Rīgā 1999. gada 11. martā
Latvijas Bankas padome šodien kārtējā sēdē apstiprināja "Kredītiestāžu darbību reglamentējošo Latvijas Bankas atļauju saņemšanas noteikumus", "Norādījumus par banku konsolidētajiem gada pārskatiem" un "Banku konsolidētās uzraudzības noteikumus", kā arī veica grozījumus "Norādījumos par kredītiestāžu gada pārskatiem" un kredītiestāžu "Mēneša bilances pārskatā".
"Kredītiestāžu darbību reglamentējošo Latvijas Bankas atļauju saņemšanas noteikumi", kas izstrādāti saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 7. un 13. pantu, aizstās Latvijas Bankas padomes 1996. gada 15. martā apstiprināto "Nolikumu par kredītiestāžu statūtu, akcionāru, pamatkapitāla, vadītāju, galvenā grāmatveža, juridiskās adreses, nosaukuma maiņu un kredītiestāžu apvienošanos vai sadalīšanos". Noteikumi stājas spēkā ar š.g. 1. maiju.
Noteikumos ir precizētas un papildinātas prasības un uzskaitīti iesniedzamie dokumenti, kas attiecas uz kredītiestāžu akcionāru identificēšanu, akcionāru finansiālo stāvokli, kā arī par akcionāru būtisku līdzdalību citos uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), īpaši pievēršot uzmanību tam, vai nosaukto vidū nav kredītiestādes, finanšu iestādes vai finanšu pārvaldītājsabiedrības.
Attiecībā uz pamatkapitālu palielināšanu un paziņojuma iesniegšanu par jaunu akciju laidienu atsevišķi izdalītas publiskās un slēgtās akciju emisijas, nosakot, ka publiskajā akciju emisijā jānorāda tikai to esošo un potenciālo akcionāru plānoto iegādājamo akciju kopskaitu, kuri tiešā vai netiešā ceļā iegūs vai palielinās būtisku līdzdalību bankā.
Iepriekš fiziskajai personai, kļūstot par kredītiestādes akcionāru, bija jāiesniedz gada ienākumu deklarācija tikai tad, ja ieguldījums pārsniedza 14 000 latu. Turpmāk personai, kura plānos iegādāties akcijas slēgtajā akciju emisijā, būs pilnībā jāpierāda kapitāla pietiekamība neatkarīgi no ieguldījuma apmēra.
Noteikumu nodaļā "Būtiska līdzdalība" iestrādāts 7.4. punkts, lai novērstu situāciju, ka kāda persona vairāku gadu garumā uzpērk nelielu akciju daudzumu, bet, iegūstot vai palielinot būtisku līdzdalību, pierāda brīva kapitāla pietiekamību tikai par to akciju daudzumu, kuru iegūšana nodrošina būtiskas līdzdalības iegūšanu vai palielināšanu. Šis punkts stāsies spēkā ar 2001. gada 1. maiju.
Ievērojot Starptautiskā Valūtas fonda ieteikumus un Latvijas Bankas padomes apstiprinātos "Ieteikumus kredītiestāžu iekšējās kontroles sistēmas izveidošanai", šajos noteikumos iestrādāts punkts, ka kredītiestādei, sākot jaunu, līdz šim neveiktu, finanšu pakalpojumu sniegšanu, ne vēlāk kā 30 kalendārās dienas iepriekš jāinformē Latvijas Banka, vienlaikus iesniedzot attiecīgo risku pārvaldīšanas politiku un procedūru aprakstu.
"Norādījumi par banku konsolidētajiem gada pārskatiem" sagatavoti, pamatojoties uz "Kredītiestāžu likuma" 76. pantā noteiktajām Latvijas Bankas tiesībām pieprasīt no kredītiestādēm konsolidētos gada pārskatus un noteikt to sagatavošanas un iesniegšanas kārtību un termiņus. Norādījumi balstās uz Eiropas Savienības banku grāmatvedības direktīvām, kā arī ir saskaņoti ar Starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kā to nosaka "Kredītiestāžu likums".
Konsolidētajam gada pārskatam ir jāsniedz investoriem un citām ieinteresētajām personām informāciju par grupas, kura sastāv no bankas (mātesuzņēmuma) un tās meitasuzņēmumiem, kā vienotas ekonomiskas vienības finansiālo stāvokli un darbības rezultātiem.
Norādījumi nosaka banku loku, kurām ir jāsagatavo konsolidētie gada pārskati, gadījumus, kad meitasuzņēmums var būt atbrīvots no iekļaušanas konsolidētajā gada pārskatā, konsolidētā gada pārskata sastāvu, konsolidācijas metodes un procedūras, konsolidētā gada pārskata pielikumā atklājamo informāciju, kā arī konsolidētā gada pārskata apstiprināšanas, iesniegšanas un publicēšanas kārtību.
Konsolidētajā gada pārskatā tiks iekļauti dati gan par grupu, gan par banku kā mātesuzņēmumu. Līdz ar to bankas, kuras sagatavo konsolidētos gada pārskatus, tiks atbrīvotas no nepieciešamības iesniegt Latvijas Bankai individuālos gada pārskatus atbilstoši Latvijas Bankas "Norādījumiem par kredītiestāžu gada pārskatiem".
Kredītiestādēm norādījumi ir jāievēro, sagatavojot 1999. un turpmākos gada pārskatus.
"Banku konsolidētās uzraudzības noteikumi" (stājas spēkā ar š.g. 1. maiju) ir izstrādāti, pamatojoties uz 1998. gada 21. maijā Latvijas Republikas Saeimas pieņemtajiem grozījumiem "Kredītiestāžu likumā", saskaņā ar kuriem Latvijā ar 1999. gada 1. janvāri ieviesta banku konsolidētā uzraudzība. Tas ir nozīmīgs solis Latvijas banku darbību regulējošas likumdošanas saskaņošanā ar ES direktīvu prasībām un uzraudzības efektivitātes uzlabošanā.
Saskaņā ar "Kredītiestāžu likuma" 50.1 pantu, bankām jāievēro kapitāla pietiekamības prasība, riska darījumu ierobežojumi, ieguldījumu kustamajā un nekustamajā īpašumā un līdzdalības uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) pamatkapitālā ierobežojumi, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem.
Noteikumi ir saistoši bankām, kurām ir meitasuzņēmumi un kopuzņēmumi, kas ir kredītiestādes vai finanšu iestādes, un bankām, kurām mātesuzņēmumi ir Latvijā reģistrētās finanšu pārvaldītājsabiedrības.
Jaunas regulējošās prasības tiek ieviestas, lai ierobežotu banku darbības pārcelšanu uz neregulētiem vai mazregulētiem radniecīgiem uzņēmumiem, novērtētu papildu riskus, kas saistīti ar to darbību, kuru bankas veic ar radniecīgu uzņēmumu palīdzību, un pieņemtu pamatotāku lēmumu par šo banku finansiālo stāvokli.
"Banku konsolidētās uzraudzības noteikumi" nosaka banku konsolidētajai uzraudzībai nepieciešamo finanšu pārskatu un informācijas sagatavošanas kārtību, konsolidētajos finanšu pārskatos ietveramo uzņēmumu loku, kā arī noteikto regulējošo prasību raksturojošo rādītāju aprēķināšanu, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem.
Konsolidētajai uzraudzībai pakļautai bankai būs jāiesniedz Latvijas Bankas Kredītiestāžu uzraudzības pārvaldei 4 reizes gadā pārskats par konsolidācijas grupas sastāvu, konsolidētie finanšu pārskati (t.i., konsolidētais bilances pārskats un konsolidētais peļņas/zaudējumu aprēķins), regulējošo prasību raksturojošo rādītāju aprēķini, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem.
Pašlaik Latvijas bankas galvenokārt kontrolē nelielas līzinga sabiedrības, kā arī ir ieguvušas būtisku līdzdalību apdrošināšanas, brokeru un ieguldījumu sabiedrību pamatkapitālā. Pamatojoties uz informāciju par banku tiešajiem ieguldījumiem, konsolidētās uzraudzības ieviešana šobrīd skar tikai 3 bankas.
Ņemot vērā Latvijas finanšu sektora integrācijas tendences, kā arī banku darbības pakāpenisku paplašināšanos ārvalstīs, konsolidētās uzraudzības savlaicīga ieviešana veicinās banku sektora stabilitāti un drošību.
Grozījumi Latvijas Bankas padomes 1996. gada 14. novembrī apstiprinātajos "Norādījumos par kredītiestāžu gada pārskatiem" tiek izdarīti, turpinot normatīvo dokumentu saskaņošanu ar Eiropas Savienības direktīvu prasībām, kā arī ņemot vērā 1998. gada 21. maija grozījumus "Kredītiestāžu likumā".
Grozījumi norādījumos saistīti ar papildu informācijas atklāšanu gada pārskata pielikumā par kredītiestādes vidējo darbinieku skaitu un padomes un valdes locekļu saņemto atlīdzību un tiem izsniegto avansu, aizdevumu, galvojumu u.tml. darījumu kopsummām, kā arī bilances apakšposteņos iekļaujamo informāciju attiecībā uz pakārtotām prasībām, saistībām un prasībām pret saistītajiem un radniecīgajiem uzņēmumiem. Ir atcelta prasība gada pārskatā atsevišķi atspoguļot informāciju par pārskata gada peļņas sadali.
Kredītiestādēm norādījumi ir jāievēro, sagatavojot 1999. un nākamos gada pārskatus.
Grozījumus Latvijas Bankas padomes 1996. gada 14. novembrī apstiprinātajā kredītiestāžu "Mēneša bilances pārskatā" bija nepieciešams veikt vairāku iemeslu dēļ.
Eiropas Savienības institūciju prasības banku statistikas jomā ("Statistical Requirements for Stage Three"), kas iekļautas arī Latvijas Bankas pasākumu kompleksā, Latvijai gatavojoties iestāties Eiropas Savienībā, nosaka nepieciešamību ieviest jaunus terminus ("monetārā finanšu institūcija", "valdība", "pārējās nebankas") un mainīt mēneša bilances pārskata B pielikuma saturu, kā arī veidot jaunus pielikumus: H pielikumu "Kredītiestāžu mēneša bilances pārskata pozīcijas valstu dalījumā", I pielikumu "Kredītiestāžu mēneša bilances pārskata pozīcijas valūtu dalījumā" un J pielikumu "Aktīvi un pasīvi pārvaldīšanā".
Informācija, kas saskaņā ar jauno pārskata formu tiks iesniegta Latvijas Bankai, ļaus:
- uzlabot valsts maksājumu bilances sagatavošanu valstu dalījumā, precīzāk veikt naudas plūsmu aprēķinu valūtu kursu svārstību rezultātā, atspoguļot uzticības operācijas valsts maksājumu bilances pozīcijās;
- īstenot valsts riska kontroli un uzticības operāciju (trasta) uzraudzību;
- uzlabot finanšu tirgus izpēti un analīzi reģionālajā dalījumā, paplašināt finanšu instrumentu analīzi un sākt banku uzticības operāciju (trasta) analīzi;
- Centrālajai statistikas pārvaldei iegūt plašāku informāciju par privātpersonām izsniegtajiem kredītiem un investīcijām valstu dalījumā.
Grozījumi stājas spēkā ar š.g. 1. septembri.
Latvijas Bankas valde 1999. gada 10. martā apstiprināja "Latvijas Bankas starpbanku norēķinu veikšanas noteikumus" jaunā redakcijā, un tie stājas spēkā ar š.g. 1. aprīli.
Šī dokumenta mērķis ir pilnībā pabeigt 1998. gada novembrī sākto pāreju uz elektroniskajiem norēķiniem Latvijas Bankas starpbanku norēķinu sistēmās. Tātad no 1. aprīļa Latvijas Bankas starpbanku neto norēķinu (klīringa) sistēmā tiks pieņemti un apstrādāti tikai elektroniski dokumenti. Bez izmaiņām turpinās darbu elektroniskā bruto norēķinu sistēma, savukārt bruto dokumenti, kurus bankas iesniegs papīra dokumenta veidā, Latvijas Bankā tiks pārveidoti elektroniskā veidā, ņemot par to attiecīgu komisijas maksu.
Līdz ar to pilna informācija par maksājumu, ieskaitot klientu datus un maksājuma detaļas, saņēmēja bankai tiks nodota elektroniskā veidā. Visa pārraidāmā informācija ir šifrēta un aizsargāta ar elektroniskajiem parakstiem, tātad banku klienti var būt droši, ka informācija par maksājumiem nonāks tikai saņēmējas bankas rokās. Šāda principa ieviešana pakāpeniski atbrīvos banku sistēmu no nevajadzīgas papīra dokumentu plūsmas un pavērs iespēju starpbanku elektronisko norēķinu sistēmu attīstībai līdz pat reālā laika norēķinu sistēmas izveidošanai nākotnē.