Publicēts: 01.01.2013.

Latvijas Banka 2. ceturksnī neto nopirka ārvalstu valūtu 1.8 milj. latu vērtībā, bet centrālās bankas ārējo rezervju apjoma pārmaiņas joprojām galvenokārt noteica valūtas mijmaiņas darījumi. Šādu darījumu atlikums 2. ceturksnī palielinājās par 3.9 milj. latu. Valūtas mijmaiņas darījumu izsolēs pārdoti 68.8 milj. latu, t.sk. 53.8 milj. latu (par 30.5% mazāk nekā 1. ceturksnī) - īstermiņa valūtas mijmaiņas darījumos ar vidējo svērto procentu likmi 6.2% (1. ceturksnī - 6.1%) un 15.0 milj. latu (par 42.3% mazāk) - ilgtermiņa valūtas mijmaiņas darījumos ar vidējo svērto procentu likmi 6.6%. Valūtas mijmaiņas darījumos bankas aktīvāk iesaistījās jūnijā, kad to likviditāte bija viszemākā. No jauna veikto valūtas mijmaiņas darījumu apjoms pārsniedza atmaksas apjomu, un valūtas mijmaiņas darījumu atlikums jūnija beigās sasniedza 136.8 milj. latu.

Tādējādi Latvijas Bankas tīrie ārējie aktīvi 2. ceturksnī palielinājās par 3.2% un jūnija beigās bija 576.8 milj. latu. Emitētās nacionālās valūtas segums ar Latvijas Bankas tīrajiem ārējiem aktīviem (sk. 17. att.) 2. ceturksnī svārstījās 89-103% robežās un jūnija beigās bija 98.3%.

17. attēls  
Emitētās nacionālās valūtas segums
(milj. latu)

Latvijas Bankas tīrie ārējie aktīvi
Naudas bāze

Situācija pasaules valūtas tirgū stabilizējās. Pretēji prognozēm, ka ASV tautsaimniecības augšupeja 2001. gadā nav gaidāma, un tam, ka ASV ekonomiskās izaugsmes temps, augot energoresursu cenām, krītoties akciju cenām fondu tirgū un pazeminoties kapitālieguldījumu līmenim, palēninājās, ASV dolāra kurss 2. ceturksnī bija stabils un attiecībā pret eiro pat pieauga. Federālo rezervju sistēma maijā un jūnijā samazināja bāzes procentu likmi vispirms par 0.5 procentu punktiem, bet vēlāk par 0.25 procentu punktiem - līdz 3.75%.

Eiro zonas divpadsmit valstīs gada inflācija maijā sasniedza augstāko līmeni kopš 1993. gada (3.4%). Eiropas Centrālā banka paziņoja, ka pazemina galveno eiro zonas valstu bāzes procentu likmi no 4.75% līdz 4.5%. Tomēr, pastāvot bažām par Eiropas tautsaimniecības izaugsmes perspektīvām, eiro kurss turpināja sarukt attiecībā pret citām nozīmīgākajām valūtām. Arī Anglijas Banka, reaģējot uz valsts tautsaimniecības rādītāju dinamiku, trešo reizi pēdējo četru mēnešu laikā pazemināja bāzes procentu likmi. Pasliktinājās arī Japānas ekonomiskā situācija.

Eiro kurss attiecībā pret latu 2. ceturksnī samazinājās par 1.6%, bet ASV dolāra kurss palielinājās par 1.3% (Latvijas Bankas noteiktā ASV dolāra un eiro kursa dinamiku sk. 18. att.). Japānas jenas kurss attiecībā pret latu kritās par 0.8%, bet Lielbritānijas sterliņu mārciņas kurss nemainījās.

18. attēls  
Latvijas Bankas noteiktais ASV dolāra un eiro kurss
(Ls pret ārvalstu valūtu)

  ASV dolāra kurss
  Eiro kurss

2. ceturksnī Latvijas banku darījumu apjoms valūtas tirgū salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pieauga par 9.0% (līdz 26.2 mljrd. latu). Darījumu valūtu struktūra būtiski nemainījās: ASV dolāros, eiro un Krievijas rubļos tika veikti attiecīgi 54.5%, 25.5% un 9.0% no visiem darījumiem.