Publicēts: 15.07.1999. Aktualizēts: 14.01.2011.

Rīgā 1999. gada 15. jūlijā

Latvijas Bankas padome 15. jūlija sēdē apstiprināja ""Pārskata par valsts risku" sagatavošanas noteikumus", "Aktīvu un ārpusbilances saistību novērtēšanas noteikumus", kā arī veica grozījumus 14.11.1996. apstiprinātajos "Kredītiestāžu mēneša bilances pārskata un pielikumu sagatavošanas noteikumos".

"Pārskats par valsts risku" un tā sagatavošanas noteikumi (stājas spēkā 01.10.1999.) ir nepieciešami, lai Latvijas Bankai kā kredītiestāžu uzraudzības institūcijai būtu regulāri pieejama informācija, kas ļautu novērtēt valsts risku kredītiestāžu darbībā. Valsts risks piemīt aktīviem un ārpusbilances saistībām, kas radušies darījumos ar ārvalstu rezidentiem (ieskaitot valdību). Atšķirībā no parastiem uzņēmējdarbības riskiem tas saistīts ar zaudējumiem, kas var rasties, ja ārvalstu aizņēmējs (t.sk. valdība) nespēj izpildīt savas saistības attiecīgās valsts politisko, sociālo un ekonomisko apstākļu dēļ. Piemēram var minēt Krievijas valdības un citu šīs valsts aizņēmēju nespēju nomaksāt savus parādus, kas 1998. gadā radīja ievērojamus zaudējumus arī Latvijas bankām.

 

Viens no 25 efektīvas banku uzraudzības pamatprincipiem, kurus noteikusi Bāzeles Banku uzraudzības komiteja un kurus pilnībā apņēmusies ieviest arī Latvijas Banka, paredz, ka banku uzraudzības institūcijai jābūt pārliecinātai, ka bankas starptautiskos kreditēšanas un ieguldījumu darījumos pienācīgi pārvalda valsts risku. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem Latvijas Banka regulāri saņems informāciju par banku aktīvu un ārpusbilances saistību koncentrāciju atsevišķās valstīs, šo aktīvu termiņstruktūru, kā arī faktoriem, kas maina valsts risku. Kopā ar informāciju par ārvalstīs izvietoto aktīvu veidiem, kas tiks sniegta, sākot ar 01.09.1999., pamatojoties uz "Mēneša bilances pārskata" H pielikumu, jaunā pārskata ieviešana ļaus nodrošināt minētā efektīvas uzraudzības principa ieviešanu.

"Aktīvu un ārpusbilances saistību novērtēšanas noteikumu" (stājas spēkā 01.01.2000.) izstrādi un pieņemšanu veicināja notikušās ievērojamās kvalitatīvās pārmaiņas Latvijas banku kreditēšanas praksē un kredītriska pārvaldīšanā. Jaunie noteikumi aizstās pašlaik spēkā esošos "Kredītu un ārpusbilances saistību novērtēšanas noteikumus".

"Aktīvu un ārpusbilances saistību novērtēšanas noteikumu" prasības attiecas uz visu veidu kredītu, kā arī citu aktīvu un ārpusbilances saistību, kam piemīt kredītrisks, novērtēšanu. Noteikumi nosaka vadlīnijas aktīvu un ārpusbilances saistību kvalitātes novērtēšanai, to klasifikācijai atbilstoši noteiktajai kredītriska pakāpei, kā arī to kvalitātes pārmaiņu atspoguļošanai finanšu pārskatos.

Noteikumos ir precizēta kredītu novērtēšanas shēma, kas balstās uz kredītu klasifikāciju. Tajos ir paredzēts, ka aktīvu kvalitātes pasliktināšanās rezultātu un attiecīgi nepieciešamo speciālo uzkrājumu apjomu var noteikt, ne tikai pamatojoties uz klasifikāciju un katrai kredītu klasifikācijas kategorijai noteikto speciālo uzkrājumu apjomu, bet arī piemērojot citas metodes.

Ir paredzēta jauna kārtība nelielu, viendabīgu kredītu (piemēram, patēriņa kredīts, kredītkaršu kredīts u.c.) novērtēšanai. Ja kredītiestādei ir uzkrāta nepieciešamā pieredze un izstrādātas atbilstošas procedūras, šādu kredītu kvalitātes pasliktināšanos un speciālo uzkrājumu apjomu var noteikt nevis katram kredītam atsevišķi, bet pamatojoties uz kredītportfeļa bāzi.

"Aktīvu un ārpusbilances saistību novērtēšanas pārskatā" iekļauta jauna sadaļa, nodalot pārstrukturētos kredītus. Pārstrukturēts kredīts ir kredīts, kura nosacījumi būtiski mainīti par labu aizņēmējam tā finansiālo grūtību dēļ, t.i., piešķirti atvieglojumi, kas citā gadījumā nebūtu piešķirti. Informācija par pārstrukturētiem kredītiem ļaus veikt kredītiestādes darbības rezultātu un kredītportfeļa kvalitātes dziļāku analīzi un nodrošinās aktīvu kvalitātes potenciālo problēmu savlaicīgas atklāšanas iespēju kā pašai bankai, tā arī uzraudzības institūcijai.

Noteikumu sagatavoti saskaņā ar Bāzeles Banku uzraudzības komitejas konsultatīvo dokumentu "Kredītu uzskaites un kredītriska atklāšanas prakse un saistīti jautājumi", kas nāca klajā 1998. gada oktobrī un konkretizē Bāzeles efektīvas banku uzraudzības pamatprincipus. Šajā dokumentā izklāstīto rekomendāciju īstenošana nepieciešama, lai saskaņotu uzraudzības institūciju pieeju kredītriska novērtēšanai starptautiskā mērogā.

Grozījumi "Kredītiestāžu mēneša bilances pārskata un pielikumu sagatavošanas noteikumos" (stājas spēkā 01.01.2000., izņemot 3.1.2. punktu, kura izpildei noteikts pārejas laiks no 01.01.2000. līdz 30.06.2000.) veikti sakarā ar to, ka Latvijas Bankas un banku informācijas sistēmas ir pilnīgotas tā, lai būtu iespējams statistisko mēneša bilances pārskata informāciju sniegt elektroniski. Grozītie noteikumi iekļauj elektroniskā veidā iesniedzamo statistisko pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas kārtību, kā arī pārskatu sagatavošanas piemērus.