"Latvijas Vēstneša" Grāmatu apgādā izdota grāmata "Parlamentārā izmeklēšana Latvijas Republikā". Izdevums tapis Latvijas Universitātes (LU) zinātniska projekta ietvarā; tā idejas autors ir Juridiskās fakultātes profesors Ringolds Balodis, projekta vadītāja - fakultātes prodekāne, asociētā profesore Annija Kārkliņa, bet tā izstrādē piedalījušies arī citi fakultātes mācībspēki un nozares eksperti. Grāmatas atvēršanas svētki notiks pirmdien, 14. novembrī.

Grāmatas idejas autors, Tiesību zinātņu pētniecības institūta vadītājs, Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes profesors Ringolds Balodis norāda: "Par likumdevēja darbu var dzirdēt ziņās ik dienu, taču juridiskas literatūras par Saeimu praktiski nav. Šī grāmata lasītājiem sniegs ieskatu par vienu no Saeimas darba specifiskākajām jomām - parlamentāro izmeklēšanu. Latvijas Republikas 12 Saeimās no 1926. līdz 2016. gadam darbojusies 31 izmeklēšanas komisija. Informācija par tām nekad nav tikusi apkopota un pat publiski pieejama. Varu droši teikt, ka grāmata ir arhīvu putekļos gulējušu dokumentāru liecību un vēsturisku faktu pirmpublicējums."

R.Balodis atzīmē, ka grāmata neatstās vienaldzīgu nevienu un tajā varēs lasīt valstī atzītu juristu un žurnālistu vērtējumus, kas ir parlaments, parlamentārā kontrole un politiskā atbildība.

Jaunā grāmata izdota divās daļās. Tās kopējais apjoms − 1168 lappuses. Grāmata ir zinātnisks projekts, kas tapis Latvijas Universitātes paspārnē, un šī projekta vadītāja ir LU Juridiskās fakultātes prodekāne, asociētā profesore Annija Kārkliņa.

• I daļā apkopotas dokumentāras liecības un vēsturiski fakti, to autori − tādi tiesībzinātnieki kā Egils Levis, LU Juridiskās fakultātes docents Jānis Pleps un profesore Kristīne Strada-Rozenberga. Savukārt par parlamentāro izmeklēšanu un žurnālistisko izmeklēšanu rakstījis žurnālists Jānis Domburs. Plašākam lasītāju lokam lielākā daļa no grāmatā iekļautās informācijas līdz šim nav bijusi pieejama.
• II daļā: Saeimas izmeklēšanas komisiju galaziņojumi, viedokļi un liecības. Par savas izmeklēšanas rezultātiem aptaujāti mūsdienu Saeimu izmeklēšanas komisiju vadītāji,  Saeimas deputāti (Vilis Krištopans, Pēteris Tabūns, Igors Pimenovs, Jānis Šmits, Roberts Milbergs, Pēteris Salkazanovs un daudzi citi).

"Komisiju secinājumi, vērtējumi un priekšlikumi ļauj mums objektīvāk izprast ne tikai laiku, kad tie tapuši, bet arī dod iespēju kritiski palūkoties uz "oficiālo" skatījumu uz notikumiem," skaidro R.Balodis.

"Šis projekts no sākotnēji iecerētās vienas grāmatas 500 lappušu apjomā darba gaitā izauga līdz divām grāmatām, kopumā gandrīz 1200 lappušu apjomā," atzīst VSIA "Latvijas Vēstnesis" grāmatu projektu koordinatore Gita Kronberga. "Darba apjoms bija milzīgs," neslēpj G. Kronberga. "Šo var uzskatīt ne tikai par vienu no lielākajiem, bet tiešām par pašu lielāko projektu, ko esam īstenojuši."

"Izpildvaras kontrole un tās pārkāpumu izmeklēšana ir klasiska parlamenta funkcija. Apkopotais materiāls sniedz iespējami pilnīgu un vispusīgu ieskatu tajā, kā šīs funkcijas tiek realizētas Latvijā, un ļauj izdarīt secinājumus par šī konstitucionālā institūta funkcijām," par grāmatu viedokli pauž Ivars Ījabs, LU Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors, Valsts prezidenta Tiesiskās vides pilnveides komisijas loceklis.