo pārmaiņas - samazinājās rezidentu tēriņi ārvalstīs un palielinājās nerezidentiem sniegto pakalpojumu apjoms galvenokārt saistībā ar Rīgas 800 gadu jubilejas pasākumiem jūlijā un augustā.
Straujāk augot no nerezidentiem saņemto pakalpojumu apjomam, citu pakalpojumu pozitīvais saldo pasliktinājās par 8.4 milj. latu un kļuva negatīvs. Saņemto pakalpojumu apjoma kāpumu noteica saņemto finanšu pakalpojumu un citu komercdarbības pakalpojumu apjoma pieaugums.
Nerezidentu ienākumiem Latvijā palielinoties straujāk nekā rezidentu ienākumiem ārvalstīs, ienākumu saldo 3. ceturksnī bija negatīvs (1.4 milj. latu). Nerezidentu ienākumu kāpumu galvenokārt noteica veiksmīga tiešo investīciju uzņēmumu darbība un to gūtās peļņas reinvestēšana uzņēmumos. Palielinājās arī ārvalstīs nodarbināto rezidentu atlīdzība un rezidentu portfeļieguldījumu ienākumi ārvalstīs.
Kārtējo pārvedumu pozitīvais saldo (9.7 milj. latu) salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu samazinājās par 5.7 milj. latu, jo pieauga valdības dalības maksājumi starptautiskajām organizācijām un privātā sektora veiktie pārvedumi.
Kapitāla un finanšu konta pozitīvais saldo bija 143.3 milj. latu.
Ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā palielinājās par 69.4 milj. latu. Kāpumu noteica saņemto ārvalstu tiešo investīciju pieaugums cita kapitāla veidā par 35.4 milj. latu (galvenokārt tiešo investoru aizdevumi uzņēmumiem). Nerezidentu veiktie ieguldījumi iekšzemes uzņēmumu pašu kapitālā un uzņēmumos reinvestētā peļņa bija attiecīgi 14.0 milj. latu un 20.0 milj. latu. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu tiešo investīciju ieplūde Latvijā reinvestētās peļņas veidā un cita kapitāla veidā palielinājās attiecīgi par 23.8 milj. latu un 18.2 milj. latu.
Portfeļieguldījumu pozitīvais saldo bija 6.9 milj. latu. Rezidentu ārvalstu ieguldījumu portfeļa samazināšanas rezultātā Latvijā ieplūda 14.8 milj. latu. Latvijas banku parādzīmju portfelis saruka par 46.9 milj. latu, bet obligāciju portfelis sasniedza 24.7 milj. latu. Savukārt nerezidentu ieguldījumi Latvijā saruka par 7.9 milj. latu galvenokārt sakarā ar Latvijas valsts obligāciju dzēšanu.
Citu ieguldījumu saldo bija pozitīvs (74.1 milj. latu), jo Latvijas rezidentu aktīvi ārvalstīs samazinājās par 11.3 milj. latu un saistības pret nerezidentiem pieauga par 62.8 milj. latu. Nozīmīgākie darījumi veikti banku sektorā.
Pieaugot īstermiņa saistībām, banku sektora citu ieguldījumu pozitīvais saldo bija 36.7 milj. latu. Bankas palielināja nerezidentu kredītiestādēs veikto īstermiņa noguldījumu apjomu (par 87.3 milj. latu) un samazināja pieprasījuma noguldījumu apjomu (par 90.8 milj. latu). Pieprasījuma noguldījumu veidā bankas no nerezidentiem piesaistīja 124.1 milj. latu un tiem atmaksāja īstermiņa noguldījumus 89.0 milj. latu apjomā.
Uzņēmumu sektora citu ieguldījumu saldo bija pozitīvs, jo samazinājās uzņēmumu noguldījumu apjoms ārvalstīs (par 14.9 milj. latu) un pieauga no nerezidentiem saņemto tirdzniecības kredītu un aizdevumu apjoms (attiecīgi par 6.8 milj. latu un 8.9 milj. latu).
Galvenokārt valūtas mijmaiņas darījumu rezultātā rezerves aktīvi 3. ceturksnī palielinājās par 9.0 milj. latu. Latvijā ieplūda vairāk ārvalstu valūtas, nekā bija nepieciešams tekošā konta operāciju finansēšanai, tāpēc maksājumu bilance bija pozitīva.
3. ceturkšņa beigās Latvijas ārējie aktīvi sasniedza 2 366.0 milj. latu, bet ārējie pasīvi - 4 036.3 milj. latu. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni ārējie aktīvi samazinājās par 2.1%, bet ārējie pasīvi pieauga par 1.8%. Ārējo aktīvu kritumu noteica banku īpašumā esošo ārvalstu parāda vērtspapīru portfeļa samazinājums un banku veikto pieprasījuma noguldījumu sarukums OECD valstu kredītiestādēs. Ārējo pasīvu pieaugumu noteica ārvalstu tiešo investīciju kāpums. Starptautisko investīciju bilances negatīvais saldo palielinājās par 122.2 milj. latu (līdz 1 670.3 milj. latu). Uzņēmumu sektora, valdības sektora un banku sektora negatīvais saldo bija attiecīgi 1 669.3 milj. latu, 360.1 milj. latu un 232.3 milj. latu.
Latvijas bruto ārējais parāds sasniedza 3 122.1 milj. latu jeb 67.2% no IKP. Īstermiņa saistības 3. ceturkšņa beigās veidoja 56.9% no bruto ārējām saistībām. Latvijas neto ārējais parāds bija 795.9 milj. latu, un 3. ceturksnī Latvija bija neto debitors attiecībā pret pārējo pasauli, vērtējot pēc ilgtermiņa kapitāla. Īstermiņa parāds bija gandrīz vienāds ar īstermiņa ārējiem aktīviem.
Starptautisko investīciju bilances galvenie aktīvu posteņi bija rezerves aktīvi, portfeļieguldījumi un nauda un noguldījumi (attiecīgi 25.8%, 23.1% un 22.1% no aktīviem).
Banku sektora ārējie aktīvi 3. ceturkšņa beigās bija 1 407.6 milj. latu jeb 59.5% no Latvijas ārējiem aktīviem. Lielākā daļa banku sektora ārējo aktīvu (94.1%) bija īstermiņa un ieguldīti ārvalstu valūtā un noguldījumos (474.9 milj. latu), īstermiņa aizdevumos (304.9 milj. latu) un naudas tirgus instrumentos (62.4 milj. latu).
Uzņēmumu sektora ārējie aktīvi bija 343.5 milj. latu (14.5% no ārējiem aktīviem).
Rezerves aktīvi 3. ceturkšņa beigās salīdzinājumā ar 2. ceturkšņa beigām galvenokārt mijmaiņas darījumu rezultātā pieauga par 13.5 milj. latu un sasniedza 610.8 milj. latu.
Ārvalstu tiešās investīcijas joprojām bija lielākais starptautisko investīciju bilances pasīvu postenis (3. ceturkšņa beigās - 35.4% no piesaistītajiem ārvalstu līdzekļiem). Rezidentu (galvenokārt banku) aizņēmumi un piesaistītie noguldījumi bija attiecīgi 26.5% un 24.7% no Latvijas ārējiem pasīviem.
Ārvalstu tiešo investīciju apjoms Latvijā 3. ceturksnī palielinājās par 59.3 milj. latu un sasniedza 1 430.3 milj. latu (no tiem 931.4 milj. latu bija ieguldījumi uzņēmumu pašu kapitālā un reinvestētā peļņa). Visvairāk tiešo investīciju bija piesaistīts no Igaunijas (13.0%), Zviedrijas (11.7%) un Dānijas (10.2%). Lielāko tiešo investīciju apjomu saņēma finanšu starpniecība (22.8%), tirdzniecība (21.4%), transports, glabāšana un sakari (17.1%) un apstrādes rūpniecība (15.8%).
Banku sektora ārējie pasīvi sasniedza 1 639.9 milj. latu jeb 40.6% no Latvijas ārējiem pasīviem. Īstermiņa ārējie pasīvi veidoja 79.7% no banku sektora ārējiem pasīviem un galvenokārt bija piesaistīti noguldījumu (995.6 milj. latu) un īstermiņa aizdevumu (300.4 milj. latu) veidā.
Papildus ārvalstu tiešajām investīcijām lielākie uzņēmumu sektora piesaistītie ārvalstu līdzekļi 3. ceturkšņa beigās bija īstermiņa tirdzniecības kredīti (320.3 milj. latu) un aizņēmumi (402.7 milj. latu; t.sk. 68.0% - ilgtermiņa aizņēmumi).
Nerezidentu īpašumā esošo valdības emitēto parāda vērtspapīru apjoms samazinājās par 2.2 milj. latu, un valdības sektora ārējie pasīvi 3. ceturkšņa beigās bija 361.8 milj. latu jeb 9.0% no Latvijas ārējiem pasīviem.