Publicēts: 01.01.2013.

ISSN 1407-1762

Jūlijā vairāki tautsaimniecības attīstības rādītāji liecināja par ekonomiskās aktivitātes kāpumu valstī un ar to saistīto naudas piedāvājuma pieaugumu. Jau vairāk nekā gadu turpinājās bezdarba līmeņa samazināšanās (jūlija beigās - 8.2%). Veiksmīgi attīstījās transporta nozare. Arī 2000. gada 1. pusgada rūpniecības un būvniecības ražošanas apjoma un eksporta dati ļauj prognozēt šo rādītāju pieaugumu jūlijā. Valsts konsolidētā kopbudžeta fiskālais deficīts un tā segšanai nepieciešamais finansējums bija ievērojami mazāks nekā 1999. gada atbilstošajā periodā. Finanšu tirgu pozitīvi ietekmēja starptautiskās kredītreitingu aģentūras Fitch IBCA 2000. gada jūlija paziņojums par Latvijai 1999. gada septembrī piešķirto reitingu saglabāšanu, vērtējot Latviju kā ieguldījumiem labvēlīgu valsti. Plašā nauda palielinājās par 2.3% (līdz 1.2 mljrd. latu; par 20.4% vairāk nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā). Sezonālu faktoru ietekmē turpināja augt skaidrās naudas pieprasījums. Palielinājās gan iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumu, gan šai klientu grupai izsniegto kredītu atlikums (attiecīgi par 3.0% un 2.2%). Iekšzemes starpbanku tirgū nedaudz pieauga procentu likmes.

2000. gada jūnijā Latvijas Banka kā pirmā centrālā banka Baltijas valstīs un Ziemeļeiropā tika sertificēta atbilstoši ISO 9002 kvalitātes vadības standartam, kas apliecina spēju nodrošināt pastāvīgu un kvalitatīvu savu funkciju veikšanu.

Jūlijā saistībā ar ASV dolāra kursa pieaugumu pasaules valūtas tirgū par 1.0% palielinājās Latvijas Bankas noteiktais ASV dolāra kurss. Iekšzemes valūtas tirgū ASV dolāra kurss atradās 15-30 procentu punktu no Latvijas Bankas intervences apakšējās robežas. Attiecībā pret latu pieauga arī Lielbritānijas sterliņu mārciņas kurss (par 0.9%), bet samazinājās eiro un Japānas jenas kurss (attiecīgi par 0.2% un 2.5%).

Latvijas Bankas tīrie ārējie aktīvi palielinājās par 7.8% un jūlija beigās sasniedza 560.0 milj. latu. Centrālās bankas ārējo rezervju un naudas bāzes pieaugumu galvenokārt noteica Latvijas Bankas veikto valūtas mijmaiņas darījumu apjoma palielināšanās. Īstermiņa un ilgtermiņa valūtas mijmaiņas darījumu pozitīvais saldo sasniedza attiecīgi 36.6 milj. latu un 3.1 milj. latu. Naudas bāzes pieaugumu veicināja arī valdības noguldījuma Latvijas Bankā samazināšanās par 17.0 milj. latu. Kaut gan Latvijas Bankas izsniegto kredītu apjoms (33.4 milj. latu) bija ievērojami lielāks nekā jūnijā, saruka bankām izsniegto centrālās bankas kredītu atlikums (par 4.1 milj. latu), jo gandrīz visi izsniegtie aizdevumi bija repo kredīti ar 7 dienu termiņu. Latvijas Banka jūlijā piesaistīja termiņnoguldījumus 8.2 milj. latu apjomā un veica reverse repo darījumus 15.0 milj. latu apjomā. Šo darījumu termiņš bija īss, tāpēc naudas bāzi jūlija beigās tie neietekmēja.

Iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu atlikums jūlija beigās bija 763.6 milj. latu. Ilgtermiņa kredītu īpatsvars sasniedza 75.1% no kredītu atlikuma, bet atlikuma apjoms salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu palielinājās par 37.9% (īstermiņa kredītu atlikuma gada pieaugums - tikai 2.3%). Iekšzemes uzņēmumi un privātpersonas vairāk izmantoja latos izsniegtos kredītus (atlikuma pieaugums - 4.8%), bet palielinājās arī ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums (par 0.5%).

No iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām piesaistīto noguldījumu atlikums jūlija beigās sasniedza 762.7 milj. latu, turklāt straujāks bija ilgtermiņa noguldījumu atlikuma pieauguma temps (6.1%), kas liecina, ka auga uzticība bankām.

Pieaugot starpbanku tirgus procentu likmēm, nevienā no trim valsts vērtspapīru izsolēm darījumi nenotika. Apgrozībā esošo valsts vērtspapīru atlikums samazinājās par 3.0% (jūlija beigās - 222.2 milj. latu). No tiem 29.7% bija 2 gadu obligācijas, 27.0% - 5 gadu obligācijas, 22.8% - 12 mēnešu parādzīmes un 11.3% - 3 gadu obligācijas.

Valsts konsolidētā kopbudžeta finansiālais deficīts 2000. gada pirmajos septiņos mēnešos bija 43.8 milj. latu un fiskālais deficīts - 46.3 milj. latu, jūlijā palielinoties attiecīgi par 4.0 milj. latu un 4.6 milj. latu. Savukārt valsts pamatbudžeta fiskālais deficīts jūlijā pieauga par 4.9 milj. latu un 2000. gada pirmajos septiņos mēnešos sasniedza 65.0 milj. latu. Valsts pamatbudžetā samazinājās nodokļu ieņēmumi (par 8.2 milj. latu mazāk nekā jūnijā), bet jūlijam raksturīgais nelielais valsts pamatbudžeta subsīdiju un dotāciju apjoms ievērojami samazināja arī valsts pamatbudžeta uzturēšanas izdevumus, un valsts pamatbudžeta izdevumi salīdzinājumā ar jūniju saruka par 12.6 milj. latu. Valsts speciālā budžeta izdevumi bija mazāki, tāpēc izveidojās neliels fiskālais pārpalikums (1.1 milj. latu apjomā) un nedaudz (līdz 30.5 milj. latu) saruka valsts speciālā budžeta fiskālais deficīts. Pašvaldību konsolidētajā budžetā bija gan finansiālais, gan fiskālais pārpalikums. Valdības ārējam parādam samazinoties par 0.7 milj. latu un valdības iekšējam parādam - par 7.1 milj. latu, valdības parāds jūlija beigās saruka līdz 572.4 milj. latu.

Patēriņa cenu indekss jūlijā salīdzinājumā ar jūniju samazinājās par 0.5%. Patēriņa cenu gada inflācija bija 2.8%, bet pamatinflācija - 1.0%. Pazeminoša ietekme uz patēriņa cenu indeksu bija dārzeņu un kartupeļu, cukura, kā arī apģērba un apavu cenu kritumam. Stājoties spēkā grozījumiem likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem", dīzeļdegvielas cenas jūlijā pazeminājās par 5.8%. Salīdzinājumā ar jūniju pakalpojumu cenas palielinājās par 0.2%, bet preču cenas samazinājās par 0.7%. Administratīvi regulējamo cenu kāpums veidoja 1.5 procentu punktus no patēriņa cenu gada inflācijas.

Ražotāju cenu indekss rūpniecībā jūlijā salīdzinājumā ar jūniju palielinājās par 0.1%, bet salīdzinājumā ar iepriekšējā gada jūliju - par 0.8%. Ražotāju cenas visvairāk pieauga pārtikas produktu un dzērienu ražošanā (par 0.3%), bet saruka koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā (izņemot mēbeles; par 0.2%).

Latvijas ostās saņemto un no tām nosūtīto kravu apjoms jūlijā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo mēnesi palielinājās par 2.9%, samazinoties Ventspils ostā (par 0.4%), bet pieaugot Rīgas ostā (par 0.5%) un Liepājas ostā (par 73.7%). Arī dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms pieauga (par 14.5%) galvenokārt sakarā ar to, ka palielinājās dzelzceļa tranzītpārvadājumi caur ostām (par 19.5%).

Olu ražošana jūlijā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga (par 4.9%), bet gaļas un piena ražošana saruka (attiecīgi par 19.0% un 1.0%).

 

Latvijas Bankas tīrie ārējie aktīvi
(perioda beigās; milj. latu)

Latvijas Bankas tīrie ārējie aktīvi

 

Iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumi bankās
(perioda beigās; milj. latu)

Iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumi bankās

Pieprasījuma
Īstermiņa
Ilgtermiņa


Makroekonomiskie rādītāji

Makroekonomiskie rādītāji

* Datu vēl nav.
Avots: LR Centrālās statistikas pārvaldes dati.

 

Monetārie rādītāji
(perioda beigās; milj. latu)
(perioda beigās; milj. ASV dolāru)*

Monetārie rādītāji

 

Procentu likmes un Latvijas Bankas noteiktie ārvalstu valūtu kursi

Procentu likmes un Latvijas Bankas noteiktie ārvalstu valūtu kursi

1 Dati precizēti. 

Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde apkopojusi datus par rūpniecības un tirdzniecības attīstību jūnijā. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu rūpniecības produkcijas fiziskā apjoma indekss palielinājās par 8.4%, produkcijas izlaidei augot apstrādes rūpniecībā (par 10.0%), kā arī elektroenerģijā, gāzes un ūdens apgādē (par 0.6%), bet samazinoties ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē (par 25.3%). Apstrādes rūpniecībā visstraujāk attīstījās celulozes, papīra un papīra izstrādājumu ražošana (par 42.0%), citur neklasificētu mašīnu un iekārtu ražošana (par 31.5%), kā arī apģērbu ražošana, kažokādu apstrāde un krāsošana (par 20.2%). Mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 11.2%.

Preču eksportam 2000. gada 1. pusgadā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu palielinoties par 13.3%, bet importam - par 13.0%, līdz 59.3% samazinājās importa pārsvars pār eksportu.


Kredītiestāžu kopsavilkuma bilance
(perioda beigās; milj. latu)

Kredītiestāžu kopsavilkuma bilance

1 Dati precizēti. 

Latvijas banku sistēmas un Latvijas Bankas monetāro rādītāju, kā arī starptautisko rezervju raksturlielumu publicēšanas datumi ir atrodami Starptautiskā valūtas fonda Datu izplatīšanas standartu biļetena padomes Internet WWW lappusē (http://dsbb.imf.org).

Šie dati visagrāk tiek publicēti Latvijas Bankas Internet lappusē (Finanšu informācija - Latvijas Banka).

© Latvijas Banka, 2000

Pārpublicējot obligāta avota norāde.
Reģistrācijas apliecība Nr. 1718


Monetārais Biļetens 07/2000 - Adobe PDF formātā

Jautājumus lūdzam sūtīt Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.