Publicēts: 18.09.1998. Aktualizēts: 14.01.2011.

Rīgā 1998. gada 18. septembrī

Latvijas Bankas padome 17.09.1998. sēdē apstiprināja četrus normatīvos dokumentus.

"Pārskatu par kredītiestādes ieguldījumiem sagatavošanas noteikumi"

 

Šie noteikumi izstrādāti "Kredītiestāžu likuma" 1. panta 7. punkta, 44., 45. un 47. panta noteikto kredītiestāžu darbību regulējošo prasību ievērošanas kontrolei. Apstiprinātais dokuments ievieš četrus jaunus pārskatus bankām un vienu pārskatu krājaizdevu sabiedrībām. Šo pārskatu nepieciešamību nosaka 1998. gada 21. maijā apstiprinātie minēto "Kredītiestāžu likuma" pantu grozījumi, kas regulē kredītiestāžu ieguldījumus uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) pamatkapitālā un kustamajā un nekustamajā īpašumā.

Jaunie pārskati sniegs arī nepieciešamo informāciju par banku radnieciskajām saiknēm ar citām kredītiestādēm un finanšu iestādēm, ļaujot noteikt, kuras kredītiestādes 1999. gadā tiks pakļautas uzraudzībai uz konsolidēto finanšu pārskatu pamata.

"Uzticības operāciju (trasta) veikšanas noteikumi"

Saskaņā ar "Kredītiestāžu likumu" uzticības operācijas (trastu) ir atļauts veikt bankām, kas saņēmušas Latvijas Bankas licenci kredītiestādes darbībai, ja tajā nav noteikti attiecīgi finanšu pakalpojumu ierobežojumi. Lai gan trasta pakalpojumu apjoms nepārtraukti palielinās, pašlaik Latvijas Republikas likumdošanas aktos nav normu, kas regulētu un reglamentētu klienta (naudas vai citas lietas īpašnieka) un uzticības personas (bankas) tiesības, pienākumus un atbildību. Tādējādi klienti netiek pietiekami aizsargāti. Tādēļ Latvijas Banka izstrādāja uzticības operāciju veikšanas noteikumus, kuros tiek paredzētas minimālās prasības investora un bankas interešu konflikta novēršanai. Noteikumos paredzētas prasības uzticības operāciju grāmatvedības uzskaitei, kā arī investoriem piederošo vērtspapīru un naudas līdzekļu turēšanas un glabāšanas kārtība, ievērojot "Kredītiestāžu likumā" noteikto nošķirtības principu. Noteikumi stājas spēkā ar 1999. gada 1. janvāri.

"Par kredītiestāžu darbību regulējošo prasību noteikšanu"

 

Latvijas Bankas padome nosaka jaunus ierobežojumus riska darījumiem ar B zonas valstu (izņemot Latvijas Republiku) rezidentiem. Riska darījumu apmērs ar vienas B zonas valsts rezidentiem (ieskaitot šīs valsts valdību) tiek ierobežots ar 25% no kredītiestādes pašu kapitāla, bet riska darījumu apmēru kopsumma ar B zonas valstu rezidentiem nedrīkstēs pārsniegt kredītiestādes pašu kapitālu vairāk par divām reizēm. Riska darījumos netiks iekļautas prasības uz pieprasījumu pret B zonas valstu kredītiestādēm šo valstu nacionālajā valūtā.

Lēmums stājas spēkā ar 1998. gada 1. oktobri. Ieguldījumus B zonas valstu centrālo un vietējo valdību vērtspapīros, kuri ir kredītiestāžu īpašumā šī lēmuma spēkā stāšanās dienā, kredītiestādes drīkstēs turēt līdz attiecīgā vērtspapīru laidiena dzēšanas termiņam. Jaunās regulējošās prasības veicinās banku ieguldījumu B zonas valstīs diversifikāciju un valsts riska ierobežošanu.

"Grozījumi "Kredītiestāžu darbību raksturojošo rādītāju aprēķināšanas noteikumos""

Grozījumi 1996. gada 17. maijā ar Latvijas Bankas padomes lēmumu Nr. 33/3 apstiprinātajos "Kredītiestāžu darbību raksturojošo rādītāju aprēķināšanas noteikumos" paredz kredītiestāžu kapitāla pietiekamības rādītāja noteikšanas nolūkā 50% (līdz šim – 0%) riska pakāpes piemērošanu prasībām pret B zonas valstu centrālajām bankām un centrālajām valdībām šo valstu nacionālajā valūtā.

Līdz šim kapitāla pietiekamības rādītāja noteikšanai riska pakāpe prasībām pret B zonas valstu centrālajām bankām un centrālajām valdībām šo valstu nacionālajā valūtā tika noteikta atbilstoši starptautiskajai praksei un Eiropas Savienībā pieņemtajai normai. Nesenie bezprecedenta notikumi Krievijā, kā arī ekonomiskās situācijas pasliktināšanās citās B zonas valstīs lika pārvērtēt Latvijas Bankas nostāju pret riska noteikšanu šāda veida aktīviem. Grozījumi stājas spēkā ar 1998. gada 1. oktobri.