Jūlijā turpinājās plašās naudas pieaugums, palielinoties galvenokārt uzņēmumu un privātpersonu noguldījumu apjomam. Joprojām pieauga gan Latvijas Bankas, gan banku sektora tīrie ārējie aktīvi, bet banku sektora uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu atlikums nedaudz saruka. Pēc iepriekšējā mēnesī vērojamā apsīkuma jūlijā atkal aktivizējās starpbanku naudas tirgus. Saglabājoties stabilam un relatīvi zemam inflācijas līmenim, kā arī zemām valdības parādzīmju diskonta likmēm, turpinājās kredītu procentu likmju kritums starpbanku tirgū, samazinājās arī no uzņēmumiem un privātpersonām nacionālajā un ārvalstu valūtā piesaistīto noguldījumu un izsniegto īstermiņa kredītu procentu likmes. Valsts budžeta deficīts jūlijā nedaudz pieauga un 1996. gada pirmajos septiņos mēnešos sasniedza 22.9 milj. latu, veidojot tikai apmēram pusi no iepriekšējā gada atbilstošā perioda budžeta deficīta apjoma. Deficīts pilnībā tika segts ar valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmēm. Pieauga rūpnieciskās ražošanas apjoms, turpināja pieaugt kravu pārvadājumu, kā arī ostās nosūtīto un saņemto kravu apjoms, taču samazinājās kravu apgrozība un gaļas un piena ražošana.
Salīdzinājumā ar jūniju iekšzemes nebanku noguldījumu apjoms pieauga par 12.5 milj. latu jeb 4.0%. Arī skaidrā nauda apgrozībā bez atlikumiem banku kasēs pieauga (par 1.5 milj. latu jeb 0.7%). Tādēļ jūlijā plašās naudas apjoms palielinājās par 2.6% un mēneša beigās bija 558.4 milj. latu.
Iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumi bankās(atlikumi perioda beigās; milj. latu)
Noguldīti latos
Noguldīti ārvalstu konvertējamā valūtā
Latos veikto noguldījumu apjoms pieauga par 2.6%, tomēr ārvalstu valūtā veikto noguldījumu kāpums (par 5.1%) bija straujāks. Tādēļ latos veikto noguldījumu īpatsvars nedaudz samazinājās un jūlija beigās bija 43.8% no rezidentu noguldījumu apjoma. Pieauga gan rezidentu pieprasījuma noguldījumu, gan arī termiņnoguldījumu apjoms. Banku sektora neto kredīts valdībai palielinājās par 13.6 milj. latu jeb 14.6%, bet pārējiem rezidentiem izsniegto kredītu apjoms samazinājās par 4.9 milj. latu jeb 2.5%.
Nerezidentu noguldījumi joprojām veidoja ievērojamu daļu (40.3%) no noguldījumu kopapjoma, bet to īpatsvars ārvalstu valūtā veikto noguldījumu kopapjomā jau kopš 1996. gada februāra pārsniedz 50% (jūlijā - 54.2%). Krievijas prezidenta vēlēšanu rezultāti ļāva prognozēt zināmu stabilitāti kaimiņvalsts finansu tirgū, un Latvijas banku darījumu apjoms ārvalstu nekonvertējamās valūtās atkal paplašinājās. Banku sektora ārzemju aktīvi palielinājās par 1.7%, bet ārzemju aktīvi ārvalstu nekonvertējamās valūtās - par 9.4% (t.sk. ieguldījumi ārvalstu valdību vērtspapīros - par 30.3%).
Jūlijā būtiski aktivizējās iekšzemes starpbanku tirgus: izsniegto kredītu apjoms pieauga par 29.7% un sasniedza 48.0 milj. latu; vienlaikus samazinājās latos izsniegto kredītu procentu likmju līmenis (vidējā svērtā likme jūlijā bija 11.1%). Tā kā ārvalstu valūtā izsniegto starpbanku kredītu procentu likmes nedaudz pieauga (vidējā svērtā likme - 7.0%), ārvalstu un nacionālajā valūtā izsniegto kredītu procentu likmju starpība turpināja samazināties. Lai gan Latvijas Bankas refinansēšanas likme jūlijā nemainījās, saglabājoties 13.0% līmenī un pārsniedzot starpbanku kredītu procentu likmju līmeni, banku pieprasījums pēc Latvijas Bankas kredītiem palielinājās. Notika septiņas valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju pārdošanas ar atpirkšanu (repo) izsoles, kurās bankām izsniegto kredītu apjoms sasniedza 6.6 milj. latu (iepriekšējā mēnesī - tikai 1.7 milj. latu). Pieauga arī izsniegto pieprasījuma un automātisko lombarda kredītu apjoms, sasniedzot 1.9 milj. latu. Repo izsolēs izsniegto kredītu vidējā svērtā procentu likme bija 13.0%, bet lombarda kredītu vidējā svērtā procentu likme - 16.0%.
Valdības noguldījumu atlikums centrālajā bankā pieauga par 15.5 milj. latu, un Latvijas Bankas neto kredīts valdībai samazinājās. Latvijas Bankas neto nopirktās ārvalstu valūtas daudzums jūlijā (1.5 milj. latu) salīdzinājumā ar jūniju pieauga 1.8 reizes. Samazinoties banku korespondentkontu atlikumam Latvijas Bankā, naudas bāze jūlijā samazinājās par 9.7 milj. latu jeb 3.1%.
Lata kurss pret Vācijas marku un Francijas franku jūlijā samazinājās (attiecīgi par 1.9% un 1.4%), pret SDR nemainījās, bet pret ASV dolāru, Japānas jenu un Lielbritānijas sterliņu mārciņu palielinājās (attiecīgi par 1.1%, 0.2% un 0.1%).
Finansu ministrija jūlijā nedaudz samazināja valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju piedāvājumu un izsoļu maksimālās diskonta likmes. Banku pieprasījums visās izsolēs joprojām pārsniedza valdības visu termiņu parādzīmju piedāvājumu. Visaugstākais bija pieprasījums pēc 6 mēnešu parādzīmēm - jūlijā tās tika pārdotas 11.3 milj. latu vērtībā. Savukārt 3 mēnešu parādzīmes tika pārdotas 6.5 milj. latu, 12 mēnešu parādzīmes - 6.3 milj. latu, bet 1 mēneša parādzīmes - 5.0 milj. latu vērtībā. Apgrozībā esošo valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju kopapjoms jūlijā palielinājās par 5.4 milj. latu jeb 4.9% un mēneša beigās sasniedza 116.2 milj. latu (60.8% no kopapjoma bija 6 mēnešu parādzīmes). Pēc jūnijā vērojamās stabilizācijas jūlijā atjaunojās visu termiņu parādzīmju vidējo svērto diskonta likmju samazināšanās tendence - 1 mēneša parādzīmēm no 12.1% jūlija sākumā līdz 10.4% jūlija beigās, 3 mēnešu parādzīmēm - attiecīgi no 13.2% līdz 11.5%, 6 mēnešu parādzīmēm - no 13.5% līdz 12.4% un 12 mēnešu parādzīmēm - no 13.9% līdz 13.1%.
Vērtspapīru otrreizējā tirgus apjoms salīdzinājumā ar jūniju samazinājās un bija 21.2 milj. latu. Arī Latvijas Bankas aktivitāte šajā tirgū samazinājās.
Patēriņa cenu indekss jūlijā (tāpat kā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā) bija tikai 100.3%, bet gada inflācija - 17.7%. Lielākais bija dzīvokļa un veselības aprūpes izdevumu pieaugums (attiecīgi 2.6% un 2.2%), tomēr zemo inflācijas līmeni galvenokārt noteica uztura produktu cenu samazinājums par 1.4%.
Īstermiņa noguldījumu vidējās svērtās procentu likmes(%)
Noguldīti latos Noguldīti ārvalstu konvertējamā valūtā
Makroekonomiskie rādītāji
| 1996 | ||
| VI | VII | |
| Rūpniecības produkcijas fiziskā apjoma indeksa pārmaiņas (salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %) | 6.0 | 11.5 |
| Inflācija (patēriņa cenu indeksa pārmaiņas) | ||
| Mēneša (%) | 1.7 | 0.3 |
| Gada (%) | 17.6 | 17.7 |
| Reģistrēto bezdarbnieku skaits perioda beigās | 88 486 | 89 938 |
| Bezdarba līmenis (% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem) |
7.0 | 7.1 |
| Valsts budžeta bilance (milj. latu) | -22.3 | -22.9 |
| Ārējā tirdzniecība (milj. latu) | ||
| Eksports | 63.3 | * |
| Imports | 90.4 | * |
| Bilance | -27.1 | * |
* Datu vēl nav.
Avots: LR Valsts statistikas komitejas dati.
Monetārie rādītāji
(atlikumi perioda beigās; milj. latu)
| 1996 | ||
| VI | VII | |
| Latvijas Banka | ||
| M0 | 311.3 | 301.6 |
| Skaidrā nauda apgrozībā | 244.0 | 246.3 |
| Banku noguldījumi Latvijas Bankā | 67.3 | 55.3 |
| Tīrie ārējie aktīvi | 283.5 | 288.5 |
| Tīrie iekšējie aktīvi | 27.7¹ | 13.1 |
| Kredīti | 86.9 | 71.6 |
| Bankām | 20.6 | 13.1 |
| Valdībai (neto) | 46.5 | 38.9 |
| Pārējie kredīti | 19.8 | 19.6 |
| Pārējie aktīvi (neto) | -59.2¹ | -58.5 |
| Banku sistēma | ||
| M2X | 544.4 | 558.4 |
| Skaidrā nauda apgrozībā (bez atlikumiem banku kasēs) |
230.2 | 231.7 |
| Iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumi | 314.2 | 326.7 |
| Pieprasījuma noguldījumi | 254.7 | 265.1 |
| Termiņnoguldījumi | 59.5 | 61.0 |
| Noguldījumi bankās, kuru darbība apturēta | 0 | 0.6 |
| M2D | 369.7 | 374.8 |
| Tīrie ārējie aktīvi | 371.6 | 379.2 |
| Tīrie iekšējie aktīvi | 172.8¹ | 179.2 |
| Kredīti iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām | 196.4 | 191.5 |
| Īstermiņa kredīti | 89.6 | 89.3 |
| Ilgtermiņa kredīti | 106.9¹ | 102.2 |
| Kredīti valdībai (neto) | 139.4 | 145.4 |
¹ Dati precizēti.
Procentu likmes un Latvijas Bankas noteiktie ārvalstu valūtu kursi
| 1996 | ||
| VI | VII | |
| Iekšzemes kredītu un noguldījumu vidējās svērtās procentu likmes |
||
| Latos izsniegto kredītu starpbanku tirgus likme | 11.9 | 11.1 |
| Iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu procentu likmes |
||
| Īstermiņa kredīti (izsniegti latos) | 27.1 | 17.1 |
| Īstermiņa kredīti (izsniegti ārvalstu valūtā) | 24.6 | 22.8 |
| Ilgtermiņa kredīti (izsniegti latos) | 19.5 | 20.7 |
| Ilgtermiņa kredīti (izsniegti ārvalstu valūtā) | 13.3 | 21.0 |
| No iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām piesaistīto noguldījumu procentu likmes |
||
| Pieprasījuma noguldījumi (veikti latos) | 1.9 | 1.8 |
| Pieprasījuma noguldījumi (veikti ārvalstu valūtā) | 1.0 | 1.1 |
| Īstermiņa noguldījumi (veikti latos) | 11.3 | 11.1 |
| Īstermiņa noguldījumi (veikti ārvalstu valūtā) | 7.4 | 6.6 |
| Ilgtermiņa noguldījumi (veikti latos) | 16.1 | 8.8 |
| Ilgtermiņa noguldījumi (veikti ārvalstu valūtā) | 11.0 | 9.0 |
| Latvijas Bankas refinansēšanas likme (perioda beigās; %) |
13.0 | 13.0 |
| Ārvalstu valūtu kursi (perioda beigās) | ||
| Ls pret USD | 0.5540 | 0.5480 |
| Ls pret DEM | 0.3630 | 0.3700 |
| Ls pret GBP | 0.8550 | 0.8540 |
| Ls pret FRF | 0.1075 | 0.1090 |
| Ls pret 100 JPY | 0.5080 | 0.5070 |
Jūlijā valsts un pašvaldību iestādēs un uzņēmumos, uzņēmējsabiedrībās ar valsts un pašvaldību kapitāla daļu strādājošo mēneša vidējā (bruto) darba samaksa salīdzinājumā ar jūniju palielinājās par 0.1%, sasniedzot Ls 113.25. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada jūliju šajā sektorā nodarbināto mēneša vidējā (bruto) darba samaksa palielinājās par 14.6%. Tā kā cenu līmeņa pieaugums bija nedaudz straujāks, strādājošo pirktspēja gada laikā samazinājās par 2.6%, tomēr pirktspējas kritums mēneša laikā saruka (jūnijā tas bija 5.6%). Bezdarba līmenis jūlijā, tāpat kā aprīlī un maijā, atkal sasniedza 7.1% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.
Rūpniecības produkcijas fiziskā apjoma indekss salīdzinājumā ar jūniju samazinājās par 2.0%, bet salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu - pieauga par 11.5%. Ražotāju cenu indekss salīdzinājumā ar jūniju samazinājās par 0.1%, bet gada laikā pieauga par 14.6%.
Mazumtirdzniecības preču apgrozījums mēneša laikā palielinājās par 6.8%, bet joprojām bija par 15.1% zemāks nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā.
Kredītiestāžu kopsavilkuma bilance(perioda beigās; milj. latu)
| 1996 | ||
| VI | VII | |
| Banku rezerves | 79.4 | 68.3 |
| Nacionālā valūta banku kasēs | 13.8 | 14.6 |
| Korespondentkonti Latvijas Bankā | 65.3 | 52.6 |
| Ārzemju aktīvi | 402.2 | 409.2 |
| Ārvalstu valūta banku kasēs | 25.1 | 26.9 |
| Prasības pret ārvalstu bankām | 294.3 | 281.3 |
| Prasības pret ārvalstu nebankām | 82.8 | 101.0 |
| Prasības pret centrālo valdību (neto) | 111.4 | 125.4 |
| Prasības pret pašvaldībām (neto) | -18.5 | -18.9 |
| Prasības pret valsts uzņēmumiem | 21.3 | 15.9 |
| Prasības pret privātuzņēmumiem | 156.0 | 155.9 |
| Prasības pret privātpersonām | 25.4 | 25.6 |
| Neklasificētie aktīvi | 119.2 | 117.1 |
| Fiksētie aktīvi | 59.8 | 60.3 |
| Nauda ceļā | 5.1 | 3.7 |
| Pārējie aktīvi | 40.0 | 38.6 |
| Prasības pret iekšzemes kredītiestādēm | 14.3 | 14.6 |
| AKTĪVI PAVISAM | 896.4 | 898.5 |
| Pieprasījuma noguldījumi | 113.6 | 116.8 |
| Valsts uzņēmumu | 22.5 | 20.9 |
| Privātuzņēmumu | 51.4 | 57.7 |
| Privātpersonu | 39.7 | 38.2 |
| Termiņa un krājnoguldījumi | 25.9 | 26.2 |
| Valsts uzņēmumu | 1.1 | 1.1 |
| Privātuzņēmumu | 2.1 | 2.2 |
| Privātpersonu | 22.8 | 22.9 |
| Rezidentu noguldījumi ārvalstu valūtā | 174.7 | 183.1 |
| Valsts uzņēmumu | 35.1 | 37.6 |
| Privātuzņēmumu | 84.6 | 89.6 |
| Privātpersonu | 55.0 | 55.8 |
| Noguldījumi bankās, kuru darbība apturēta | 0 | 0.6 |
| Valsts uzņēmumu | 0 | 0 |
| Privātuzņēmumu | 0 | 0.5 |
| Privātpersonu | 0 | 0 |
| Tranzīta fondi | 41.4 | 32.4 |
| Ārzemju pasīvi | 314.2 | 319.5 |
| Saistības pret ārvalstu bankām | 30.9 | 32.8 |
| Saistības pret ārvalstu nebankām | 283.3 | 286.7 |
| Saistības pret Latvijas Banku | 3.3 | 4.6 |
| Izlaistās obligācijas un vērtspapīri | 0.5 | 0.5 |
| Kapitāls | 160.3 | 165.3 |
| Neklasificētie pasīvi | 62.4 | 49.5 |
| Nauda ceļā | 31.4 | 21.8 |
| Pārējie pasīvi | 20.1 | 15.4 |
| Saistības pret iekšzemes kredītiestādēm | 10.9 | 12.2 |
| PASĪVI PAVISAM | 896.4 | 898.5 |
© Latvijas Banka, 1996
Pārpublicējot obligāta avota norāde.
ISBN 9984-9092-0-4
Reģistrācijas apliecība Nr. 1718
|
|
|
Jautājumus lūdzam sūtīt |