Rīgā 1998. gada 16. jūlijā
Latvijas Bankas padome 1998. gada 16. jūlijā pieņēma lēmumu, sākot ar 20. jūliju, laist apgrozībā 500 latu naudas zīmes (sk. atsevišķu informāciju presei), kā arī apstiprināja divus normatīvos dokumentus - "Informācijas par nebanku ārējiem maksājumiem sagatavošanas noteikumus" un "Banku informācijas tehnoloģijas drošības noteikumus".Latvijas Bankas padome ir apstiprinājusi sadarbībā ar Latvijas Republikas Centrālo statistikas pārvaldi izstrādātos "Informācijas par nebanku ārējiem maksājumiem sagatavošanas noteikumus", kuri stāsies spēkā š.g. 1. novembrī. To izstrādē piedalījās arī Latvijas banku un Vācijas un Nīderlandes centrālo banku speciālisti. Ar projektu tika iepazīstinātas lielākās Latvijā reģistrētās tirgotāju, rūpnieku un eksportētāju apvienības, lielie eksoprtētājuzņēmumi, Latvijas Republikas Finansu un Ekonomikas ministrija.
Maksājumu bilances sagatavošana valstij ir viens no svarīgākajiem jautājumiem statistikas jomā. Tā kā atjaunotās Latvijas valsts pirmajos gados nevienai citai institūcijai nebija tik lielas pieredzes darbā ar ļoti plašu statistiskās informācijas avotu loku, šis darbs tika uzticēts Valsts statistikas komitejai (šobrīd - Centrālā statistikas pārvalde). Taču starptautiskā pieredze liecina, ka maksājumu bilances sagatavošana ir tipiska valsts centrālās bankas darbības sfēra, un Latvijas Banka un Centrālā statistikas pārvalde 1996. gada oktobrī vienojās, ka būtu lietderīgi Latvijas maksājumu bilanci sagatavot Latvijas Bankai ciešā sadarbībā ar Centrālo statistikas pārvaldi.
Maksājumu bilances pārņemšanas mērķis ir panākt maksājumu bilances sagatavošanu un tās publicēšanu atbilstoši starptautisko organizāciju prasībām:
1) sagatavot un publicēt maksājumu bilanci katru mēnesi viena mēneša laikā (pašlaik valsts maksājumu bilance tiek publicēta vienu reizi ceturksnī);
2) sagatavot un publicēt ceturkšņa maksājumu bilanci trīs mēnešu laikā (pašlaik tā tiek publicēta četrus mēnešus pēc pārskata perioda);
3) būtiski samazināt statistisko kļūdu;
4) pilnīgot datu atspoguļojumu attiecīgajās maksājumu bilances publikācijās.
Maksājumu bilances pārņemšanu nosacīti var iedalīt divos posmos. Pirmajā posmā Latvijas Banka papildus jau esošajiem statistisko datu avotiem pievieno vēl vienu - informācijas saņemšanu par nebanku (rezidentu) ārējiem maksājumiem. Nākotnē tieši šis datu avots kļūs par galveno maksājumu bilances sagatavošanas procesā. Otrajā posmā notiks pakāpeniska maksājumu bilances sagatavošanas pārņemšana no Centrālās statistikas pārvaldes. "Informācijas par nebanku ārējiem maksājumiem sagatavošanas noteikumi" attiecas uz pirmo posmu. Tie nosaka, kā iegūstama maksājumu bilances sagatavošanai nepieciešamā statistiskā informācija, izmantojot datus par nebanku (rezidentu) ārējiem maksājumiem, t.i., maksājumiem, kas ir veikti starp rezidentu un nerezidentu. Noteikumu īstenošana ļaus paplašināt informācijas avotu klāstu, pilnveidot un paātrināt valsts maksājumu bilances sagatavošanu. Saskaņā ar šiem noteikumiem, sākot ar š.g. 1. novembri, Latvijas Banka apkopos statistisko informāciju par katru nebankas (rezidenta) ārējo maksājumu, kura apjoms, pārrēķināts latos pēc Latvijas Bankas noteiktā attiecīgās valūtas kursa maksājuma veikšanas dienā, pārsniegs Ls 1 000. Informāciju sniegs gan bankas, gan to klienti (rezidenti) - ārējo ekonomisko sakaru dalībnieki. Banku klienti savu ieguldījumu valsts maksājumu bilances sagatavošanā dos, kodējot ārējā maksājuma mērķi atbilstoši "Ārējo maksājumu klasifikatoram".
Latvijas Bankas padome apstiprināja "Banku informācijas tehnoloģijas drošības noteikumus", vienlaikus atceļot Latvijas Bankas 1996. gada 11. jūlijā apstiprinātos "Norādījumus par banku informācijas sistēmām", kuriem bija rekomendējošs raksturs, unnosakot, ka noteikumu ieviešanas plāns Latvijas Bankas licencētām bankām un ārvalstu banku nodaļām (filiālēm) jāizstrādā līdz š.g. 31. decembrim. Jaunu noteikumu pieņemšana saistīta ar aizvien pieaugošo informācijas tehnoloģiju izmantošanu banku darbībā. Noteikumi reglamentē, kā bankām jāuztur savas informācijas sistēmas, kā jāveic to izstrāde un kontrole, lai banku informācijas sistēmas strādātu droši un bez pārtraukumiem un lai būtu nodrošināta bankām piederošo informācijas un tehnisko resursu aizsardzība.