Publicēts: 01.01.2013.

ISSN 1407-1762

Janvārī nedaudz samazinājās naudas piedāvājums (plašā nauda salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi saruka par 1.4%). To galvenokārt noteica sezonālā skaidrās naudas pieprasījuma samazināšanās. Tautsaimniecības izaugsme turpinājās, un auga galvenie banku darbības rādītāji. Iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu atlikums palielinājās par 2.8%, bet kredītiestāžu aktīvi - par 2.6%. Savukārt kredītiestāžu peļņa janvārī bija 4.5 milj. latu, bet kapitāls un rezerves pieauga par 6.6 milj. latu. Fiskālā situācija valstī bija stabila - gan valsts pamatbudžetā, gan valsts konsolidētajā kopbudžetā izveidojās pārpalikums un krasi samazinājās banku sistēmas neto kredīts valdībai. Patēriņa cenu indekss janvārī palielinājās par 0.6% un gada inflācija bija viszemākā kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas (1.3%). Svarīgs notikums vērtspapīru tirgū bija veiksmīgā 5 gadu valsts obligāciju emisija, kas liecināja par Latvijas iekšējo risku mazināšanos un ilgtspējīgu stabilitāti. Valsts obligāciju emisijas ietekmē pieaugot latu pieprasījumam, paaugstinājās latos izsniegto iekšzemes starpbanku kredītu vidējā svērtā procentu likme.


Plašā nauda un tās sastāvdaļas
(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)

Plašā nauda un tās sastāvdaļas

M2X (plašā nauda)
Iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumi
Skaidrā nauda apgrozībā bez atlikumiem banku kasēs


Naudas piedāvājumu ietekmēja banku sistēmas tīro iekšējo aktīvu samazinājums (par 26.8 milj. latu). To noteica neto kredīta valdībai kritums (par 51.5 milj. latu) sakarā ar būtisku valdības noguldījuma atlikuma pieaugumu Latvijas Bankā un banku sektorā valsts obligāciju emisijas rezultātā. Iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu atlikums turpināja augt (janvārī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi - par 25.7 milj. latu, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu - par 39.0%), galvenokārt palielinoties ilgtermiņa kredītu atlikumam (par 18.2 milj. latu). Ilgtermiņa kredītu atlikuma pieaugumu veicināja gan latos, gan ārvalstu valūtā izsniegto kredītu procentu likmju stabilitāte. Iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu atlikums salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi palielinājās (attiecīgi par 22.7 milj. latu un 3.0 milj. latu), turklāt būtiski (par 19.9 milj. latu) auga latos izsniegto kredītu atlikums, bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums palielinājās nedaudz (par 5.8 milj. latu).

Kopējo likviditātes pieaugumu veicināja banku sistēmas tīro ārējo aktīvu palielināšanās par 9.2 milj. latu, banku sektora tīrajiem ārējiem aktīviem pieaugot par 23.7 milj. latu. Turpinājās straujš nerezidentu noguldījumu atlikuma kāpums Latvijas bankās, bet iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumu atlikums gandrīz nemainījās (janvāra beigās - 844.2 milj. latu). Joprojām palielinājās iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu termiņnoguldījumu atlikums (par 7.8 milj. latu), bet par 11.8 milj. latu saruka pieprasījuma noguldījumu atlikums. Atšķirībā no iepriekšējiem mēnešiem saruka latos, bet pieauga ārvalstu valūtā veikto noguldījumu atlikums (attiecīgi par 16.6 milj. latu un 12.6 milj. latu).

Janvārī situāciju pasaules valūtas tirgū galvenokārt ietekmēja informācija par ASV un Eiropas Savienības valstu ekonomisko izaugsmi un ASV tautsaimniecības turpmākās attīstības prognozes. Mēneša sākumā tika paziņots par lēno ASV rūpniecības attīstību, un ASV dolāra kurss attiecībā pret eiro kritās līdz zemākajam līmenim pēdējā pusgada laikā. Kad ASV tika pazeminātas procentu likmes, ASV dolāra kurss atkal pieauga, jo tirgus dalībnieki prognozēja, ka procentu likmju pazemināšana ļaus izvairīties no tautsaimniecības recesijas. Latvijas Bankas noteiktais eiro, Lielbritānijas sterliņu mārciņas un Japānas jenas kurss attiecībā pret latu samazinājās (attiecīgi par 0.4%, 1.5% un 0.9%), bet ASV dolāra kurss pieauga (par 1.0%).

Latvijas Bankas tīrie ārējie aktīvi samazinājās par 14.5 milj. latu jeb 2.7%. Kritumu galvenokārt noteica valūtas mijmaiņas darījumu atlikuma samazināšanās un valdības veiktā daļas ārvalstu valūtas noguldījuma Latvijas Bankā konvertēšana latos. Kopš janvāra sākuma Latvijas Banka neveica intervences valūtas tirgū. Emitētās nacionālās valūtas segums ar Latvijas Bankas tīrajiem ārējiem aktīviem janvāra beigās sasniedza 100.3%. Naudas bāze janvārī samazinājās par 42.4 milj. latu jeb 7.5% (pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu - 11.1%), sarūkot gan banku noguldījumu atlikumam Latvijas Bankā, gan skaidrajai naudai apgrozībā. Banku likviditāte mēneša otrajā pusē bija samērā zema, tāpēc pieauga latu pieprasījums starpbanku tirgū un nepieciešamība pēc centrālās bankas aizdevumiem. Lai gan janvārī izsniegto repo kredītu apjoms bija par 13.6% mazāks nekā decembrī, kopējais bankām izsniegto centrālās bankas kredītu apjoms mēneša laikā pieauga 1.7 reizes (līdz 58.9 milj. latu), bet kredītu atlikums janvāra beigās bija par 13.9 milj. latu lielāks nekā decembra beigās. Janvāra pirmajā pusē nolūkā mazināt naudas piedāvājumu tika veikti reverse repo darījumi 9.5 milj. latu apjomā un piesaistīti banku termiņnoguldījumi 7.1 milj. latu apjomā. Samērā mazs pieprasījums bija īstermiņa valūtas mijmaiņas darījumu izsolēs. Lai gan ilgtermiņa valūtas mijmaiņas darījumu izsolē tika pārdots viss piedāvātais valūtas apjoms (10.0 milj. latu), valūtas mijmaiņas darījumu atlikums janvāra beigās bija par 5.5 milj. latu mazāks nekā decembra beigās. Kopējo likviditāti samazināja valdības noguldījuma atlikuma pieaugums Latvijas Bankā (par 34.2 milj. latu).

Būtiski auga arī starpbanku aizdevumu pieprasījums. Iekšzemes starpbanku tirgus apgrozījums janvārī bija 254.0 milj. latu (par 32.2% lielāks nekā iepriekšējā mēnesī).

Valsts konsolidētā kopbudžeta fiskālais pārpalikums janvārī sasniedza 9.1 milj. latu. Savukārt valsts pamatbudžeta fiskālais pārpalikums bija 1.0 milj. latu, šā budžeta ieņēmumiem pārsniedzot izdevumus par 8.9 milj. latu. Labvēlīgo fiskālo situāciju noteica būtiska nodokļu ieņēmumu palielināšanās. Pievienotās vērtības nodokļa, iedzīvotāju ienākuma nodokļa un sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumi bija attiecīgi par 17.8%, 20.8% un 11.7% lielāki nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā.

Augsts pieprasījums bija tikai 5 gadu obligāciju izsolē, kurā tika pārdoti valsts vērtspapīri 60.0 milj. latu apjomā, bet 3 un 6 mēnešu parādzīmju izsolēs banku pieprasījums bija mazāks nekā šo valsts vērtspapīru piedāvājums (parādzīmes tika pārdotas attiecīgi 1.2 milj. latu un 0.3 milj. latu apjomā). Gan 3, gan 6 mēnešu parādzīmju vidējā svērtā diskonta likme nedaudz palielinājās un bija attiecīgi 4.46% un 4.87%. Savukārt 5 gadu obligāciju vidējā peļņas likme (8.16%) bija par 0.66 procentu punktiem zemāka nekā iepriekšējā izsolē. Apgrozībā esošo valsts vērtspapīru atlikums palielinājās par 28.5% un janvāra beigās sasniedza 277.2 milj. latu (43.3% no tiem bija 5 gadu obligācijas). Valdības parāds janvāra beigās sasniedza 632.7 milj. latu.


Emitētās nacionālās valūtas segums
(milj. latu)

Emitētās nacionālās valūtas segums

Latvijas Bankas tīrie ārējie aktīvi
Naudas bāze


Makroekonomiskie rādītāji

Makroekonomiskie rādītāji

* Datu vēl nav.
Avots: LR Centrālās statistikas pārvaldes dati.


Monetārie rādītāji
(perioda beigās; milj. latu)
(perioda beigās; milj. ASV dolāru)*

Monetārie rādītāji

¹ Sākot ar 2001. gada janvāri, naudas bāzē netiek iekļauti termiņnoguldījumi Latvijas Bankā.


Procentu likmes un Latvijas Bankas noteiktie ārvalstu valūtu kursi

Procentu likmes un Latvijas Bankas noteiktie ārvalstu valūtu kursi


Janvārī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu kravu apgrozība Latvijas ostās palielinājās par 3.6%. Pa dzelzceļu pārvadāto kravu apjoms pieauga par 8.2%, joprojām visstraujāk augot tranzītpārvadājumu apjomam (par 16.5%).

Ražotāju cenu indekss rūpniecībā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi palielinājās par 0.2% un salīdzinājumā ar 2000. gada janvāri - par 0.5%.

Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde apkopojusi datus par rūpniecības un tirdzniecības attīstību 2000. gada decembrī. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu rūpniecības produkcijas fiziskā apjoma indekss palielinājās par 2.3%, produkcijas izlaidei būtiski pieaugot apstrādes rūpniecībā un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē (attiecīgi par 5.8% un 18.0%), bet samazinoties elektroenerģijā, gāzes un ūdens apgādē (par 8.8%). Mazumtirdzniecības apgrozījums palielinājās par 10.0%.


Kredītiestāžu kopsavilkuma bilance
(perioda beigās; milj. latu)

Kredītiestāžu kopsavilkuma bilance

Latvijas banku sistēmas un Latvijas Bankas monetāro rādītāju, kā arī starptautisko rezervju raksturlielumu publicēšanas datumi ir atrodami Starptautiskā Valūtas fonda Datu izplatīšanas standartu biļetena padomes interneta lapā (http://dsbb.imf.org).

Šie dati visagrāk tiek publicēti Latvijas Bankas interneta lapā (Finanšu informācija - Latvijas Banka).

© Latvijas Banka, 2001

Pārpublicējot obligāta avota norāde.
Reģistrācijas apliecība Nr. 1718

Monetārais Biļetens 1/2001 - Adobe PDF formātā

Jautājumus un ierosinājumus lūdzam sūtīt Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.