Publicēts: 01.01.2013.

2000. gadā turpināja augt visi nozīmīgākie kredītiestāžu maksājumu statistikas rādītāji. Latvijā arvien vairāk tika izmantoti elektroniskie maksāšanas līdzekļi (e-bankas, internetbankas un telefonbankas pakalpojumi) un būtiski palielinājās izsniegto norēķinu karšu skaits. 2000. gada 2. pusgadā vairs netika izmantoti kredīta pārvedumi papīra dokumenta veidā, jo maksājumu sistēmas un bankas Latvijā klientiem nodrošināja maksājumu izpildi tikai elektroniskā veidā.

Maksāšanas līdzekļi

2000. gadā kredītiestādes aktīvi veica darījumus pasaules un iekšzemes finanšu tirgū. Salīdzinājumā ar 1999. gadu starpbanku kredīta pārvedumu apjoms palielinājās par 51.0%, sasniedzot 74.6 mljrd. latu, bet to skaits - par 5.7% (līdz 206.4 tūkst.). Starpbanku kredīta pārvedumu apjoma pieaugumu galvenokārt ietekmēja naudas tirgus kredīta pārvedumu apjoma kāpums (par 52.2%; līdz 41.4 mljrd. latu). Naudas tirgus starpbanku kredīta pārvedumi veidoja 55.5% no starpbanku kredīta pārvedumu kopapjoma.

Banku klientu elektroniskā veidā veikto kredīta pārvedumu skaits un apjoms 2000. gadā turpināja palielināties, sasniedzot attiecīgi 28.9 milj. un 107.7 mljrd. latu (attiecīgi par 54.7% un 87.1% vairāk nekā 1999. gadā). Elektroniski veiktajos nebanku kredīta pārvedumos skaita ziņā dominēja pārvedumi latos (24.0 milj. jeb 83.2% no kopējā pārvedumu skaita), bet apjoma ziņā - pārvedumi ārvalstu valūtās (90.0 mljrd. latu jeb 83.5% no kopējā pārvedumu apjoma). Arvien vairāk fizisko un juridisko personu veica neliela apjoma maksājumus latos, bet ārvalstu valūtās pārsvarā norēķinājās juridiskās personas, veicot saimniecisko darījumu samaksu par ievērojami lielākām summām.

2000. gadā visizplatītākie maksāšanas instrumenti bija klientu maksājumi, kurus bankas izpildīja elektroniskā veidā, pamatojoties uz klientu iesniegtajiem maksājuma rīkojumiem papīra dokumenta vai elektroniskā veidā. Strauji pieauga globālajā datortīklā (internetbanka) un izmantojot tālruni (telefonbanka) veikto banku pakalpojumu skaits. Šādu maksāšanas instrumentu izmantošana ļāva klientiem veikt maksājumus un saņemt informāciju par konta atlikumu u.c. informāciju, neapmeklējot bankas. 2000. gadā internetbankas pakalpojumus piedāvāja 12 Latvijas banku. Šādu pakalpojumu skaits palielinājās 6.0 reizes (līdz 570.6 tūkst.), bet apjoms - 8.2 reizes, sasniedzot 6.1 mljrd. latu. Telefonbankas pakalpojumus piedāvāja sešas bankas. Šādu pakalpojumu skaits 2000. gadā pieauga 7.5 reizes (līdz 21.7 tūkst.), bet apjoms - 10.1 reizes, sasniedzot 16.1 milj. latu.

Regulāro maksājumu skaits 2000. gadā pieauga par 6.1% (līdz 396.5 tūkst.) un apjoms - par 32.9%, sasniedzot 435.5 milj. latu. Iespēju veikt regulāros maksājumus Latvijā piedāvāja desmit banku.

Ar norēķinu kartēm veikto maksājumu skaits 2000. gadā palielinājās 2.1 reizi (līdz 5.3 milj.). Šādu maksājumu apjoms palielinājās 1.6 reizes, sasniedzot 159.5 milj. latu. Skaita ziņā ar norēķinu kartēm pārsvarā tika veikti maksājumi latos (78.2%), bet apjoma ziņā - ārvalstu valūtās (62.4%).

Valdības veiktie pasākumi skaidrās naudas norēķinu ierobežošanai, t.sk. Latvijas Republikas Ministru kabineta rīkojums "Par skaidras naudas izmaksas ierobežošanu", veicināja maksājumu karšu strauju attīstību. No bankomātiem veikto skaidrās naudas izmaksu skaits pieauga 1.9 reizes, sasniedzot 8.4 milj., bet to apjoms palielinājās 1.8 reizes (līdz 383.0 milj. latu). 2000. gadā dažas bankas sāka piedāvāt klientiem iespēju veikt skaidrās naudas izmaksu no bankomātiem gan latos, gan ārvalstu valūtā.

2000. gadā četras bankas piedāvāja klientiem iespēju veikt naudas līdzekļu pārvedumus, izmantojot bankomātus, un šādu pārvedumu skaits pieauga 2.5 reizes, sasniedzot 143.4 tūkst., bet apjoms - 2.2 reizes (līdz 2.4 milj. latu).

Latvijas maksājumu sistēmā debeta maksājumi (tiešā debeta maksājumi, čeki, pārējie debeta maksājumi) 2000. gadā, tāpat kā 1999. gadā, salīdzinājumā ar kredīta maksājumiem tika lietoti samērā maz. Tika īstenots Nacionālā maksājumu centra projekts, lai sāktu starpbanku tiešā debeta maksājumu apkalpošanu. Šajā projektā piedalījās četras bankas. Tiešā debeta maksājumu priekšrocības ir to veikšanas savlaicīgums, bezskaidras naudas norēķinu drošība, precizitāte un būtisks laika ietaupījums, jo šādus maksājumus klienta vietā nodrošina banka. Čeku skaits 2000. gadā salīdzinājumā ar 1999. gadu palielinājās par 29.5%, sasniedzot 99.3 tūkst., bet apjoms - par 13.2% (līdz 27.5 milj. latu). Gandrīz visi čeki gan skaita, gan apjoma ziņā bija ārvalstu valūtās.

2000. gadā bankas veica 3.0 tūkst. tirdzniecības finansēšanas darījumu un to kopapjoms sasniedza 183.1 milj. latu. Šie darījumi, tāpat kā 1999. gadā, lielākoties noslēgti ārvalstu valūtās.

Klientu konti

2000. gada beigās salīdzinājumā ar 1999. gada atbilstošo periodu bankās atvērto nebanku kontu skaits, kurus klienti izmanto maksājumu veikšanai, pieauga par 7.7% (līdz 1.4 milj.). Kāpumu noteica valdības veiktie pasākumi skaidrās naudas norēķinu ierobežošanai un jaunu klientu piesaiste. Naudas līdzekļu atlikums nebanku kontos palielinājās par 27.4% (līdz 1.1 mljrd. latu), liecinot par klientu augošo uzticību banku sistēmai.

Sešās bankās, kuras piedāvāja klientiem plašu modernu norēķinu instrumentu klāstu un kurām bija attīstīts filiāļu tīkls, nebanku kontu skaits bija 85.7% no kopējā nebanku kontu skaita.

88.2% no nebanku kontu kopējā skaita 2000. gada beigās bija rezidentu konti (1.2 milj.). Rezidentu kontu atlikuma īpatsvars nebanku kontu kredīta atlikumā bija 46.0% (521.6 milj. latu) un debeta atlikumā - 77.1% (41.7 milj. latu).

Nebanku konti pārsvarā tika atvērti norēķiniem latos (71.7% no nebanku kontu kopskaita). Arī konta pārsniegumu vairāk izmantoja kontos norēķiniem latos. Kredīta atlikums lielāks bija nebanku kontos norēķiniem ārvalstu valūtās (69.9% no kopējā nebanku kontu kredīta atlikuma).

Bankās atvērto citu kredītiestāžu kontu kopējais skaits 2000. gada beigās salīdzinājumā ar 1999. gada beigām palielinājās par 5.9%, sasniedzot 1.8 tūkst. Kāpumu noteica kredītiestāžu kontu norēķiniem ārvalstu valūtās pieaugums par 25.0% (līdz 1.5 tūkst.). Kopējais kredītiestāžu kontu kredīta atlikums palielinājās par 18.9%, sasniedzot 64.1 milj. latu.

Banku konti citās bankās

Lai pilnveidotu klientiem piedāvāto pakalpojumu klāstu un nodrošinātu efektīvu un ātru pārvedumu veikšanu, bankas 2000. gadā turpināja atvērt jaunus korespondentkontus citās bankās un, pārskatot jau esošo kontu uzturēšanas lietderību, nepieciešamības gadījumā tos slēdza.

2000. gada beigās citās bankās atvērto banku kontu kopskaits salīdzinājumā ar 1999. gada beigām samazinājās par 4.3% (līdz 1.9 tūkst.). Kontu skaita samazinājumu noteica arī vairāku banku apvienošanās.

23.9% no banku kontu kopskaita bija ES valstu monetārajās finanšu institūcijās atvērtie konti un 58.0% - konti citu valstu bankās. Banku kontu skaits norēķiniem ārvalstu valūtās bija 1.8 tūkst. (94.6% no banku kontu kopskaita), bet norēķiniem latos - 0.1 tūkst. (5.4%).

Debeta atlikums kontos palielinājās par 14.2% un bija 383.0 milj. latu.

Norēķinu kartes

2000. gadā Latvijā bija pieejami dažādu veidu starptautisko norēķinu karšu produkti. Norēķinu karšu piedāvājums bankās bija visai līdzīgs, bet atšķīrās karšu apkalpošanas nosacījumi (karšu izmantošanas izmaksas, to lietošanas iespējas, bankomātu skaits, bankomātu pakalpojumu klāsts - iespēja ar norēķinu kartēm veikt pārvedumus, samaksāt rēķinus, iegūt informāciju par konta stāvokli utt.). Lai veicinātu norēķinu karšu plašāku izmantošanu, bankas veica norēķinu karšu piedāvājuma kampaņas un sāka izsniegt virtuālās kartes.

2000. gada beigās norēķinu kartes klientiem piedāvāja 17 banku. 73.0% no norēķinu karšu kopskaita izsniedza trīs bankas. Norēķinu karšu produkti bieži bija kontu atvēršanas un apkalpošanas iespēju piedāvājuma neatņemama sastāvdaļa.

Kopējais norēķinu karšu skaits 2000. gadā salīdzinājumā ar 1999. gadu palielinājās 1.9 reizes un sasniedza 634.9 tūkst.

42.2% no norēķinu karšu skaita bija debetkartes ar pārsnieguma iespējām (268.1 tūkst.), 41.7% - debetkartes (264.5 tūkst.), 14.9% - vietējās kartes skaidrās naudas izņemšanai (94.5 tūkst.) un 1.2% - kredītkartes (7.8 tūkst.).

2000. gadā samazinājās klientiem izsniegto kredītkaršu skaits un palielinājās debetkaršu produktu skaits (debetkaršu skaits pieauga 2.0 reizes un debetkaršu ar pārsnieguma iespējām skaits - 2.1 reizi). Bankas paplašināja debetkaršu izmantošanas iespējas, attīstot norēķinu karšu pieņemšanas vietu infrastruktūru (Latvijā gandrīz visās tirdzniecības vietās, kurās ierīkotas norēķinu karšu pieņemšanas vietas, iespējams veikt norēķinu karšu autorizāciju un norēķināties ar debetkarti) un piedāvājot debetkartes ar pārsnieguma iespējām.

2000. gadā vietējo karšu skaidrās naudas izņemšanai skaits palielinājās 1.6 reizes, sasniedzot 94.5 tūkst. Šādas kartes saņem banku klienti, kuriem atvērti norēķinu konti, un tās atvieglo skaidrās naudas izņemšanu un informācijas saņemšanu par konta atlikumu.

Klienti vairāk izmantoja kartes norēķiniem latos (89.2% no norēķinu karšu skaita). Šāda iezīme bija raksturīga visiem karšu veidiem, izņemot kredītkartes, kuras vairāk izmanto norēķiniem ārvalstīs, tāpēc kopējā kredītkaršu skaitā bija liels kredītkaršu norēķiniem ārvalstu valūtās īpatsvars (77.3%).

2000. gada beigās Latvijā visvairāk bija izplatītas Europay sistēmas norēķinu kartes, galvenokārt Cirrus/Maestro kartes. Bankas aktīvi piedāvāja klientiem arī vietējos karšu produktus - debetkartes, debetkartes ar pārsnieguma iespējām un kartes skaidrās naudas izņemšanai. 2000. gada beigās 37.8% (239.9 tūkst.) no visām norēķinu kartēm bija Cirrus/Maestro kartes, 36.3% (230.3 tūkst.) - vietējās kartes un 19.8% (125.8 tūkst.) - VISA Electron kartes.

Bankomāti un norēķinu karšu pieņemšanas vietas

Latvijā 2000. gada beigās bija 643 bankomāti (par 71.9% vairāk nekā 1999. gada beigās). 61.4% no tiem bija bankomāti, kas nodrošināja plašu pakalpojumu klāstu, t.sk. naudas līdzekļu pārvedumu veikšanu, un 38.1% - skaidrās naudas izmaksai paredzētie bankomāti. 2000. gadā bankas papildināja jau esošo bankomātu funkcijas un, uzstādot jaunos, izvēlējās bankomātus ar plašu funkciju klāstu.

Norēķinu karšu pieņemšanas vietu skaits 2000. gadā palielinājās par 20.6% (līdz 5.4 tūkst.). Elektronisko norēķinu karšu pieņemšanas vietu skaits palielinājās par 56.5% (līdz 4.4 tūkst.), bet reljefa spiedņu skaits samazinājās par 38.8% (līdz 1.0 tūkst.). Bankas arvien vairāk izmantoja modernākus norēķinu karšu apkalpošanas veidus un elektroniskās ierīces, kas nodrošina norēķinu karšu autorizāciju tiešsaistes režīmā un ir daudz drošākas nekā reljefa spiedņu izmantošana.

2000. gadā dažas bankas pašas apkalpoja savus bankomātu un norēķinu karšu pieņemšanas vietu tīklus, bet vairākums banku izmantoja a/s "Baltijas karšu centrs" un SIA "Banku servisa centrs" pakalpojumus.