Publicēts: 01.01.2013.

Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums 1. ceturksnī (620.7 milj. latu) bija par 11.2% mazāks nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā. Eksports kritās par 9.6%, imports - par 12.1%. Ārējās tirdzniecības negatīvais saldo salīdzinājumā ar 1998. gada 1. ceturksni samazinājās par 16.5% un bija 129.7 milj. latu.

Latvijas eksportā 1. ceturksnī turpināja dominēt koksne un tās izstrādājumi (37.9% no eksporta kopapjoma), tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi (17.6%), metāli un to izstrādājumi (11.3%), kā arī ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcija (6.0%). Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni eksporta kopapjomā pieauga dažādu rūpniecības preču, metālu un to izstrādājumu, tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu, koksnes un tās izstrādājumu, kā arī ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcijas īpatsvars, bet samazinājās pārtikas rūpniecības produktu (ieskaitot alkoholiskos un bezalkoholiskos dzērienus un tabaku), koksnes papīrmasas, papīra un kartona, kā arī mašīnu un mehānismu, elektrisko iekārtu īpatsvars.

Importa preču grupu struktūrā dominēja mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas (21.6% no importa kopapjoma), ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcija (12.9%), transportlīdzekļi (10.3%), minerālie produkti (9.2%), kā arī tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi (7.6%). Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni importa kopapjomā pieauga augu valsts produktu, pārtikas rūpniecības produktu (ieskaitot alkoholiskos un bezalkoholiskos dzērienus un tabaku), koksnes papīrmasas, papīra un kartona, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcijas, kā arī transportlīdzekļu īpatsvars. Savukārt samazinājās minerālo produktu, plastmasu un izstrādājumu no tām, kaučuka un gumijas izstrādājumu, tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu, mašīnu un mehānismu, elektrisko iekārtu īpatsvars.

Latvijas ārējās tirdzniecības nozīmīgākās partneres bija Eiropas Savienības valstis, kuru īpatsvars sasniedza 59.4% no ārējās tirdzniecības apgrozījuma. NVS valstu īpatsvars samazinājās (no 15.7% 4. ceturksnī līdz 12.8% 1. ceturksnī) galvenokārt tādēļ, ka saruka imports no Krievijas. Svarīgākās partnervalstis eksportā bija Vācija (17.3% no eksporta kopapjoma), Lielbritānija (16.0%), Zviedrija (11.3%), Lietuva (6.8%) un Krievija (6.5%). Pieauga eksporta apjoms uz Vāciju, Dāniju, Lielbritāniju, Zviedriju, Somiju un Nīderlandi, bet samazinājās - uz Krieviju, Ukrainu, Baltkrieviju, Igauniju un Lietuvu. Latvijas uzņēmēji ieguva jaunus eksporta tirgus Francijā, Beļģijā, Itālijā, Polijā un ASV.

Nozīmīgākās partnervalstis importā bija Vācija (15.2% no importa kopapjoma), Somija (10.1%), Krievija (9.5%), Zviedrija (6.9%), Lietuva (6.8%) un Igaunija (6.7%). 1. ceturksnī visvairāk pieauga imports no Baltkrievijas, Francijas un Dānijas, bet samazinājās - no Krievijas, Vācijas, Lielbritānijas, Zviedrijas, Somijas, Igaunijas un Lietuvas.

1998. gada 4. ceturksnī valsts maksājumu bilances tekošā konta negatīvais saldo turpināja palielināties un sasniedza 167.7 milj. latu jeb 17.2% no IKP (1998. gadā - 11.1% no IKP). Tekošā konta deficīta pieaugumu noteica ārējās tirdzniecības negatīvā saldo pieaugums, nerezidentiem sniegto pakalpojumu apjoma samazināšanās, kā arī no ārvalstīm saņemto investīciju ieņēmumu krišanās. Šos procesus lielā mērā izraisīja Krievijas krīzes negatīvā ietekme, jo uzņēmumiem, kuri bija orientēti uz preču vai pakalpojumu eksportu, pilnīgi vai daļēji bija jāierobežo ārējā ekonomiskā darbība. Eksporta pieauguma tempu krišanos noteica ne tikai noieta tirgus sašaurināšanās Krievijā, bet arī konkurences pastiprināšanās Baltijas valstu un Eiropas Savienības valstu tirgos. Vienlaikus samazinājās arī importa pieauguma tempi. Preču eksporta un importa bilances deficīts 1998. gadā sasniedza 664.6 milj. latu (par 34.7% vairāk nekā 1997. gadā).

Pakalpojumu pozitīvais saldo 4. ceturksnī samazinājās par 2.9 milj. latu un bija 23.7 milj. latu. Samazinājās tranzītpakalpojumu eksports (galvenokārt vedmaksa dzelzceļa transportā un autotransportā). Būtiski samazinoties rezidentu izdevumiem ārvalstīs, ceļojumu negatīvais saldo saruka līdz 18.7 milj. latu (par 10.1 milj. latu mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī). Pakalpojumu pozitīvais saldo 4. ceturksnī sedza 11.2% no negatīvās tirdzniecības bilances.

Pakalpojumu pozitīvais saldo 1998. gadā bija 165.7 milj. latu (par 23.0% mazāk nekā 1997. gadā). Notika arī pārmaiņas pakalpojumu eksporta un importa uzskaitē. 1998. gadā tika būtiski uzlabota tranzītpakalpojumu ieņēmumu uzskaite un pilnībā aptverts arī apdrošināšanas sektora no ārvalstīm saņemto pakalpojumu apjoms. Pārvadājumi joprojām saglabāja dominējošo lomu pakalpojumu eksportā (389.3 milj. latu jeb 63.4% no kopējā pakalpojumu eksporta). Latvijas rezidenti ārvalstniekiem 1998. gadā sniedza tūrisma pakalpojumus par 107.4 milj. latu, bet ārvalstīs iztērēja 180.2 milj. latu. Ceļojumu negatīvais saldo 1998. gadā salīdzinājumā ar 1997. gadu nedaudz samazinājās.

Ieņēmumu pozitīvais saldo 1998. gada 4. ceturksnī bija 4.9 milj. latu (par 8.7 milj. latu mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī). Galvenais samazinājuma iemesls bija no nerezidentiem saņemto investīciju ieņēmumu kritums, ko izraisīja Krievijas puses finanšu saistību nepildīšana. Latvijas rezidentu maksājumi par ārvalstu ieguldījumiem Latvijā pārsniedza 3. ceturkšņa līmeni, jo pieauga maksājumi par tiešajām investīcijām Latvijā (reinvestētie ieņēmumi).

Kārtējo pārvedumu pozitīvais saldo 1998. gada 4. ceturksnī sasniedza 16.0 milj. latu. Galveno ienākumu daļu veidoja valdības saņemtā tehniskā palīdzība un pārējo sektoru saņemtie pārvedumi no ārvalstīm.

Kapitāla un finanšu konta pozitīvais saldo 1998. gada 4. ceturksnī bija 130.1 milj. latu, un tas sedza 77.6% no tekošā konta deficīta.

Nerezidentu tiešās investīcijas Latvijas uzņēmumos 4. ceturksnī palielinājās par 34.0 milj. latu. Uzņēmumu kapitālā nerezidenti ieguldīja 43.4 milj. latu, bet reinvestēto ieņēmumu veidā - 6.7 milj. latu. Savukārt Latvijas uzņēmumi savas saistības pret nerezidentu tiešajiem investoriem samazināja par 16.1 milj. latu. Lielākie ieguldījumi bija operācijās ar nekustamo īpašumu, nomā un citā komercdarbībā (15.8 milj. latu), vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, automobiļu, motociklu, individuālās lietošanas priekšmetu un sadzīves aparatūras un iekārtu remontā (10.6 milj. latu) un finanšu starpniecībā (9.2 milj. latu). Latvijas uzņēmumi, pakāpeniski paplašinot ārējos ekonomiskos sakarus un veidojot kopuzņēmumus, par 2.9 milj. latu palielināja līdzdalību ārvalstu uzņēmumu kapitālā. Tiešo investīciju pozitīvais saldo 1998. gada 4. ceturksnī bija 31.1 milj. latu.

Latvijas rezidenti 4. ceturksnī samazināja ieguldījumus ārvalstu vērtspapīros, bet piesaistīja portfeļieguldījumus no ārvalstīm. Portfeļieguldījumu pozitīvais saldo bija 4.4 milj. latu.
Citu investīciju ieņēmumu grupā palielinājās rezidentu ārējie pasīvi (par 54.3 milj. latu), bet samazinājās ārējie aktīvi (par 27.7 milj. latu). Saistības pret nerezidentu kredītiestādēm un nebanku noguldījumi kopumā palielinājās par 49.9 milj. latu. Palielinājās Latvijas kredītiestāžu prasības pret nerezidentu kredītiestādēm (par 44.5 milj. latu) un aizdevumi nerezidentu nebanku sektoram (par 3.7 milj. latu).

Būtiski samazinājās Latvijas uzņēmumu tirdzniecības kredītu atlikums, jo nerezidenti Latvijas uzņēmumiem atmaksāja tirdzniecības kredītus 35.1 milj. latu apjomā. Savukārt Latvijas uzņēmumi nerezidentiem atmaksāja tirdzniecības kredītus 4.7 milj. latu apjomā. Lai gan Krievijas finanšu krīze mazināja uzticību attīstības valstīm, Latvijas uzņēmumi turpināja piesaistīt aizņēmumus no nerezidentiem (10.3 milj. latu).

Valdības piesaistīto ārvalstu kredītu apjoms 4. ceturksnī palielinājās par 3.4 milj. latu, savukārt saskaņā ar resursu rezerves vienošanos Latvijas Banka atmaksāja Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) 2.4 milj. latu. Lai gan Latvijas valdības ārējais parāds palielinājās, tā attiecība pret IKP salīdzinājumā ar vairākumu Eiropas valstu joprojām bija zema.

Latvijā 1998. gada 4. ceturksnī ieplūda mazāk ārvalstu valūtas, nekā bija nepieciešams tekošā konta operāciju finansēšanai un augošā ārvalstu valūtas pieprasījuma apmierināšanai iekšzemē. Tādēļ valsts maksājumu bilance bija negatīva. Saglabājoties ārvalstu valūtas pieprasījumam, Latvijas Banka veica intervences valūtas tirgū, ārvalstu valūtu vairāk pārdodot nekā pērkot, tādēļ centrālās bankas rezerves aktīvi samazinājās par 10.8 milj. latu. 1998. gadā ārvalstu valūtas piedāvājums pārsniedza pieprasījumu, Latvijas Bankas rezerves aktīvi pieauga un maksājumu bilance bija pozitīva (23.0 milj. latu).

Saskaņā ar starptautisko investīciju bilances datiem 1998. gada beigās ārvalstu ieguldījumi Latvijā bija 2 393.3 milj. latu un Latvijas ieguldījumi ārvalstīs - 1 731.2 milj. latu. Latvija attiecībā pret ārvalstīm bija neto debitors. Ārvalstu ieguldījumos Latvijā dominēja tiešās investīcijas (846.4 milj. latu jeb 35.4% no ārvalstu ieguldījumiem), ievērojams bija arī ārvalstu aizdevumu apjoms (615.0 milj. latu jeb 25.7%) un nerezidentu noguldījumu apjoms Latvijas kredītiestādēs (473.9 milj. latu jeb 19.8%). Latvijas rezidentu ieguldījumos ārvalstīs dominēja Latvijas Bankas rezerves aktīvi ārvalstīs (501.6 milj. latu jeb 29.0% no visiem ieguldījumiem ārvalstīs), noguldījumi ārvalstīs (350.0 milj. latu jeb 20.2%) un portfeļieguldījumi ārvalstu vērtspapīros (328.0 milj. latu jeb 18.9%).

Rezidentu ārējie aktīvi 4. ceturksnī turpināja samazināties (par 82.0 milj. latu), bet ārējie pasīvi pieauga (par 60.1 milj. latu). Rezidenti joprojām samazināja ieguldījumus ārvalstu vērtspapīros, bet palielināja noguldījumus ārvalstīs. Ārējo pasīvu apjoma pieaugumu noteica sezonāla nerezidentu noguldījumu atlikuma un ārvalstu valūtas skaidrās naudas atlikuma palielināšanās Latvijas kredītiestādēs (par 34.2 milj. latu). Nerezidenti palielināja arī tiešās investīcijas Latvijas uzņēmumos (par 28.3 milj. latu), bet, krītoties vērtspapīru ienesīgumam, samazināja uzticības (trasta) operāciju apjomu, tādēļ banku pārējie pasīvi samazinājās par 19.5 milj. latu. Rezidentiem palielinot ārējos pasīvus un samazinot ārējos aktīvus, starptautisko investīciju negatīvais saldo sasniedza 662.1 milj. latu. Tomēr Latvijas rezidenti ārvalstīs joprojām ieguldīja vairāk īstermiņa kapitāla nekā piesaistīja no ārvalstīm (par 507.8 milj. latu). Savukārt ārvalstu ilgtermiņa ieguldījumi Latvijā par 1 169.9 milj. latu pārsniedza Latvijas ilgtermiņa ieguldījumus ārvalstīs. Tādēļ 1998. gada beigās Latvijā bija optimāla ārējo aktīvu un pasīvu termiņstruktūra - Latvija bija neto debitors attiecībā uz ilgtermiņa kapitālu un neto kreditors attiecībā uz īstermiņa kapitālu.