Publicēts: 01.01.2013.

Sabiedriskajā sektorā (bez sabiedriskajām un reliģiskajām organizācijām) strādājošo mēneša vidējā aprēķinātā (bruto) darba samaksa 1. ceturksnī pat salīdzinājumā ar sezonāli augsto iepriekšējā gada 4. ceturkšņa līmeni palielinājās par 0.3% (salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu - par 23.0%) un bija Ls 121.17 (t.sk. ražošanas sfērā - Ls 133.25 un pakalpojumu sfērā - Ls 117.61). Tas izskaidrojams ar sociālā nodokļa izmaiņu izraisīto nominālo algu paaugstinājumu vairākumā sabiedriskā sektora uzņēmumu. 1997. gada martā salīdzinājumā ar 1996. gada atbilstošo mēnesi sabiedriskajā sektorā strādājošo pirktspēja palielinājās par 14.4% (1. ceturksnī salīdzinājumā ar 1996. gada 1. ceturksni - par 11.8%), jo darba samaksas pieauguma tempi pēdējo 12 mēnešu laikā ievērojami pārsniedza inflācijas kāpumu.

Nodarbinātības valsts dienestā reģistrēto bezdarbnieku skaits 1. ceturkšņa beigās (94 699 cilvēki) sasniedza 7.5% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita (sk. 5. att.). Salīdzinājumā ar iepriekšējā ceturkšņa beigām bezdarbnieku skaits palielinājās par 4.3%, bet ilgstošo bezdarbnieku skaits (1. ceturkšņa beigās - 53 804 cilvēki) pieauga straujāk - par 8.8%. To bezdarbnieku skaits, kas saņēma pabalstus, ceturkšņa laikā samazinājās par 1.3%.

Lielākais bezdarba līmenis joprojām saglabājās Latgalē: Rēzeknes rajonā - 29.5% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, Krāslavas rajonā - 25.4% un Preiļu rajonā - 22.8%. Zemākais bezdarba līmenis bija Ventspilī, Rīgā un Saldus rajonā (attiecīgi 3.2%, 3.7% un 4.8%).

Bezdarbnieku profesionālajā sadalījumā joprojām vislielākais bija vienkāršo profesiju pārstāvju īpatsvars (26% no bezdarbnieku kopskaita). Liels skaits bezdarbnieku bija ar zemu izglītības līmeni (ar pamatizglītību vai nepabeigtu pamatizglītību - 25% no bezdarbnieku kopskaita). Paātrinoties privatizācijas procesam, pieprasījums pēc šo kategoriju darbiniekiem samazinās, tādēļ gaidāms ilgstošo bezdarbnieku skaita kāpums.