Gada pirmajā pusgadā labākus rezultātus uzrādīja konservatīvie un sabalansētie plāni, kuru ieguldījumu struktūrā dominē parāda vērtspapīri. Konservatīvajiem plāniem sešu mēnešu ienesīgums bija no 0.4% līdz 2.8%, savukārt sabalansētajiem plāniem tas bija no mīnus 0.1% līdz plus 1.4%. Visi aktīvie plāni, izņemot divus, pusgadu noslēdza ar negatīvu ienesīgumu, šo plānu ienesīgums bija no mīnus 2.2% līdz plus 0.4%, kas arī vērtējams kā samērā labs sniegums, ņemot vērā to, ka Eiropas akciju indekss STOXX Europe 600 Index pusgada laikā zaudēja 9.8% no savas vērtības, ko lielā mērā ietekmēja bažas par Ķīnas ekonomikas izaugsmes samazināšanos, Brexit balsojuma rezultāts, kā arī zemāki nekā gaidīti Eiropas banku peļņas rādītāji.
Jūnija beigās kopējā ieguldījumu plānu portfelī lielākais īpatsvars bija parāda vērtspapīriem (47.9%) un otrs lielākais īpatsvars bija ieguldījumu fondu apliecībām (31.4%). 51% no ieguldījumu fondu apliecībām fokusējās uz ieguldījumiem akcijās vai to fondos1 un 42% uz fiksēta ienākuma instrumentiem. Pārvaldniekiem īstenojot piesardzīgu ieguldījumu stratēģiju, lai mazinātu ieguldījumu vērtības svārstīgumu, prasību uz pieprasījumu pret kredītiestādēm īpatsvars kopējā ieguldījumu portfelī pieauga līdz 13.7% jūnija beigās, savukārt termiņnoguldījumu īpatsvars veidoja 5.5%.
Latvijā veikto ieguldījumu apmērs salīdzinājumā ar 2015.gada beigām pieauga par 1.5% un jūnija beigās sasniedza 1.07 miljardus eiro jeb 42% no kopējiem ieguldījumiem, t.sk. 464 milj. eiro bija ieguldīti valsts emitētajos vai garantētajos vērtspapīros, 93.8 milj. eiro – komercsabiedrību parāda vērtspapīros, 3.1 milj. eiro – akcijās, 25.1 milj. eiro – ieguldījumu fondos, 5.6 milj. eiro – Latvijas riska kapitāla tirgū, savukārt 473.6 milj. eiro bija izvietoti kredītiestādēs. No visiem ārvalstu emitentu vērtspapīriem 94.6% veidoja ieguldījumi pārējo Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu emitentu vērtspapīros, t.sk. lielāko daļu Luksemburgas, Lietuvas un Īrijas.
Līdz jūnija beigām valsts fondēto pensiju shēmas otrajam līmenim bija pievienojušies 1 257 2722 dalībnieki, t.sk. 62% bija pievienojušies obligātā kārtā3. Dalībnieku skaits, kuri pirmā pusgada laikā bija mainījuši ieguldījumu plānus, sasniedza 105.1 tūkstošus, kas ir par 10% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Ar valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanas pārskatu kopsavilkumu par 2016. gada otro ceturksni iespējams iepazīties FKTK mājas lapas www.fktk.lv sadaļā “Statistika/ Pensiju fondi/”.
Turpmākai informācijai: Agnese Līcīte FKTK Komunikācijas daļas sabiedrisko attiecību speciāliste tālr.:67774808; e-pasts: Agnese.Licite@fktk.lv Vairāk par FKTK: Www.fktk.lv, www.klientuskola.lv, Twitter.com/FKTK_LV1 avots: Bloomberg
2 Izmantota Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras apkopotā informācija par valsts fondēto pensiju shēmas dalībniekiem un sadalījums ieguldījumu plānu veidos (aktīvie, konservatīvie un sabalansētie). 3 Visas personas, kas dzimušas pēc 1971. gada 1. jūlija un tiek reģistrētas valsts pensiju apdrošināšanai, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra reģistrē par shēmas dalībniekiem obligātā kārtā.