Publicēts: 22.11.2012.

Rīgā 22.11.2012.
Paziņojums plašsaziņas līdzekļiem

Banku nerezidentu bizness Latvijā – ieguvumi un riski

Nerezidentu apkalpošana ir Latvijas finanšu sistēmas būtiska daļa jau 20 gadus. Globālās finanšu krīzes ietekmē gan rezidentu, gan nerezidentu noguldījumi piedzīvojuši kritumu, taču jau kopš 2009. gada vidus atkal vērojams pakāpenisks pieaugums. Šobrīd nerezidentu noguldījumi veido aptuveni pusi no banku sektora noguldījumiem. Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) paredz, ka pieauguma tendence saglabāsies. Tā kā bankām ar nerezidentu biznesu saistīti ne tikai ieguvumi, bet arī noteikti riski, ir svarīgi tos laikus apzināt un pārvaldīt.

Šī gada septembra beigās nerezidentu noguldījumi bija 5.9 miljardi latu, kas veido 49.5% no kopējā banku noguldījumu apmēra. Salīdzinot ar 2011. gada septembri, nerezidentu noguldījumi šogad pieauguši par 19.7%. Jāatzīmē, ka 14 Latvijas bankām biznesa modelis ir vērsts uz klientu nerezidentu apkalpošanu. Ņemot vērā ar šādu biznesa modeli saistītos paaugstinātus riskus, FKTK nosaka šīs grupas bankām palielinātu kapitāla prasību. Bankām jānodrošina arī atbilstoša risku pārvaldīšana, īpašu uzmanību pievēršot likviditātes riskam. Šīm bankām 2012. gada septembrī likviditātes rādītājs bija vidēji 69.5%, vairāk nekā divas reizes pārsniedzot FKTK noteikto minimālo rādītāju (30%). Arī kapitāla pietiekamības rādītājs 2012. gada septembra beigās vidēji divreiz pārsniedza minimālās prasības, sasniedzot 16.1%.

„Daļa no Latvijas finanšu sektora darbojas kā reģionālais finanšu centrs, apkalpojot nerezidentu klientu naudas plūsmu. Latviju no citiem vēsturiskajiem finanšu centriem kā Šveice, Luksemburga vai Londona atšķir fakts, ka šo valstu bankas piesaista nerezidentu klientu naudas plūsmas uz garākiem termiņiem un nodarbojas ar ieguldīto līdzekļu vērtības saglabāšanu. Savukārt Latvijā bankas ar fokusu uz nerezidentu biznesu nodarbojas ar finanšu loģistiku, t.i., apkalpo ienākušās naudas plūsmas uz īsākiem termiņiem. To varam uzskatīt par finanšu pakalpojumu eksportu, kas uzlabo arī Latvijas maksājumu bilanci,” skaidro FKTK priekšsēdētājs Kristaps Zakulis.

Nerezidentu biznesa attīstību Latvijā veicina vairāku faktoru kopums – ģeogrāfiskais izvietojums, dalība Eiropas Savienībā (ES) ar drošu un vairāk regulētu vidi, kā arī no ārvalstu klientu viedokļa skatoties, iespēja saņemt pakalpojumus krievu valodā. Ne mazāk nozīmīgs faktors ir mūsu banku piedāvāto pakalpojumu kvalitāte par pieejamu cenu. Salīdzinot ar konkurējošām bankām citās ES valstīs, Latvijas banku piedāvātie pakalpojumi vērtējami kā moderni, jo klientiem tiek nodrošināta gan internetbanka, gan telefonbanka (24/7), kas ne vienmēr tiek piedāvāta citās valstīs.

Noguldījumu dinamika
Jāatzīmē, ka nerezidentu noguldījumi nav būtiski svārstīgāki par rezidentu noguldījumiem. Gada laikā kopš krīzes sākuma (neiekļaujot AS “Parex banka”) nerezidentu noguldījumi samazinājās par 20%, savukārt rezidentu noguldījumu apmērā samazinājums bija novērojams par 16% (neskaitot valdības un finanšu sektora noguldījumus). Nerezidentu noguldījumi sāka ieplūst atpakaļ Latvijā 2009. gada vidū, kad naudas plūsma sāka atjaunoties.

Nerezidentu noguldījumi pa valstu grupām
Jāatzīst, ka Latvijā pamatā tiek apkalpota nerezidentu noguldījumu naudas plūsma no NVS valstīm. Puse no visiem nerezidentu noguldījumiem nāk no ES un NVS valstīm. 2012. gada septembrī 48% no ES valstu noguldījumiem bija nākuši no Lielbritānijas, bet 21% no Kipras. Saasinoties banku sistēmas problēmām Dienvideiropā, noguldījumu ieplūde tieši no Kipras novērojama kopš 2011. gada vidus.

Nerezidentu biznesa līdzekļu izvietojums
Uz nerezidentu biznesu orientētās bankas līdzekļus izvieto augsti likvīdos aktīvos. Lai arī nedaudz vairāk kā 80% no visiem nerezidentu noguldījumiem ir noguldījumi uz pieprasījumu, tomēr arī likvīdo līdzekļu apmērs (aktīvi ar atlikušo termiņu līdz 30 dienām un likvīdie vērtspapīri) šīm bankām tiek uzturēts ļoti augsts – vidēji 50% no kopējiem aktīviem. Turklāt uz nerezidentu biznesu orientētās bankas mazākā mērā iesaistās kreditēšanā – kredītportfeļa attiecība pret aktīviem ir aptuveni divreiz mazāka nekā parasti universālajām kredītiestādēm (pilna servisa kredītiestādēm).

Galvenie nerezidentu biznesa apkalpošanas ieguvumi
No finanšu pakalpojumu eksporta ar augstu pievienoto vērtību identificējama virkne ieguvumu, proti, vērojama maksājumu bilances uzlabošanās, nodokļu ieņēmumi, kā arī tiek nodrošinātas kvalitatīvas darbavietas ar augstu pievienoto vērtību. Finanšu sektora nerezidentu biznesa apkalpošanas ietekme uz Latvijas tautsaimniecību vērtējama ~1.7% apmērā no iekšzemes kopprodukta saskaņā ar KPMG 2011. gadā veikto pētījumu.

Ar nerezidentu biznesu saistītie riski un to mazināšana
No uzraudzības viedokļa FKTK ir svarīgi, lai bankas, kas orientējas uz nerezidentu biznesu, apzinās iespējamos riskus un veic pasākumus to mazināšanai. Kā galvenie bankas riski, iesaistoties darījumos ar klientiem nerezidentiem, jāmin valsts, juridiskais un reputācijas risks. Jāņem vērā arī nerezidentu noguldījumu kā finansējuma avota iespējamā apsīkšana.

Jāatzīmē, ka, piesaistot nerezidentu līdzekļus, risks, ka banka var tikt iesaistīta darījumos, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu, ir salīdzinoši lielāks. Līdz ar to bankām šādiem klientiem ir jāvelta lielāka uzmanība (piemēram, jāiegūst vairāk informācijas gan par klientu, gan tā veiktajiem darījumiem). Latvijā ir ieviesti starptautiskajiem standartiem atbilstoši tiesību akti, kas ir vērsti uz visu veidu risku ierobežošanu, t.sk. ar nerezidentu biznesu saistīto risku ierobežošanu.

FKTK nodrošina pastāvīgu tirgus dalībnieku uzraudzību un veic regulāras pārbaudes bankās. 2012. gada laikā ir veiktas 11 pārbaudes bankās noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā (gan klātienes, gan neklātienes pārbaudes), lielāku uzmanību pievēršot bankām, kuru klientu bāzē nerezidentu īpatsvars ir lielāks un līdz ar to tās vairāk tiek pakļautas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskam. Vienai bankai šogad ir piemērota soda nauda Ls 75,000 apmērā, kā arī ir izteikts brīdinājums par atbildīgā valdes locekļa atsaukšanu no amata un noteikts pienākums valdē un padomē izvērtēt atbildīgās struktūrvienības darbību, lai novērstu konstatētos trūkumus un nepilnības bankas darbībā.

Vairāk informācijas un statistiskie dati ir pieejami prezentācijā: http://www.slideshare.net/FKTK_lv/fktk-prezentacija-medijiem22112012

Papildu informācijai:
Laima Auza
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas
Komunikācijas daļas vadītāja
Tālr.: 67774860, 26148001
laima.auza@fktk.lv