Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), izvērtējot amatpersonu sniegto informāciju par FKTK funkcijām, uzdevumiem un veikumu finanšu noziegumu novēršanas jomā, secina, ka par FKTK darbu publiskajā telpā apzināti tiek izplatīta nepatiesa informācija.
FKTK ir paudusi savu viedokli Finanšu ministrijai par sagatavotajiem likumu grozījumiem saistībā ar valdības plānoto finanšu nozares kontroles sistēmas reformēšanu, FKTK ekspertu secinājumi par sagatavotajiem likumprojektiem (FKTK likumā un Kredītiestāžu likumā) ir tādi, ka plānotās normas dublē jau spēkā esošus normatīvos aktus, tās ir deklaratīvas un tām nav ne mazākā sakara ar likumprojekta anotācijā izvirzīto mērķi – paplašināt FKTK darbības mērķi un funkcijas, lai stiprinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jeb finanšu noziegumu novēršanas virzienu, jo šāds virziens jau FKTK darbībā tiek īstenots ikdienas darbā. Faktiski tiek risinātas finanšu uzrauga darbā neesošas problēmas saistībā ar finanšu noziegumu novēršanas uzdevumiem, kurus jau tagad veic FKTK – jo īpaši Latvijas banku sektorā.
FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš: “Manā ieskatā civilizētās valstīs reformu procesu sāk ar diskusiju un plānu izstrādi. Šajā gadījumā no medijiem uzzinām, ka bijusi runa, ka mums ir jāapstiprina finanšu noziegumu novēršanas mandāts, bet tāds mums jau ir. FKTK šīs jomas uzraudzība jau tagad ir paredzēta likumā, un vēlreiz to dublēt nav vajadzības. Mēs tā saprotam, ka kapitālais remonts pamatā izpaudīsies kā FKTK padomes nomaiņa. Tādēļ jau nav likumi jāmaina vai jāiet pret starptautiskiem principiem kā Bāzeles banku uzraudzības principi, tādas nepārdomāts lietas pēc tam var radīt nopietnas problēmas gan valdībai, gan mūsu valsts reputācijai.”
Ņemot vērā nepatieso informatīvo ainu, kas tiek veidota par Latvijas finanšu sektora uzraudzību, FKTK, lai viestu skaidrību, ņemot vērā uzraugāmā sektora biznesa specifiku un paustās bažas par tā reputācijas ietekmēšanu, ir gatava sniegt skaidrojošu informāciju par pēdējos gados finanšu sektorā veikto pārmaiņu vadību, kas iesākta 2016. gadā, Latvijai kļūstot par OECD valsti.
Pārmaiņu vadība 2016-2019:
Latvijas banku sektorā (jo īpaši t.s. ārvalstu klientu bankās), pārskatot līdzšinējo biznesa pieeju, kopumā ir paveikts līdz šim nebijis pašattīrīšanās process, atsakoties no pārāk riskantā ārvalstu klientu segmenta, t.sk. bankas pagājušajā vasarā pārtrauca sadarbību ar Latvijā aizliegtajām čaulas kompānijām. Latvijas bankās pirmo reizi, vismaz pēdējos 20 gados, iekšzemes un Eiropas Savienības valstu noguldījumi ir sasnieguši 91%. Klientūras ziņā notikušās pārmaiņas ir vērtējamas kā atgriešanās Latvijai dabiskajā ģeopolitiskajā vidē.
Vērtējot ārvalstu klientu naudas līdzekļu apgrozījumu pārmaiņu periodā, redzams, ka būtiski samazinājies ne tikai riskanto noguldījumu apmērs, bet arī ārvalstu klientu maksājumu aprite, jo īpaši ASV dolāros, kurus visbiežāk savās transakcijās izmantoja tieši klientūra uz austrumiem no mūsu valsts. Šādi maksājumi būtiski saruka jau 2016. gadā, kad tika pastiprināti finanšu noziegumu novēršanas pasākumi gan pasaulē, gan Latvijā. Salīdzinot iepriekšējā perioda augstāko punktu ar pašreizējo situāciju, ASV dolāru maksājumi Latvijas bankās ir mazinājušies vairāk nekā 26 reizes. Par dominējošo maksājumu valūtu Latvijas finanšu sektorā pārliecinoši nostiprinās eiro. Atteikšanās no potenciāli augsta riska ārvalstu finanšu līdzekļu klātbūtnes līdz kontrolējamam līmenim mazinājusi riskanto transakciju biznesu, atbrīvojot valsti no lieka reputācijas riska.
Šajā posmā FKTK ir nodrošinājusi, ka mainās banku biznesa vide Latvijā atbilstoši citādam ģeopolitiskam redzējumam, t.sk. ieviešot jaunākos standartus finanšu noziegumu apkarošanas jomā, piemēram,
2016. gadā ir izveidots Atbilstības kontroles departaments (AKD), kura uzdevums ir tirgus dalībnieku uzraudzība saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu (turpmāk – NILLTFN), normatīvos aktu izstrāde šai darbības jomai, kā arī nacionālo un starptautisko sankciju prasību ievērošanas kontrole. Kopš tā izveides no 9 darbiniekiem tā skaits audzis līdz 23 darbiniekiem. Vairāk:
https://www.fktk.lv/jaunumi/pazinojumi-medijiem/fktk-jauna-strukturvieniba-atbilstibas-kontroles-departaments/
Kopumā pēdējo četru gadu laikā Kopš NILLTFN režīma pārmaiņām starptautiskajā finanšu vidē līdztekus FKTK veiktajām reformām Latvijas banku sektorā finanšu sektora uzņēmumiem ir piemērotas dažāda veida sankcijas par NILLTFN likuma pārkāpumiem, t.sk. sodas naudas kopumā teju 16 miljonu eiro apmērā, salīdzinājumā – iepriekšējos 11 gados soda naudu kopējais apmērs sasniedza 1 milj. eiro:
FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš: “Šajā periodā ir notikusi vērienīgākā reforma Latvijas finansēs – īsta pārmaiņu vadība, ko iesākām, kad Latvija kļuva par OECD valsti. Ierobežotā laika posmā Latvijas finanšu sektoru pametuši teju desmit miljardi eiro ārvalstu klientu naudas, un tas noticis bez liekiem satricinājumiem, turklāt iekšzemes noguldījumu apmērs šajos gados pat ir audzis. Tas parāda mūsu finanšu sektora pārvaldes sistēmas augsto profesionālo līmeni un potenciālu, kas tam piemīt. Nav vairs iemesla runāt par riskantas ārvalstu naudas brīvu plūsmu Latvijā vai negodprātīgu tirgus dalībnieku nesodīšanu.”
Š.g. februārī FKTK pabeidza 12 Latvijas banku jauno biznesa modeļu izvērtēšanu, ņemot vērā pieteiktās turpmākā biznesa stratēģijas, kā arī nākotnes risku ietekmi. FKTK padome ir apstiprinājusi katrai bankai individuālu būtisko darbības rādītāju līmeni.
Turpmākai informācijai:
Ieva Upleja
FKTK Komunikācijas daļas vadītāja
tālr.: + 371 67774807; e-pasts: ieva.upleja@fktk.lv
Vairāk par FKTK:
www.fktk.lv, www.klientuskola.lv, Twitter.com/FKTK_LV