Publicēts: 05.02.2013.

Rīgā, 5.02.2013.
Informācija plašsaziņas līdzekļiem

Banku darbība Latvijā 2012. gadā: no stabilizācijas uz piesardzīgu attīstību 

Kā liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (turpmāk – FKTK) sagatavotā operatīvā informācija par Latvijas banku darbības rezultātiem 2012. gadā, pērn iezīmējās vairākas pozitīvas tendences un varēja novērot galveno darbības rādītāju stabilizāciju – banku sektors kopumā darbojies ar peļņu, samazinājies kredītportfeļa sarukuma temps un pakāpeniski palielinājies noguldījumu apjoms. Lai arī finanšu sektorā joprojām saglabājas riski (galvenokārt saistīti ar ārējiem ekonomiskiem faktoriem), 2013. gadā prognozējama piesardzīga sektora attīstība, un bankām varētu būt grūtāk nodrošināt peļņas pieaugumu.

Raksturojot 2012. gadu banku sektorā FKTK priekšsēdētājs Kristaps Zakulis uzsver: „Gads kopumā aizvadīts stabilizācijas zīmē – bankas ir atbilstoši kapitalizētas un likviditāte ir augstā līmenī. Galvenās aktualitātes šogad, līdzīgi kā pērn, būs turpināt darbu pie kredītportfeļa kvalitātes uzlabošanas un nodrošināt aktīvāku ilgtspējīgu projektu kreditēšanu atbilstoši ekonomikas attīstības tempam. Lai arī ekonomikas rādītāji uzlabojas, iedzīvotāji pozitīvās pārmaiņas izjūt vēlāk nekā uzņēmumi, tāpēc 2012. gadā mājsaimniecību kredītu kvalitāte nav būtiski mainījusies, un arī šogad nav izslēgta jaunu uzkrājumu nedrošiem kredītiem veidošanas nepieciešamība. Aktualitāti saglabās arī piesaistīto nerezidentu noguldījumu apjomam atbilstoša risku pārvaldīšana.”

Banku šī gada svarīgākos uzdevumus iezīmē Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis: „Šogad lielākais izaicinājums būs visai Latvijas ekonomikai saglabāt uzņemto attīstības tempu, un attiecīgi bankām – nodrošināt šīs attīstības finansēšanu. No projektu viedokļa lielākais darbs bankām, protams, būs eiro ieviešana, lai šis process visiem klientiem notiktu ērti, saprotami un vienkārši. Un tāpat gan bankas, gan Komercbanku asociācija sadarbībā ar citām ieinteresētajām pusēm turpinās finanšu pratības aktivitātes, lai celtu Latvijas sabiedrībā zināšanu un izpratnes līmeni par finanšu un ekonomikas jautājumiem.”

Banku likviditāte un kapitalizācija
Joprojām samērā zemā kreditēšanas aktivitāte noteica banku likvīdajos aktīvos uzkrāto līdzekļu augsto līmeni un likviditātes rādītājs saglabājās augsts – decembra beigās 59.8% (minimālā prasība – 30%), lai gan vairākas bankas gada laikā veica subordinēto ieguldījumu daļēju atmaksu un bija vērojams neliels likviditātes rādītāja samazinājums (2011. gada beigās – 63.9%).

Banku kapitalizācijas līmenis 2012. gada otrajā pusē nedaudz palielinājās, jo vairākas bankas izmantoja iespēju stiprināt kapitāla bāzi, tajā iekļaujot kārtējā darbības gada (starpposma) auditēto peļņu, savukārt banku riska svērto aktīvu apmērs nedaudz saruka un decembra beigās kapitāla pietiekamības rādītājs bija 17.6% (minimālā kapitāla prasība – 8%), savukārt 1. līmeņa pašu kapitāla rādītājs bija 15.3% (2011. gada beigās – attiecīgi 17.4% un 14.2%). 2012. gada laikā kapitālu ir palielinājušas 12 bankas kopumā par 124.2 milj. latu.

Peļņa un zaudējumi
Pēc trim zaudējumus nesošiem gadiem 2012. gads ir bijis pirmais, kad banku sektors kopumā darbojies ar peļņu un tās apmērs sasniedza 122.3 milj. latu (2011. gadā banku sektora kopējie zaudējumi sasniedza 179 milj. latu, savukārt neiekļaujot „Latvijas Krājbanka” un „Parex banka” gūtos zaudējumus banku sektora peļņa bija 97 milj. latu). Tostarp 19 Latvijas bankas un ārvalstu banku filiāles, kuru aktīvi veidoja 94.1% no banku sektora aktīviem, 2012. gadā kopumā guva 196.3 milj. latu lielu peļņu.

2012. gadā banku pelnītspēju pozitīvi ietekmēja gan komisijas naudu ienākumu pieaugums un samērā augstā kredītu un noguldījumu procentu likmju starpība, gan arī kredītportfeļa apmēra un kvalitātes stabilizēšanās. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu turpināja pieaugt nozīmīgākie banku ienākumu posteņi, t.i. tīrie procentu ienākumi – par 2% un tīrie komisijas naudu ienākumi – par 19%, savukārt joprojām būtiskākais banku izdevumu postenis, t.i. izdevumi uzkrājumiem nedrošiem parādiem saruka par 13%.

Noguldījumu apjoms
2012.gada decembra beigās noguldījumu apjoms sasniedza 12.7 miljardus latu, gada laikā pieaugot par 1.4 miljardiem latu, jeb 12.7% (neiekļaujot 2012. gadā licenci zaudējušo banku rādītājus, noguldījumi pieauga par 15.8%), tai skaitā rezidentu noguldījumi par 530 miljoniem latu (galvenokārt valdības, nefinanšu sabiedrību un mājsaimniecību noguldījumi), savukārt nerezidentu noguldījumi palielinājās par 876 miljoniem latu. Rezidentu noguldījumi gada laikā bija samērā nemainīgi un pieaugoša noguldījumu tendence bija tikai gada pēdējā ceturksnī. Savukārt nerezidentu noguldījumu straujāks pieaugums bija vērojams gada pirmajā pusē, bet gada otrajā pusē noguldījumu pieauguma tempi sāka mazināties. Saglabājoties zemām noguldījumu procentu likmēm, turpināja palielināties pieprasījumu noguldījumu daļa kopējos noguldījumos.

Banku piesaistītais finansējums
Līdz ar kredītportfeļa sarukumu un piesaistīto noguldījumu pieaugumu samazinājās arī nepieciešamība pēc papildu finansējuma un 2012. gadā banku piesaistītais finansējums no monetārajām finanšu iestādēm turpināja sarukt, gada laikā samazinoties par 980 miljoniem latu jeb 19.1%, ko galvenokārt noteica ārvalstu banku meitu un filiāļu no mātes bankām piesaistītā finansējuma sarukums par 827 miljoniem latu.

Kredītportfelis
Neiekļaujot 2012. gadā licenci zaudējušo banku rādītājus, banku sektora kopējais kredītportfeļa apmērs gada laikā samazinājās par 2.8%. Rezidentu korporatīvajiem klientiem izsniegto kredītu atlikums gada laikā saruka vien par 0.9%, savukārt rezidentu mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikums saruka straujāk, t.i. par 8%. Savukārt nerezidentiem izsniegto kredītu atlikums gada laikā palielinājās par 7.4%.

Jaunizsniegtie kredīti
Banku sektorā gada laikā no jauna izsniegti kredīti 1.9 miljardu latu apmērā, t.sk.
654.8 milj. latu – Latvijas uzņēmumu attīstībai, 285.8 milj. latu – Latvijas finanšu institūcijām, 184.4 milj. latu – rezidentu mājsaimniecībām, savukārt 818.5 milj. latu – nerezidentiem. Uzņēmumu segmentā gada laikā visvairāk jaunos kredītos izsniegts enerģētikas nozarei (150.6 milj. latu), šai nozarei seko tirdzniecība (105 milj. latu), operācijas ar nekustamo īpašumu (69.9 milj. latu), lauksaimniecība (63.3 milj. latu) un apstrādes rūpniecība (58 milj. latu). Savukārt mājsaimniecību segmentā divas trešdaļas (67%) no jaunizsniegtajiem kredītiem 2012. gada laikā veidoja kredīti mājokļa iegādei, rekonstrukcijai un/vai remontam (123.5 milj. latu).

Kavētie kredīti
Ilgāk par 90 dienām kavēto kredītu īpatsvars banku sektora kopējā kredītportfelī turpināja sarukt un decembra beigās bija 11.1% (2011. gada beigās – 13.3%). Šādu kredītu īpatsvars rezidentu mājsaimniecību kredītportfelī sasniedza 15.2%, savukārt rezidentu korporatīvo klientu kredītportfelī – 9.2%. Kopējais kavēto kredītu īpatsvars banku sektora kredītportfelī gada laikā saruka no 20.6% līdz 17.4%. Banku izveidoto uzkrājumu nedrošajiem kredītiem atlikums 2012.gada beigās saruka līdz 937.4 milj. latu jeb 8.0% no banku kopējā kredītportfeļa (2011. gada beigās – 9.8%).

Saite uz FKTK prezentāciju: http://www.slideshare.net/FKTK_lv/preses-konference-05022012final1

Par Latvijas banku bilances pārskatu kopsavilkumu par 2012. gadu iespējams iepazīties Komisijas mājas lapā www.fktk.lv sadaļā Statistika/Kredītiestādes/.

Papildu informācijai:
Laima Auza
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas
Komunikācijas daļas vadītāja
Tālr.: 67774860, 26148001
laima.auza@fktk.lv