Publicēts: 22.09.2005. Aktualizēts: 13.01.2011.

Rīgā 2005. gada 22. septembrī


Latvijas Bankas padome šodien nolēma nemainīt refinansēšanas, banku noguldījumu Latvijas Bankā un lombarda kredīta procentu likmes, ņemot vērā procentu likmju ierobežoto iedarbību Latvijā pēc lata piesaistes eiro. Arī bankām piemērojamā obligāto rezervju prasību norma saglabāta 6% līmenī, ņemot vērā, ka kopš šī gada augusta, kad tā tika celta no 4% uz 6%, vēl nav pagājis pietiekami ilgs laika periods, lai objektīvi novērtētu banku reakciju uz šādu tām brīvi pieejamo līdzekļu - likviditātes - samazinājumu.

Lēmums balstīts uz šādiem apsvērumiem par tautsaimniecības attīstību.
Vasaras mēnešos Latvijā inflācija nav nozīmīgi mazinājusies, lai liecinātu par tendenču izmaiņām pārāk straujajā cenu pieaugumā. Arī gada vidējā inflācija sagaidāma augstāka, nekā prognozēts gada sākumā - 6% līmenī, nevis 4-5% robežās.

Inflācijas kāpumu nosaka gan pieprasījuma faktori - tai skaitā augstās naftas cenas, administratīvo cenu kāpums, izmaiņas nodokļos - gan arī tāds stimulējošs faktors kā augstais iekšzemes pieprasījums, ko uztur straujā ekonomikas izaugsme un augstais kredītu, īpaši mājsaimniecībām izsniegto, pieauguma temps. Šādu pieprasījumu papildus stimulē valsts budžeta politika - budžeta grozījumu procesā palielinot izdevumus. No makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšanas viedokļa budžeta deficīts pašlaik - ekonomiskā cikla augšupejas posmā - ik gadu būtu jāsamazina. Bezdarba un darba algas samaksas dinamika liecina, ka valsts ekonomika jau darbojas tuvu pilnīgai noslodzei, atsevišķos sektoros iezīmējoties zināmām pārkaršanas pazīmēm. Līdz ar to ekonomikas papildus stimulēšana uz budžeta deficīta rēķina nav vēlama, jo tā nespēj nodrošināt sabalansētus izaugsmes tempus ilgtermiņā, bet īstermiņā darbojas kā viens no inflāciju uzturošiem faktoriem. Arī jau minētais kreditēšanas attīstības temps ir pārāk augsts, un tas nav nodrošināms ilgtermiņā.

Tādēļ centrālā banka sagaida, ka inflācijas tālāka kāpuma pirmās pazīmes mudinās valdību bez vilcināšanās likt lietā savlaicīgi izstrādāto pasākumu plānu inflācijas tempu mazināšanai, lai valstī nodrošinātu makroekonomisko stabilitāti un sabalansētu ilgtermiņa izaugsmi.

Atgādinām, ka Latvijas Bankas noteiktās procentu likmes ir šādas:
- refinansēšanas likme - 4.0% gadā;
- banku noguldījumu Latvijas Bankā procentu likmes:
        - septiņām dienām - 2.0% gadā,
        - četrpadsmit dienām - 2.25% gadā;
- lombarda kredīta procentu likmes:
        - līdz 10 dienām - 5.0% gadā,
        - 11.-20. dienā - 6.0% gadā,
        - sākot no 21. dienas - 7.0% gadā.

Latvijas Bankas prezidenta I. Rimšēviča šīs dienas preses konferencē sniegto ziņojumu un prognozes par valsts makroekonomisko attīstību atradīsiet Latvijas Bankas interneta lapā http://www.bank.lv/lat/main/all/sapinfo/zurnal/preskonf/.