Publicēts: 28.11.2011.
Rīgā 28.11.2011.
Paziņojums masu informācijas līdzekļiem
Par Latvijas banku darbības operatīvajiem rādītājiem 2011. gada oktobrī
 
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk – Komisija) ir sagatavojusi operatīvo informāciju par Latvijas banku darbības rezultātiem 2011. gada oktobrī.
Banku sektora likviditāte saglabājās augsta un likviditātes rādītājs* oktobra beigās bija 61% (septembra beigās – 60.1%). Atjaunojoties banku pelnītspējai vairākas bankas izmantojušas iespēju stiprināt kapitāla bāzi tajā iekļaujot pusgada auditēto peļņu, tādējādi turpināja palielināties arī visa banku sektora kapitāla pietiekamības rādītājs* un oktobra beigās sasniedza 17.2%, savukārt 1. līmeņa pašu kapitāla rādītājs* bija 14.1% (septembra beigās attiecīgi 17% un 14%) (sk. 1. att.). Kopš 2011. gada sākuma kapitālu palielinājušas divpadsmit bankas kopumā par 125 miljoniem latu un banku sektora apmaksātais pamatkapitāls oktobra beigās sasniedza 1 956.2 miljonus latu.
1. attēls
Banku sektora likviditātes rādītāja un kapitāla pietiekamības rādītāja dinamika

 
Līdz oktobra beigām banku sektora gūtās peļņas apmērs sasniedza 74 miljonus latu (pretstatā pagājušā gada attiecīgā perioda zaudējumiem 321.1 miljonu latu apmērā), t.sk. ar peļņu šajā periodā strādāja 14 Latvijas bankas un piecas ārvalstu banku filiāles (tirgus daļa kopējos banku sektora aktīvos – 78.4%). Banku pelņu ietekmēja gan operatīvās darbības rezultāts (procentu un komisijas naudas ieņēmumu pārsniegums pār tekošās darbības izdevumiem), gan izmaiņas kredītportfeļa kvalitātē (neto izdevumi uzkrājumiem nedrošiem parādiem) (sk. 2. att.).
2. attēls
Banku ienākumu un izdevumu struktūra

 
Banku piesaistīto noguldījumu atlikums oktobra laikā kopumā samazinājies par 0.3% jeb 33.9 miljoniem latu, t.sk. rezidentu noguldījumu atlikums saruka par 1.1% jeb 71.5 miljoniem latu (galvenokārt samazinoties finanšu institūciju noguldījumu atlikumiem, t.i. par 13.2% jeb 67 milj. latu), savukārt nerezidentu noguldījumu atlikums audzis par 0.8% jeb 37.6 miljoniem latu. Kopš gada sākuma noguldījumu atlikums kopumā audzis par 0.9% jeb 96.7 miljoniem latu un oktobra beigās sasniedza 11.2 miljardus latu (sk.3. att.).
3. attēls
Banku piesaistīto noguldījumu atlikums

 
Banku sektorā oktobrī no jauna izsniegti 7.2 tūkstoši kredītu 212 miljonu latu apmērā, savukārt kopš 2011. gada sākuma no jauna izsniegti jau gandrīz 128 tūkstoši kredītu par kopējo summu 1.2 miljardi latu (t.sk. 523 miljoni latu – Latvijas nefinanšu uzņēmumu attīstībai, 74 miljoni latu – Latvijas finanšu uzņēmumiem, 131 miljons latu – rezidentu mājsaimniecībām, savukārt 455 miljoni latu – nerezidentiem) (sk. 4. att.).
4. attēls
Banku sektorā no jauna izsniegtie kredīti (attiecīgajā mēnesī)

Oktobrī turpinājās jau kopš jūlija novērojamais rezidentu nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikuma pieaugums (par 0.1% jeb 5.3 miljoniem latu sasniedzot 6 miljardus latu oktobra beigās), tomēr banku sektora kopējais kredītportfelis saruka par 0.4% jeb 56.1 miljoniem latu, kas galvenokārt skaidrojams ar to, ka rezidentu mājsaimniecībām no jauna izsniegto kredītu apmēri banku sektorā kopumā joprojām ir krietni mazāki par klientu atmaksātajiem un banku norakstītajiem kredītiem. Mājsaimniecību kredītportfeļa atlikums turpināja sarukt (mēneša laikā – par 0.7% jeb 37.7 miljoniem latu, oktobra beigās sasniedzot 5.4 miljardus latu). Kopš gada sākuma banku sektora kredītportfelis kopumā sarucis par 6.3% jeb 907.6 miljoniem latu un oktobra beigās bija 13.4 miljardi latu.
Kopējais kavēto kredītu atlikums kopš gada sākuma ir sarucis par 6.9% jeb 261.6 miljoniem latu, sasniedzot 3.5 miljardus latu jeb 26.4% no kredītportfeļa oktobra beigās, tomēr oktobrī kopējais kavēto kredītu apmērs pieauga par 0.4% jeb par 15 miljoniem latu. Tai pašā laikā kredītu ar kavējumu ilgāk par 90 dienām atlikums kopš gada sākuma ir samazinājies par 12.1% jeb par 328 miljoniem latu, ko veicināja galvenokārt kredītportfeļa kvalitātes uzlabošanās korporatīvajā sektorā, ko savukārt daļēji ietekmēja arī kredītu norakstīšana.
Arī oktobrī turpināja sarukt kredītu ar maksājumu kavējumu virs 90 dienām atlikums (par 1.2% jeb 28.6 miljoniem latu) un to īpatsvars kredītportfelī oktobra beigās saruka līdz 17.8% (septembra beigās – 18%).
Banku izveidoto uzkrājumu nedrošajiem kredītiem atlikums mēneša laikā saruka par 21.5 miljoniem latu jeb par 1.4% un sasniedza 1,5 miljardus latu jeb 11.1% no banku kopējā kredītportfeļa oktobra beigās (septembra beigās – 11.2%).
Jau aptuveni gadu iezīmējas atšķirīgas tendences uzņēmumu un mājsaimniecību kredītu kvalitātē. Līdz ar Latvijas ekonomikas izaugsmes atjaunošanos un aktīvāku banku iesaistīšanos uzņēmumu kreditēšanā pakāpeniski uzlabojas korporatīvo klientu kredītu kvalitāte, tomēr tai pašā laikā joprojām augstais bezdarba līmenis un inflācija, kā arī banku zemā kreditēšanas aktivitāte mājsaimniecību segmentā bija par iemeslu tālākam mājsaimniecību kredītportfeļa kvalitātes pasliktinājumam. Oktobra beigās no mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikuma 30.4% bija ar maksājumu kavējumu (septembra beigās – 30.8%) un arī ilgāk par 90 dienām kavēto kredītu īpatsvars saglabājās iepriekšējā mēneša līmenī (19.6%), kopējam kavēto kredītu apjomam sarūkot par 2.1% jeb 34 milj. latu un arī ilgāk par 90 dienām kavēto kredītu apjomam sarūkot par 0.7% jeb 7 miljoniem latu (sk. 5. att.). Vienīgo kredītu mājokļa iegādei kvalitāte ir labāka – ilgāk par 90 dienām kavēto kredītu īpatsvars septembra beigās bija 13.2% (septembra beigās 3.3 miljardi latu aizņēmējiem bija vienīgais kredīts mājokļa iegādei ).
Kaut arī kopš gada sākuma korporatīvo klientu kredītu kvalitāte uzrāda izteiktas uzlabošanās pazīmes, tomēr oktobra dati dod pamatu satraukumam, ka jauniem klientiem varētu būt radušās problēmas laicīgi veikt kredītmaksājumus, par ko liecina kavēto kredītu apjoma pieaugums kategorijā ar kavējumu no 31 līdz 90 dienām. Tai pašā laikā arī oktobrī turpinājās iepriekšējo mēnešu tendence – korporatīvo klientu segmentā par 17.6 miljoniem latu jeb par 1.7% samazinājās kredītu ar kavējumu ilgāk par 90 dienām apmērs, šādu kredītu īpatsvaram sarūkot līdz 16.1% oktobra beigās (septembra beigās 16.4%). (sk. 5. att.).
5. attēls
Kredīti ar maksājumu kavējumiem un izveidotie uzkrājumi (% no kredītportfeļa)

Bankas turpina darbu ar problemātiskiem kredītiem, taču kopš šī gada pavasara parādās tendence samazināties no jauna pārstrukturēto kredītu apjomiem, kā arī mazāki kredītu apjomi tiek no jauna iekļauti atgūšanas procesā esošo kredītu kategorijā. Pārstrukturēto kredītu kategorijā kopš gada sākuma no jauna iekļauti ap 26 tūkstoši kredītu par kopējo summu 1093 miljoni latu (sk. 6. att.).
6. attēls
Pārstrukturēto kredītu kategorijā no jauna iekļautie kredīti (attiecīgajā mēnesī)

 
Savukārt atgūšanas procesā esošo kredītu kategorijā šajā pat laikā no jauna iekļauti 19.8 tūkstoši kredītu par kopējo summu 394 miljoni latu (sk. 7. att.). Puse no oktobra mēnesī iekļautajiem kredītiem atgūšanas procesā bija nerezidentiem izsniegtie kredīti.
7. attēls
Atgūšanas procesā esošo kredītu kategorijā no jauna iekļautie kredīti (attiecīgajā mēnesī)

Gan pārstrukturēto, gan atgūšanas procesā esošo kredītu kategorijās šajā periodā no jauna iekļauti galvenokārt rezidentu mājsaimniecībām, kā arī operācijām ar nekustamo īpašumu, būvniecības nozarei un nerezidentiem izsniegtie kredīti. Oktobra beigās pārstrukturēto kredītu īpatsvars banku sektora kopējā kredītportfelī sasniedza 17.9%, savukārt atgūšanas procesā bija 13.6% no kopējā banku kredītportfeļa (septembra beigās – attiecīgi 19.3% un 13.6%).
Kopš gada sākuma banku sektorā norakstīti kredīti 227 miljonu latu apmērā (t.sk. rezidentu mājsaimniecības – 77 miljoni LVL, rezidentu korporatīvie klienti – 145 miljoni LVL, nerezidenti – 5 miljoni LVL).
Ar Latvijas banku bilances pārskatu kopsavilkumu par 2011. gada oktobri iespējams iepazīties Komisijas mājas lapā www.fktk.lv sadaļā Statistika/Kredītiestādes/.
Informāciju sniedza:
Anna Dravniece
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas
biroja vadītāja
Papildu informācija:
Agnese Līcīte
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas
biroja sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālr: 67774808; e-pasts: Agnese.Licite@fktk.lv

[1] Operatīvā informācija sagatavota, apkopojot banku iesniegtos pārskatus, t.sk. iekļauta informācija par
AS “Latvijas Krājbanka”, kuras darbība apturēta ar Komisijas padomes 21.11.2011. lēmumu.

[2] 1. līmeņa pašu kapitālā iekļauj tikai augstākās kvalitātes kapitāla elementus: apmaksāto akciju kapitālu un rezerves, kā arī iepriekšējo gadu nesadalīto peļņu

* Parex bankas dati nav iekļauti kopējā rādītāja aprēķināšanā, jo Parex banka pēc tās restrukturizācijas nesniedz finanšu pakalpojumus, bet nodarbojas ar aktīvu atgūšanu.

[3] Latvijas Bankas Kredītu reģistra dati