Publicēts: 01.01.2013.

Patēriņa cenu indekss (PCI) 2000. gada 4. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni palielinājās par 0.7%, bet salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu - par 2.0%. Patēriņa cenu gada inflācija decembrī bija 1.8% (sk. 1. att.), bet gada pamatinflācija - 0.3%.

PCI kāpumu 4. ceturksnī būtiski ietekmēja uztura produktu cenu palielināšanās. Pieauga gaļas un gaļas izstrādājumu, cukura un saldumu cenas. Sezonālu faktoru ietekmē palielinājās dārzeņu un augļu cenas. Oktobrī un novembrī tika paaugstināti ūdens apgādes tarifi, un, sākoties jaunajai apkures sezonai, vairākos valsts rajonos palielinājās siltumapgādes tarifi. Savukārt samazinājās telefona iekārtu un sakaru pakalpojumu cenas, bet sakarā ar cenu atlaidēm decembrī būtiski (par 20.0%) saruka pasta pakalpojumu tarifi un samazinājās sadzīves aprīkojuma cenas.

1. attēls
Patēriņa cenu gada inflācija 
(salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)

 Patēriņa cenu gada inflācija
 Preču sektors
 Pakalpojumu sektors

Oktobrī un novembrī pieauga, bet decembrī sakarā ar naftas cenu pazemināšanos pasaules tirgū un ASV dolāra kursa kritumu saruka degvielas cenas. 4. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni degvielas cenas pieauga par 3.6% un salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu - par 9.3%.

4. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu preču cenas pieauga par 1.1%, bet pakalpojumu cenas - par 4.2%.

Eksporta vienības vērtība salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni samazinājās par 1.4%. To galvenokārt noteica eksportā dominējošo preču grupu - koksnes un tās izstrādājumu un tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu - eksporta vienības vērtības samazināšanās (attiecīgi par 1.5% un 2.7%), kā arī straujais minerālo produktu eksporta vienības vērtības kritums (par 17.4%). Palielinājās metālu un to izstrādājumu (par 1.6%), ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcijas (par 2.6%) un pārtikas rūpniecības produktu (ieskaitot alkoholiskos un bezalkoholiskos dzērienus un tabaku; par 2.3%) eksporta vienības vērtība.

Arī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu eksporta vienības vērtība samazinājās par 1.4%. Ievērojami kritās tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu (par 9.6%), dažādu rūpniecības preču (galvenokārt mēbeļu; par 17.3%), kā arī koksnes un tās izstrādājumu (par 2.7%) eksporta vienības vērtība. Arī pasaules tirgū koksnes un tās izstrādājumu cenas samazinājās. Strauji auga metālu un to izstrādājumu (par 11.8%), kā arī ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcijas (par 11.0%) eksporta vienības vērtība. Eksporta vienības vērtības lejupslīdi eksportētāji kompensēja, palielinot eksporta apjomu, kas reālajā izteiksmē pieauga par 15.7%.

Importa vienības vērtība 4. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pieauga (par 1.2%), jo palielinājās minerālo produktu (par 8.6%), transportlīdzekļu (par 10.6%) un augu valsts produktu (par 5.5%) importa vienības vērtība. No importā dominējošām preču grupām ievērojami (par 11.1%) samazinājās tikai ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcijas importa vienības vērtība. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu importa vienības vērtība paaugstinājās par 8.2%. Visstraujāk pieauga minerālo produktu (par 44.1%), augu valsts produktu (par 19.0%), ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcijas (par 10.6%), metālu un to izstrādājumu (par 9.0%) importa vienības vērtība, bet pazeminājās tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu (par 7.9%), dažādu rūpniecības preču (galvenokārt mēbeļu; par 6.4%), plastmasu un izstrādājumu no tām (par 6.2%) importa vienības vērtība. Reālais importa apjoms palielinājās tikai par 3.1%.

Importa vienības vērtībai palielinoties, bet eksporta vienības vērtībai samazinoties, tirdzniecības nosacījumi (terms of trade) 4. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pasliktinājās par 8.9% un salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - par 2.5%, tādējādi palielinājās izdevumi importa preču iegādei un samazinājās eksporta ieņēmumi.

Būvniecības cenas 4. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu un salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni samazinājās (attiecīgi par 2.4% un 1.2%). Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni tās visvairāk samazinājās pazemes maģistrālo cauruļvadu (par 5.9%) un rūpniecības, lauksaimniecības un tirdzniecības objektu būvniecībā (par 2.3%). Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu nozīmīgākais bija transporta objektu (par 4.6%) un rūpniecības, lauksaimniecības un tirdzniecības objektu (par 3.6%) būvniecības cenu kritums.

Ražotāju cenu indekss apstrādes rūpniecībā, kā arī ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni palielinājās attiecīgi par 0.2% un 1.3%, bet elektroenerģijā, gāzes un ūdens apgādē saruka par 0.7%. Tādējādi rūpniecības ražotāju cenu indekss salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pieauga tikai par 0.1%. Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu rūpniecības ražotāju cenu indekss pieauga par 0.4% (apstrādes rūpniecībā un elektroenerģijā, gāzes un ūdens apgādē tas palielinājās attiecīgi par 0.3% un 1.3%, bet ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē samazinājās par 3.4%).

Nefinanšu investīciju apjoms tautsaimniecībā 2000. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni palielinājās par 4.8% (salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu - par 19.5%) un sasniedza 216.5 milj. latu. Vislielākās nefinanšu investīcijas 3. ceturksnī tika veiktas pakalpojumu sektorā (148.9 milj. latu jeb 68.8% no nefinanšu investīciju kopapjoma), t.sk. transportā, glabāšanā un sakaros - 47.2 milj. latu (21.8% no nefinanšu investīciju kopapjoma), tirdzniecībā - 24.6 milj. latu un valsts pārvaldē un aizsardzībā, obligātajā sociālajā apdrošināšanā - 20.7 milj. latu. Savukārt preču sektorā lielākās nefinanšu investīcijas tika veiktas apstrādes rūpniecībā - 35.6 milj. latu (16.4% no nefinanšu investīciju kopapjoma) un elektroenerģijā, gāzes un ūdens apgādē - 21.1 milj. latu.

No visām apstrādes rūpniecībā veiktajām nefinanšu investīcijām 13.7 milj. latu jeb 38.5% tika ieguldīti pārtikas produktu un dzērienu ražošanā un 11.1 milj. latu jeb 31.2% - koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles.

Palielinoties ārējam un iekšējam pieprasījumam, 4. ceturksnī būtiski palielinājās apstrādes rūpniecības ražošanas apjoms. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu tās produkcijas fiziskā apjoma indekss (sk. 2. att.) pieauga par 6.5%. Strauji attīstījās arī ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde - tās produkcijas fiziskā apjoma indekss pieauga par 26.9%. Savukārt elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes produkcijas fiziskā apjoma indekss samazinājās par 8.8%. Rūpniecības produkcijas fiziskā apjoma indekss salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga par 3.3%.

2. attēls
Rūpniecības produkcijas fiziskā apjoma indekss
(salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)

 Citur neklasificētu mašīnu un iekārtu ražošana
 Mēbeļu ražošana; citur neklasificēta ražošana
 Apģērbu ražošana; kažokādu apstrāde un krāsošana
 Pārējo transportlīdzekļu ražošana
 Citur neklasificētu elektrisko mašīnu un aparātu ražošana
 Koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, izņemot mēbeles

Apstrādes rūpniecībā visstraujākais produkcijas fiziskā apjoma indeksa pieaugums bija vērojams mašīnbūves kompleksa nozarēs: pārējo transportlīdzekļu ražošanā (par 59.4%), citur neklasificētu elektrisko mašīnu un aparātu ražošanā (par 25.4%), citur neklasificētu mašīnu un iekārtu ražošanā (par 25.7%), radio, televīzijas un sakaru iekārtu un aparatūras ražošanā (par 25.7%). Būtiski palielinājās produkcijas izlaide apģērbu ražošanā, kažokādu apstrādē un krāsošanā (par 17.3%), celulozes, papīra un papīra izstrādājumu ražošanā (par 14.7%), mēbeļu ražošanā, citur neklasificētā ražošanā (par 14.2%) un tekstilizstrādājumu ražošanā (par 13.8%). 4. ceturksnī pēc ilgstoša krituma ražošanas apjoms palielinājās apstrādes rūpniecības lielākajā nozarē - pārtikas produktu un dzērienu ražošanā (par 2.1%).

Ražošanas apjoms joprojām samazinājās ādu miecēšanā un apstrādē, čemodānu, somu u.tml., zirglietu un apavu ražošanā (par 16.7%), ķīmisko vielu, to izstrādājumu un ķīmisko šķiedru ražošanā (par 18.3%) un pārējo nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā (par 9.9%).

Lielāks tranzītpārvadājumu apjoms un ārējās tirdzniecības apgrozījuma pieaugums pozitīvi ietekmēja dzelzceļa transporta darbību. Dzelzceļa transportā tranzītpārvadājumu apjoms pieauga par 15.3%, importa kravu apjoms - par 6.1% un eksporta kravu apjoms - par 9.7%. Tādējādi kopējais pa dzelzceļu pārvadāto kravu apjoms palielinājās par 11.7% (tā mēneša pārmaiņas sk. 3. att.).

3. attēls
Kravu pārvadājumi dzelzceļa transportā
(salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)

 Kopā
 Tranzītpārvadājumi
 Eksports
 Imports

4. ceturksnī palielinājās caur Ventspils ostu veikto naftas un naftas produktu tranzītpārvadājumu apjoms, un tāpēc lielākajā Latvijas ostā saņemto un no tās nosūtīto kravu apjoms salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga par 12.8%. Rīgas ostā, būtiski augot visu galveno kravu grupu apjomam, saņemto un no tās nosūtīto kravu apjoms palielinājās vēl straujāk (par 27.8%). Būtiski pieauga Liepājas ostā saņemto un no tās nosūtīto kravu apjoms (par 17.8%), bet mazajās ostās tas palielinājās 2.3 reizes. Kopējais Latvijas ostās saņemto un no tām nosūtīto kravu apjoms bija par 18.0% lielāks nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā (sk. 4. att.).

4. attēls
Latvijas ostās saņemto un no tām nosūtīto kravu apjoms
(salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)

 Kopā
 Ventspils
 Rīga
 Liepāja

Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu 4. ceturksnī pieauga olu, piena un gaļas ražošana (attiecīgi par 10.8%, 2.2% un 2.6%).

Augot privātajam patēriņam, būtiski palielinājās mazumtirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanas apgrozījums. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu mazumtirdzniecības apgrozījums palielinājās par 13.5%, bet salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - par 5.6%. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu nepārtikas preču grupā tirdzniecības apgrozījums palielinājās par 15.5%, uztura produktu, tabakas izstrādājumu un alkoholisko dzērienu grupā - par 7.8%, t.sk. uztura produktu - par 7.9%. Nepārtikas preču grupā visstraujāk pieauga automašīnu, motociklu un to rezerves daļu (par 50.5%), audumu, apģērbu, veļas, kažokādu, trikotāžas, zeķu un apavu (par 20.1%), iespieddarbu, papīra un kancelejas preču (par 25.2%), kā arī mājsaimniecības preču, mēbeļu, apgaismes ierīču, mājsaimniecības tekstiliju un trauku (par 17.4%) mazumtirdzniecības apgrozījums.