"Grāmatā nav pamācošu norāžu, kādai jābūt žurnālistu valodai. Tā apliecina, kāda šī valoda ir. Tradicionāli iebildumi tiek izteikti par pārprastu demokrātismu un valodas kvalitātes kritumu. Ar dažiem izdevumiem apmierinātie un neapmierinātie, par citiem sajūsminātie un sašutušie: ikvienam, kas lasa presi, gribas lasīt interesantu, saistošu un savai izpratnei un līmenim atbilstošu lasāmvielu, un bagātīgās plašsaziņas līdzekļu konkurences dēļ lasītājs tādu Latvijā arī atrod," teikts grāmatas priekšvārdā. Dite Liepa savā pētījumā ne tikai konstatējusi empīriskus faktus, bet arī skaidrojusi un analizējusi cēloņsakarības, valodas ārējo un iekšējo faktoru savstarpējo iedarbību un ietekmi uz valodu, fiksējusi valodas sociālo diferenciāciju, norādot gan uz atšķirīgu sabiedrības sociālo grupu valodas īpatnībām, gan sociālo situāciju dažādību, kas izpaužas sabiedrības locekļu - žurnālistu, politiķu, sabiedrisko darbinieku, lasītāju - atšķirīgajā valodā. Autore cer, ka šis sociolingvistiskais Latvijas preses valodas pētījums ļaus padziļināt izpratni par preses valodas pārmaiņām Latvijā, pārejot no komunistiskā bloka politiskās sistēmas uz parlamentāru demokrātisku Eiropas valsti.