Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums 3. ceturksnī (737.3 milj. latu) par 14.3% pārsniedza iepriekšējā gada atbilstošā perioda apjomu. Eksports šajā laikā pieauga par 3.9%, imports - par 21.0%. Krievijas krīzes ietekmē salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni eksports samazinājās par 9.3%, bet imports - par 3.1%, tādēļ ārējās tirdzniecības negatīvais saldo sasniedza 214.2 milj. latu.
Latvijas eksporta nozīmīgākās sastāvdaļas 3. ceturksnī bija koksne un tās izstrādājumi (34.4% no eksporta kopapjoma), tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi (16.6%), metāli un to izstrādājumi (10.9%), kā arī mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas (6.1%). Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni un iepriekšējā gada atbilstošo periodu eksporta kopapjomā pieauga koksnes un tās izstrādājumu, tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu (īpaši tekstila un trikotāžas apģērba un tā piederumu), metālu un to izstrādājumu īpatsvars, bet samazinājās pārtikas rūpniecības produktu (ieskaitot alkoholiskos un bezalkoholiskos dzērienus un tabaku), kā arī ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru (īpaši farmaceitisko produktu) īpatsvars.
Importa preču grupu struktūrā dominēja mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas (21.2% no importa kopapjoma), transportlīdzekļi (10.4%), ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcija (10.4%), minerālie produkti (9.9%), kā arī metāli un to izstrādājumi (9.2%). Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni importa kopapjomā pieauga mašīnu un mehānismu, elektrisko iekārtu, metālu un to izstrādājumu, kā arī minerālo produktu (mazuta un motorbenzīnu) īpatsvars. Samazinājās visu veidu transportlīdzekļu, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcijas (galvenokārt organisko ķīmisko savienojumu), pārtikas rūpniecības produktu (ieskaitot alkoholiskos un bezalkoholiskos dzērienus un tabaku), tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu īpatsvars. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu importa kopapjomā pieauga transportlīdzekļu, mašīnu un mehānismu, elektrisko iekārtu īpatsvars, bet samazinājās minerālo produktu (īpaši elektroenerģijas) īpatsvars.
Nozīmīgākās Latvijas ārējās tirdzniecības partneres bija Eiropas Savienības valstis, kuru īpatsvars turpināja augt un sasniedza 56.4% no ārējās tirdzniecības apgrozījuma. Savukārt NVS valstu īpatsvars samazinājās no 16.7% 2. ceturksnī līdz 14.8% 3. ceturksnī, jo ievērojami samazinājās eksporta apjoms uz Krieviju (īpaši pārtikas produktu, tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu, kā arī mašīnu un mehānismu, elektrisko iekārtu grupā). Svarīgākās partnervalstis eksportā bija Vācija (15.6% no eksporta kopapjoma), Lielbritānija (14.1%), Zviedrija (10.2%) un Krievija (9.2%). Būtiski pieauga eksports uz Vāciju (galvenokārt tekstila apģērbs un tā piederumi), Lielbritāniju (koksne un tās izstrādājumi), Dāniju (mēbeles), Nīderlandi (tekstila apģērbs un tā piederumi, koksne un tās izstrādājumi).
Nozīmīgākās partnervalstis importā bija Vācija (16.1% no importa kopapjoma), Krievija (10.4%), Somija (9.8%) un Igaunija (7.4%). 3. ceturksnī visvairāk pieauga no Igaunijas importēto preču apjoms (melnie metāli un to izstrādājumi), bet samazinājās - no Vācijas (transportlīdzekļi).
1998. gada 2. ceturksnī valsts maksājumu bilances tekošā konta negatīvais saldo bija 75.4 milj. latu jeb 7.8% no IKP (1. pusgadā - 7.1% no IKP). Tekošā konta deficīta pieaugumu noteica ārējās tirdzniecības negatīvā saldo palielināšanās.
Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada 2. ceturksni saņemto pakalpojumu apjoms samazinājās, bet sniegto - palielinājās. Pakalpojumu pozitīvais saldo sedza 34.9% no negatīvās tirdzniecības bilances. Pozitīvā saldo pieaugumu galvenokārt radīja citu dienesta pakalpojumu apgrozījuma palielināšanās citu pakalpojumu grupā. Pakalpojumos dominējošo pārvadājumu (47.4% no kopapjoma) apjoms nedaudz kritās. Otrs nozīmīgākais pakalpojumu veids bija ceļojumi (32.4% no pakalpojumu kopapjoma), kuru apjoms visai strauji pieauga. Tomēr Latvijas iedzīvotāji joprojām ārvalstīs tērēja vairāk naudas nekā iebraucēji no ārvalstīm Latvijā. 1998. gada 2. ceturksnī samazinājās Latvijā iebraukušo personu skaits, bet palielinājās uz ārzemēm izbraukušo Latvijas iedzīvotāju skaits; turpināja samazināties vidējais vienas iebraukušās personas uzturēšanās ilgums Latvijā.
Ieņēmumi pieauga, un to pozitīvais saldo 2. ceturksnī sasniedza 16.8 milj. latu.
Kapitāla un finanšu konta pozitīvais saldo 2. ceturksnī bija 16.1 milj. latu. Galvenie kapitāla ieplūdes avoti bija nerezidentu aizdevumi un ārvalstu tiešās investīcijas.
Nerezidentu tiešās investīcijas Latvijas uzņēmumos 2. ceturksnī palielinājās par 52.3 milj. latu. Uzņēmumu kapitālā nerezidenti ieguldīja 38.5 milj. latu, bet reinvestēto ieņēmumu un aizdevumu veidā - 13.8 milj. latu. Lielākie ieguldījumi bija finanšu starpniecībā (16.6 milj. latu) un pārtikas produktu un dzērienu ražošanā (10.0 milj. latu). Savukārt Latvijas uzņēmumi, pakāpeniski paplašinot ārējos ekonomiskos sakarus un veidojot kopuzņēmumus ar ārvalstīm, par 18.1 milj. latu palielināja savu līdzdalību ārvalstu uzņēmumu kapitālā. Tiešo investīciju pozitīvais saldo 1998. gada 2. ceturksnī bija 34.2 milj. latu, kas sedza 45.4% tekošā konta deficīta.
2. ceturksnī pirmo reizi kopš 1996. gada Latvijas rezidenti samazināja portfeļieguldījumus ārvalstu vērtspapīros (par 10.3 milj. latu). Dominēja ieguldījumi ārvalstu naudas tirgus instrumentos, tomēr to pieaugums nekompensēja obligācijās un kapitāla vērtspapīros ieguldīto līdzekļu kritumu. Nerezidenti par 3.4 milj. latu palielināja savus ieguldījumus Latvijas vērtspapīros - kredītiestāžu un uzņēmumu akcijās. Portfeļieguldījumu pozitīvais saldo 2. ceturksnī sasniedza 13.7 milj. latu.
Citu investīciju grupā palielinājās rezidentu ārējie pasīvi (par 77.4 milj. latu) un ārējie aktīvi (par 50.6 milj. latu). Latvijas kredītiestādes par 65.4 milj. latu palielināja prasības pret nerezidentu kredītiestādēm un samazināja ieguldījumus ārvalstu vērtspapīros. Kredītiestādes samazināja aizdevumus nerezidentu nebanku sektoram (notika īstermiņa kredītu atmaksa). 2. ceturksnī nerezidenti palielināja īstermiņa prasības pret Latvijas kredītiestādēm (par 1.6 milj. latu). Savukārt savas saistības pret nerezidentiem Latvijas kredītiestādes palielināja (par 36.0 milj. latu), veicot ilgtermiņa aizņēmumus no nerezidentu kredītiestādēm.
Uzņēmumu sektorā lielāko kapitāla ieplūdi veidoja aizņēmumi no nerezidentiem (28.3 milj. latu). 2. ceturksnī uzņēmumi palielināja saņemto ilgtermiņa kredītu apjomu par 30.9 milj. latu un tirdzniecības kredītu apjomu - par 16.6 milj. latu.
Latvijas valdība 2. ceturksnī palielināja piesaistīto ārvalstu kredītu apjomu par 21.0 milj. latu, savukārt Latvijas Banka atmaksāja 5.4 milj. latu SVF kredīta nacionālās valūtas stabilizācijai. Lai gan Latvijas valdības ārējais parāds palielinājās, tā attiecība pret IKP salīdzinājumā ar vairākumu Eiropas valstu joprojām bija zema.
Kopumā 2. ceturksnī Latvijā ieplūda vairāk ārvalstu valūtas, nekā rezidenti ieguldīja ārvalstīs. Tādēļ maksājumu bilance bija pozitīva. Latvijas Bankas rezerves aktīvi palielinājās par 59.7 milj. latu, jo centrālā banka ārvalstu valūtu vairāk pirka nekā pārdeva.
Valsts tautsaimniecības stabilo attīstību un ārvalstu ieguldījumu piesaistes potenciālu apliecināja starptautiskās kredītreitingu aģentūras Standard & Poor's apstiprinājums, ka netiks mainīts maijā Latvijai piešķirtais labvēlīgais kredītreitings.
2. ceturkšņa beigās ārvalstu ieguldījumi Latvijā sasniedza 2 398.9 milj. latu un Latvijas ieguldījumi ārvalstīs - 2 059.1 milj. latu. Latvija attiecībā pret ārvalstīm bija neto debitors (par 339.8 milj. latu). Ārvalstu ieguldījumos Latvijā dominēja tiešās investīcijas (817.5 milj. latu jeb 34.1% no ārvalstu ieguldījumu kopapjoma), ievērojams bija arī ārvalstu aizdevumu apjoms (590.9 milj. latu jeb 24.6%) un nerezidentu noguldījumu apjoms Latvijas kredītiestādēs (499.1 milj. latu jeb 20.8%). Rezidentu ieguldījumos ārvalstīs dominēja Latvijas Bankas rezerves aktīvi ārvalstīs (571.9 milj. latu jeb 27.8% no visiem ieguldījumiem ārvalstīs), portfeļieguldījumi ārvalstu vērtspapīros (476.4 milj. latu jeb 23.1%) un noguldījumi ārvalstīs (441.2 milj. latu jeb 21.4%).
Latvijas rezidenti ārvalstīs bija ieguldījuši vairāk īstermiņa kapitāla nekā piesaistījuši no ārvalstīm (starpība - 807.9 milj. latu), bet ārvalstu ilgtermiņa ieguldījumi Latvijā par 1 147.8 milj. latu pārsniedza Latvijas ilgtermiņa ieguldījumus ārvalstīs.