Publicēts: 01.01.2013.

ISSN 1407-1762

Jūnijā banku sistēmā bija vērojamas pozitīvas tendences. Kredītiestāžu aktīvi palielinājās par 3.2%, t.sk. ārzemju aktīvi - par 8.3%. Pieauga arī pārējie monetārie rādītāji, liecinot par pakāpenisku Krievijas krīzes radīto seku pārvarēšanu tautsaimniecībā. Arī starptautiskā kredītreitingu aģentūra Standard & Poor's jūnijā publicētajā vērtējumā nav mainījusi līdzšinējo Latvijai labvēlīgo kredītreitingu. Naudas bāze pieauga par 3.2%, bet plašā nauda M2X - par 4.6%. Pieauga no iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām piesaistīto noguldījumu atlikums un nerezidentu noguldījumu atlikums (attiecīgi par 5.4% un 6.6%). Latvijas Banka neto nopirka ārvalstu valūtu 43.5 milj. latu vērtībā (t.sk. 43.3 milj. latu vērtībā - valdības no eiroobligāciju emisijas saņemtā un Latvijas Bankā maijā noguldītā ārvalstu valūta). 1999. gada 1. pusgadā valsts konsolidētā kopbudžeta fiskālais deficīts sasniedza 63.9 milj. latu. Samazinoties importam un nedaudz pieaugot eksportam, maijā līdz 48.9 milj. latu saruka ārējās tirdzniecības negatīvais saldo. 1999. gada pirmajos piecos mēnešos ārējās tirdzniecības deficīts bija 233.7 milj. latu (aptuveni par piekto daļu mazāk nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā).

Jūnijā pēc ilgāka pārtraukuma bija vērojams straujš plašās naudas M2X kāpums, iekšzemes naudas piedāvājumam M2D palielinoties par 3.4%. Sezonālu faktoru ietekmē pieauga pieprasījums pēc latiem, un skaidrās naudas apjoms apgrozībā bez atlikumiem banku kasēs palielinājās par 3.3%. Iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumu atlikuma pieaugumu galvenokārt noteica pieprasījuma noguldījumu atlikuma kāpums (par 7.0%), bet termiņnoguldījumu atlikums palielinājās minimāli. Ārvalstu valūtā veikto noguldījumu atlikuma pieaugums bija ievērojami lielāks nekā latos veikto noguldījumu atlikuma kāpums (attiecīgi 7.9% un 3.4%).

Iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām banku sektora izsniegto kredītu atlikums salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi gandrīz nemainījās (pieaugums - 0.7%) un perioda beigās bija 599.1 milj. latu. Latos izsniegto kredītu atlikums samazinājās par 5.0 milj. latu, bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums palielinājās par 9.1 milj. latu.

Pēdējo mēnešu laikā, īpaši jūnijā, nostiprinājās banku likviditāte, jo banku sistēmā nonāca par eiroobligācijām iegūtie valdības līdzekļi. Tāpēc būtiski samazinājās banku pieprasījums pēc Latvijas Bankas kredītiem, un to atlikums saruka (par 8.7 milj. latu jeb 16.3%). Izsniegto repo kredītu vidējā svērtā procentu likme samazinājās un mēneša beigās bija 5.1%. Latvijas Bankas organizētajās valūtas mijmaiņas (swap) darījumu izsolēs izsniegto līdzekļu apjoms salīdzinājumā ar maiju nedaudz palielinājās (vidējā svērtā procentu likme - 5.7%), bet kopējais šādu līdzekļu atlikums samazinājās par 6.0 milj. latu un bija 27.2 milj. latu. Lai gan banku termiņnoguldījumu atlikums Latvijas Bankā jūnija vidū sasniedza rekordlielu apjomu - 42.1 milj. latu -, mēneša beigās tas samazinājās līdz 10.7 milj. latu (maija beigās - 13.1 milj. latu). Strauji pieaugot naudas bāzei un nedaudz krītoties valūtas mijmaiņas darījumu izsolēs izsniegto līdzekļu atlikumam, lata segums ar Latvijas Bankas tīrajiem ārējiem aktīviem samazinājās līdz 113.7%.

Stabilizējoties vispārējai ekonomiskajai situācijai valstī un pieaugot banku savstarpējai uzticībai, turpināja samazināties iekšzemes starpbanku tirgū izsniegto kredītu procentu likmes un nedaudz pieauga izsniegto kredītu apjoms. Jūnijā latos izsniegto iekšzemes starpbanku kredītu vidējā svērtā procentu likme samazinājās līdz 4.3%, bet OECD valstu valūtās izsniegto kredītu vidējā svērtā procentu likme nemainījās. Ārvalstu bankām izsniegto kredītu apjoms bija tāds pats kā iepriekšējā mēnesī.

Jūnijā par 1.6 un 1.5 procentu punktiem samazinājās latos un OECD valstu valūtās no jauna izsniegto ilgtermiņa kredītu vidējā svērtā procentu likme (attiecīgi 13.5% un 10.3%). Īstermiņa kredītu vidējās svērtās procentu likmes nedaudz palielinājās.

Turpinājās valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju diskonta likmju lejupslīde, tāpēc samazinājās banku interese par šo vērtspapīru izsolēm. Vērtspapīru pieprasījuma un piedāvājuma koeficients kritās, kaut gan banku pieprasījums joprojām gandrīz divas reizes pārsniedza Finansu ministrijas piedāvājumu. Jūnijā tika pārdotas valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmes 20.0 milj. latu vērtībā, savukārt apgrozībā esošo valdības vērtspapīru kopapjoms nedaudz samazinājās un mēneša beigās bija 149.0 milj. latu (45.6% no tā - 2 gadu obligācijas). Visu termiņu valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju vidējās svērtās peļņas likmes kritās aptuveni par 1.0 procentu punktu.

Zemā inflācija un pozitīvie makroekonomiskie rādītāji ASV nodrošināja augstu ASV dolāra kursu arī jūnijā. Uzticība eiro mazinājās, bet Eiropas Centrālā banka neveica tā kursa kritumu ierobežojošus pasākumus, tāpēc eiro kurss kritās līdz rekordzemam līmenim. Pēc Japānas iekšzemes kopprodukta rezultātu paziņošanas ļoti strauji auga pieprasījums pēc Japānas jenām, izraisot strauju šīs valūtas kursa kāpumu. Jūnijā attiecībā pret latu ASV dolāra kurss būtiski nemainījās (pieaugums - 0.2%), Japānas jenas kurss palielinājās par 1.2%, bet Lielbritānijas sterliņu mārciņas kurss samazinājās par 0.6%. Savukārt eiro, Vācijas markas un Francijas franka kurss attiecībā pret latu kritās par 0.8%.

Valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi 1999. gada 1. pusgadā bija 762.7 milj. latu, izdevumi - 820.1 milj. latu un finansiālais deficīts - 57.4 milj. latu. Valsts konsolidētā kopbudžeta fiskālais deficīts jūnijā pieauga par 25.4 milj. latu. Izdevumu pieaugumu veicināja arī sezonāli faktori. Valsts pamatbudžeta finansiālais deficīts 1999. gada 1.pusgadā bija 14.0 milj. latu un fiskālais deficīts - 47.2 milj. latu. Latvijas valdība pieņēma lēmumu par 1999. gada valsts budžeta asignējumu aizkavēšanu līdz 1. septembrim.

Jūnijā salīdzinājumā ar maiju patēriņa cenu indekss pieauga par 0.7%, tomēr gada inflācija nemainījās (1.9%). Cenu palielinājumu jūnijā visvairāk ietekmēja telefona pakalpojumu tarifu pārmaiņas (pieaugums - 18.7%). Liela ietekme uz vidējā cenu līmeņa celšanos bija arī atsevišķu uztura produktu cenu kāpumam, galvenokārt dārzeņu un kartupeļu cenu pieaugumam (12.1%). Pakalpojumu cenas auga ievērojami straujāk nekā preču cenas (pieaugums attiecīgi 2.2% un 0.3%). Ražotāju cenu indekss salīdzinājumā ar maiju samazinājās par 0.3%.

Plašā nauda
(milj. latu)

Plašā nauda

M2X (plašā nauda)
Iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumi
Skaidrā nauda apgrozībā bez atlikumiem banku kasēs

Kredītu vidējās svērtās procentu likmes
(%)

Kredītu vidējās svērtās procentu likmes

Īstermiņa (izsniegti latos)
Ilgtermiņa (izsniegti latos)
Īstermiņa (izsniegti OECD valstu valūtās)
Ilgtermiņa (izsniegti OECD valstu valūtās)

Makroekonomiskie rādītāji

Makroekonomiskie rādītāji

* Datu vēl nav.
Avots: LR Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Monetārie rādītāji
(perioda beigās; milj. latu)
(perioda beigās; milj. ASV dolāru)*

Monetārie rādītāji

Procentu likmes un Latvijas Bankas noteiktie ārvalstu valūtu kursi

Procentu likmes un Latvijas Bankas noteiktie ārvalstu valūtu kursi

Bezdarba līmenis jūnijā nedaudz samazinājās un bija 10.0% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita. To galvenokārt ietekmēja sezonāli faktori un brīvo darba vietu skaita palielināšanās lauku darbos un celtniecībā. Salīdzinājumā ar maiju bezdarbnieku skaits samazinājās par 0.6%, bet brīvo darba vietu skaits pieauga par 3.9%. Tāpēc darba tirgus noslodzes koeficients samazinājās līdz 35.8.

Sezonālo faktoru ietekmē (atvaļinājuma naudas un prēmiju izmaksas) sabiedriskajā sektorā (bez sabiedriskajām un reliģiskajām organizācijām) strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksa salīdzinājumā ar maiju palielinājās par 10.1% un bija Ls 167.59. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu strādājošo pirktspēja pieauga par 9.3%.

Tautsaimniecības reālā sektora attīstībai raksturīgas bija jau vairākus mēnešus vērojamās pozitīvās tendences ar tranzītu saistītajās nozarēs. Latvijas ostās saņemto un no tām nosūtīto kravu apjoms salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga par 4.3%. Kravu apgrozījums palielinājās Ventspils ostā (par 8.2%) un mazajās ostās (par 83.0%), bet Rīgas un Liepājas ostā - nedaudz samazinājās. Tranzītpārvadājumi pa dzelzceļu ievērojami pieauga (par 6.5%), savukārt pa cauruļvadiem transportēto naftas produktu apjoms samazinājās (par 14.0%).

Kredītiestāžu kopsavilkuma bilance
(perioda beigās; milj. latu)

Kredītiestāžu kopsavilkuma bilance

Latvijas banku sistēmas un Latvijas Bankas monetāro rādītāju, kā arī starptautisko rezervju raksturlielumu publicēšanas datumi ir atrodami Starptautiskā Valūtas fonda Datu izplatīšanas standartu biļetena padomes Internet WWW lappusē (http://dsbb.imf.org).

Šie dati visagrāk tiek publicēti Latvijas Bankas Internet lappusē (Finanšu informācija - Latvijas Banka).

© Latvijas Banka, 1999

Pārpublicējot obligāta avota norāde.
Reģistrācijas apliecība Nr. 1718


Monetārais Biļetens 6/1999 - Adobe PDF formātā

Jautājumus lūdzam sūtīt Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.