Publicēts: 01.01.2013.

Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums 4. ceturksnī bija 833.2 milj. latu (par 12.4% lielāks nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā). Eksports pieauga par 13.9%, bet imports - par 11.7% (minēto rādītāju mēneša dinamiku sk. 7. att.). Importa pārsvars pār eksportu samazinājās no 91.5% līdz 87.6%.

7. attēls
Eksports un imports
(salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)

 Eksports
 Imports

Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pieauga gan eksporta, gan importa apjoms (attiecīgi par 4.8% un 10.9%). Tas raksturīgi gada pēdējam ceturksnim, kad palielinās iekšzemes pieprasījums. Ārējās tirdzniecības negatīvais saldo palielinājās par 40.2 milj. latu, visvairāk - mašīnu un mehānismu, elektrisko iekārtu, minerālo produktu, kā arī tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu grupā.

Preču eksportā 4. ceturksnī dominēja koksne un tās izstrādājumi (34.7% no eksporta kopapjoma), metāli un to izstrādājumi (14.4%), tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi (14.0%), mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas (6.2%), ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcija (6.0%). Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu eksports pieauga par 35.5 milj. latu, visvairāk - metālu un to izstrādājumu (par 11.7 milj. latu), koksnes un tās izstrādājumu (par 10.3 milj. latu), tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu (par 5.1 milj. latu) grupā, bet salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - par 13.4 milj. latu, galvenokārt metālu un to izstrādājumu (īpaši krāsaino metālu), pārtikas rūpniecības produktu (galvenokārt alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu un tabakas) un dažādu rūpniecības preču (mēbeļu un to daļu) grupā. Samazinājās minerālo produktu izvedums.

Latvijas nozīmīgākās partnervalstis eksportā bija Vācija (16.7% no eksporta kopapjoma), Lielbritānija (16.5%), Zviedrija (10.4%), Lietuva (7.6%) un Dānija (5.8%). Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu eksports uz minētajām valstīm palielinājās, visvairāk uz Lielbritāniju (metāli un koksne), Vāciju (metāli) un Zviedriju (koksne). Eksporta īpatsvars uz Eiropas Savienības (ES) valstīm salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu gandrīz nemainījās (pieaugums no 61.9% līdz 62.0% no eksporta kopapjoma). Samazinājās eksports uz NVS valstīm (attiecīgi no 12.5% līdz 9.5%; minerālie produkti), bet pieauga uz pārējām valstīm (no 25.7% līdz 28.5%), galvenokārt uz Kanādu (melnie metāli), Lietuvu (papīrs, zivis, elektriskās mašīnas un iekārtas), Slovēniju (iekārtas un mehāniskās ierīces), Slovākiju (ķīmiskie pavedieni), kas liecināja par jaunu noieta tirgu rašanos.

Nozīmīgākās importa preces bija mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas (21.3% no importa kopapjoma), minerālie produkti (13.6%), ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcija (9.7%), metāli un to izstrādājumi (8.5%) un transportlīdzekļi (8.1%). Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu preču ievedums palielinājās par 56.7 milj. latu. Visvairāk pieauga transportlīdzekļu (par 13.6 milj. latu; galvenokārt vieglo automobiļu un traktoru), metālu un to izstrādājumu (par 12.7 milj. latu; melno metālu un to izstrādājumu), mašīnu un mehānismu, elektrisko iekārtu (par 8.5 milj. latu; elektrisko mašīnu un iekārtu) imports. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni imports palielinājās par 53.4 milj. latu, augot gandrīz visu nozīmīgāko preču grupu importam, visvairāk - mašīnu un mehānismu, elektrisko iekārtu (par 14.7 milj. latu; galvenokārt elektriskās mašīnas un iekārtas), tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu (par 7.4 milj. latu; tekstilizstrādājumi), minerālo produktu (par 6.5 milj. latu; dabasgāze) importam. Šo preču importa kāpumu 4. ceturksnī nosaka sezonāli faktori.

Latvijas nozīmīgākās partnervalstis importā bija Vācija (15.4% no importa kopapjoma), Krievija (11.1%), Somija (8.0%), Lietuva (7.9%), Zviedrija (6.8%) un Igaunija (6.3%). Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu visvairāk pieauga imports no ES valstīm, īpaši no Vācijas (transportlīdzekļi, elektriskās mašīnas un iekārtas), un no pārējo valstu grupas - no Polijas (farmācijas produkti, mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas), Igaunijas (melnie metāli un to izstrādājumi, transportlīdzekļi) un Lietuvas (mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas, melnie metāli). ES valstu īpatsvars importa kopapjomā bija 51.9%, pārējo valstu - 32.2%. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni strauji pieauga imports no Vācijas (par 8.7 milj. latu; tekstila apģērbs un transportlīdzekļi), Lietuvas (par 7.9 milj. latu; minerālie produkti, mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas) un Zviedrijas (par 7.6 milj. latu; transportlīdzekļi).

Lata reālais efektīvais kurss attiecībā pret desmit galveno tirdzniecības partnervalstu valūtām 4. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni samazinājās par 1.4% un salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga par 5.0%, bet lata nominālais efektīvais kurss attiecībā pret šo valstu valūtām attiecīgi samazinājās par 1.5% un pieauga par 8.5%.

Lata reālais efektīvais kurss attiecībā pret galveno attīstības tirdzniecības partnervalstu valūtām salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni samazinājās (par 2.2%), jo Latvijā bija zemāka inflācija. Samazinājās arī lata nominālais efektīvais kurss (par 0.5%). Vienlaikus saruka (par 1.0%) lata reālais efektīvais kurss attiecībā pret galveno attīstīto tirdzniecības partnervalstu valūtām.

Maksājumu bilances tekošā konta negatīvais saldo 3. ceturksnī samazinājās līdz 63.5 milj. latu jeb 5.9% no IKP (2. ceturksnī - 76.1 milj. latu jeb 7.1% no IKP). Tekošā konta negatīvā saldo kritumu galvenokārt noteica ienākumu saldo, kas kļuva pozitīvs un sasniedza 21.7 milj. latu, sarūkot nerezidentu ienākumiem no tiešajām investīcijām un palielinoties rezidentu ienākumiem ārvalstīs. Nerezidentu ienākumi Latvijā bija 12.3 milj. latu, t.sk. 12.1 milj. latu - ienākumi no citiem ieguldījumiem (pārsvarā no ieguldījumiem Latvijas bankās). Rezidentu ienākumi ārvalstīs palielinājās par 14.3 milj. latu un sasniedza 34.0 milj. latu. Pieauga gan ieguldījumu ienākumi (no ieguldījumiem ārvalstu bankās, kā arī no ārvalstu obligācijām un parādzīmēm), gan atlīdzība nodarbinātajiem.

Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu preču eksports pieauga par 11.1%, bet imports - par 10.0%. Preču negatīvais saldo palielinājās par 12.3 milj. latu galvenokārt minerālo produktu grupā, jo naftas produktu cenu celšanās rezultātā strauji pieauga šo produktu importa izdevumi. Preču negatīvā saldo attiecība pret IKP nedaudz samazinājās. Salīdzinājumā ar 2. ceturksni nedaudz samazinājās gan eksporta, gan importa apjoms.

Pakalpojumu pozitīvais saldo salīdzinājumā ar 1999. gada atbilstošo periodu palielinājās par 14.9 milj. latu (līdz 67.3 milj. latu), jo uzlabojās pārvadājumu pakalpojumu un citu pakalpojumu saldo. Pakalpojumu pozitīvais saldo sedza 40.1% no preču negatīvā saldo. Nerezidentiem 3. ceturksnī sniegto pakalpojumu apjoms bija 191.9 milj. latu, bet saņemto pakalpojumu apjoms - 124.6 milj. latu.

Pārvadājumu pakalpojumu pozitīvais saldo pieauga par 5.0 milj. latu. Nerezidentiem sniegto pārvadājumu pakalpojumu apjoms palielinājās par 12.2 milj. latu un bija 118.8 milj. latu. Pakalpojumu eksportā joprojām dominēja pārvadājumu pakalpojumi (61.9% no sniegtajiem pakalpojumiem), tomēr to īpatsvars saruka, jo citu pakalpojumu eksports auga straujāk. Sniegtajos pārvadājumu pakalpojumos dominēja jūras pārvadājumi (kravas pārvadājumi un ostu pakalpojumi) - to īpatsvars pārvadājumu pakalpojumos bija 57.2%. Sniegto sauszemes transporta un gaisa transporta pakalpojumu apjoms bija attiecīgi 34.1% un 8.7% no pārvadājumu pakalpojumu eksporta.

Ceļojumu pakalpojumu saldo joprojām bija negatīvs (24.1 milj. latu). Nerezidentu izdevumi Latvijā gandrīz nemainījās (26.1 milj. latu), bet mainījās izdevumu struktūra: pieauga nerezidentu dienesta braucienu izdevumi, bet samazinājās personisko ceļojumu izdevumi. Ceļojumu pakalpojumu īpatsvars pakalpojumu eksportā samazinājās līdz 13.6%. Latvijas rezidentu izdevumi ārvalstu ceļojumos palielinājās par 8.8 milj. latu, pieaugot izdevumiem gan dienesta, gan personiskajos braucienos. Ceļojumu pakalpojumi sasniedza 40.3% no pakalpojumu importa.

Citu pakalpojumu saldo uzlabojās par 17.3 milj. latu un 3. ceturksnī kļuva pozitīvs (9.6 milj. latu). Būtiski (par 14.1 milj. latu) palielinājās nerezidentiem sniegto citu komercdarbības pakalpojumu apjoms, un tajos dominēja tirdzniecības starpniecības pakalpojumi. Pieauga arī nerezidentiem sniegto sakaru, būvniecības un finanšu pakalpojumu apjoms. Strauji auga citu pakalpojumu apjoms, un to īpatsvars pakalpojumu eksportā gada laikā palielinājās no 17.4% līdz 24.5%.

Kārtējo pārvedumu pozitīvais saldo bija 15.2 milj. latu un sedza 9.1% no preču negatīvā saldo. Gan saņemtajos, gan veiktajos kārtējos pārvedumos dominēja privātā sektora pārvedumi. 3. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu par 8.9 milj. latu samazinājās saņemto valdības pārvedumu apjoms.

Kapitāla un finanšu konta pozitīvais saldo 3. ceturksnī bija 64.9 milj. latu un sedza tekošā konta negatīvo saldo.

Ārvalstu tiešās investīcijas Latvijas uzņēmumos 3. ceturksnī palielinājās par 49.8 milj. latu, galvenokārt nerezidentiem veicot ieguldījumus uzņēmumu pašu kapitālā (36.5 milj. latu) un palielinot ieguldījumus uzņēmumu citā kapitālā (par 17.2 milj. latu). Lielākās ārvalstu tiešās investīcijas tika veiktas finanšu starpniecībā, operācijās ar nekustamo īpašumu, nomā un citā komercdarbībā un apstrādes rūpniecībā. Lielākie investori bija no Vācijas, Dānijas, Krievijas, Igaunijas un Šveices.

Latvijas rezidentu tiešās investīcijas ārvalstīs 3. ceturksnī palielinājās tikai par 2.7 milj. latu, galvenokārt pieaugot prasībām pret filiālēm. Samazinājās Latvijas rezidentu tiešās investīcijas nerezidentu uzņēmumu pašu kapitālā.

Tiešo investīciju pozitīvais saldo 3. ceturksnī bija 47.1 milj. latu un sedza 74.2% no tekošā konta negatīvā saldo.

Latvijas rezidenti 3. ceturksnī turpināja palielināt ieguldījumus ārvalstu vērtspapīros un portfeļieguldījumu negatīvais saldo sasniedza 31.3 milj. latu. Ieguldījumi tika veikti galvenokārt OECD valstu finanšu sektora obligācijās ar fiksētu ienākumu. Nerezidentu portfeļieguldījumi Latvijā (galvenokārt ieguldījumus banku akcijās un valsts vērtspapīros) palielinājās par 6.9 milj. latu.

3. ceturksnī Latvijas rezidentu citi ieguldījumi ārvalstīs palielinājās par 36.0 milj. latu, bet nerezidentu ieguldījumi Latvijā - par 82.3 milj. latu. Latvijas valdība atmaksāja daļu ārējā parāda (6.2 milj. latu).

Latvijas bankās palielinājās nerezidentu noguldījumu apjoms (par 79.0 milj. latu) un pārējie pasīvi (par 31.7 milj. latu), galvenokārt augot līdzekļu pārvaldīšanā apjomam. Piesaistītos līdzekļus Latvijas bankas izvietoja gan Latvijā, gan ārvalstīs. Latvijas bankas palielināja noguldījumu apjomu ārvalstu kredītiestādēs (par 70.1 milj. latu; galvenokārt pieprasījuma noguldījumu veidā). Daļu no piesaistītajiem līdzekļiem Latvijas kredītiestādes ieguldīja nerezidentu vērtspapīros. Nerezidentu nebankām izsniegto kredītu apjoms 3. ceturksnī samazinājās par 43.3 milj. latu, jo tika atmaksāti agrāk izsniegtie īstermiņa kredīti. Nerezidentiem piešķirto ilgtermiņa kredītu apjoms nedaudz palielinājās.

Uzņēmumu sektora ārējās saistības citu ieguldījumu veidā 3. ceturksnī palielinājās par 5.7 milj. latu, bet ārējie aktīvi samazinājās par 4.0 milj. latu. Tirdzniecības kredītu veidā Latvijas uzņēmumi no nerezidentiem saņēma 5.5 milj. latu un nerezidenti Latvijas uzņēmumiem atmaksāja 3.1 milj. latu.

Latvijā 3. ceturksnī ieplūda vairāk ārvalstu valūtas, nekā bija nepieciešams tekošā konta negatīvā saldo segšanai, tāpēc maksājumu bilance bija pozitīva. Rezerves aktīvi palielinājās par 2.3 milj. latu un tika atmaksāta daļa no Starptautiskā Valūtas fonda kredīta, tādējādi maksājumu bilances pozitīvais saldo sasniedza 3.8 milj. latu.

Ārvalstu ieguldījumi Latvijā pieauga par 4.9% un 3. ceturkšņa beigās sasniedza 3 498.7 milj. latu. Latvijas rezidentu ārējie aktīvi bija 2 283.0 milj. latu (kāpums par 4.7%). Gan ārējo aktīvu, gan pasīvu palielinājumu noteica galvenokārt banku sektora īstermiņa aktīvu un pasīvu pieaugums. Īstermiņa ārējo aktīvu īpatsvars ārējos aktīvos sasniedza 89.6%, bet īstermiņa ārējo pasīvu īpatsvars ārējos pasīvos - 45.3%. Latvijas starptautisko investīciju bilances negatīvais saldo palielinājās par 59.7 milj. latu (līdz 1 215.7 milj. latu). Latvija bija neto debitors attiecībā pret pārējo pasauli, vērtējot pēc ilgtermiņa kapitāla (negatīvais saldo 1 678.6 milj. latu), un neto kreditors, vērtējot pēc īstermiņa kapitāla (pozitīvais saldo 462.9 milj. latu), tomēr 3. ceturksnī īstermiņa kapitāla pozitīvais saldo samazinājās par 52.8 milj. latu.

Latvijas bruto ārējais parāds pieauga līdz 2 654.4 milj. latu (63.6% no IKP).

Ārējos pasīvos joprojām dominēja tiešās investīcijas - septembra beigās tās veidoja 34.3% no piesaistītajiem ārvalstu līdzekļiem. Latvijas bankās veikto noguldījumu īpatsvars pieauga līdz 26.3%, bet aizņēmumu īpatsvars saruka līdz 19.9%, samazinoties ilgtermiņa aizņēmumiem.

Ārvalstu tiešo investīciju apjoms pieauga par 4.8% (līdz 1 199.0 milj. latu). Visvairāk tiešo investīciju bija piesaistīts no ASV (12.1%), Vācijas (11.5%) un Dānijas (11.1%). Salīdzinājumā ar 2. ceturksni būtiski pieauga Vācijas un Dānijas investīcijas. Vislielākās tiešās investīcijas saņēma tirdzniecība (22.0% no tiešajām investīcijām), finanšu starpniecība (20.6%) un transports, glabāšana un sakari (19.0%).

Latvijas valdības ārējie pasīvi 3. ceturksnī gandrīz nemainījās un bija 336.5 milj. latu jeb 9.6% no ārējiem pasīviem. No tiem 138.9 milj. latu bija piesaistīti, veicot parāda vērtspapīru emisiju (t.sk. 120.3 milj. latu - pārdodot eiroobligācijas), bet 197.7 milj. latu - kā ilgtermiņa aizņēmumi.

Līdzekļi ārvalstu valūtā un noguldījumi ārvalstu kredītiestādēs pieauga līdz 32.4% un portfeļieguldījumi - līdz 18.7% no ārējiem aktīviem. Rezerves aktīvu īpatsvars samazinājās līdz 23.9%. Latvijas banku ārējie ieguldījumi bija 57.9% no kopējiem ārējiem aktīviem.