Publicēts: 01.01.2013.

Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums 1998. gada 2. ceturksnī sasniedza 779.6 milj. latu, par 22.3% pārsniedzot iepriekšējā gada atbilstošā perioda apjomu. Eksports šajā laikā pieauga par 17.7%, imports - par 25.2%. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni eksports pieauga par 6.2%, bet imports - par 15.0%, tādēļ ārējās tirdzniecības negatīvais saldo pieauga līdz 202.6 milj. latu.

Latvijas eksporta nozīmīgākās sastāvdaļas 2. ceturksnī bija koksne un tās izstrādājumi (34.0% no eksporta kopapjoma), tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi (14.9%), metāli un to izstrādājumi (9.8%), kā arī pārtikas rūpniecības produkti (ieskaitot alkoholiskos un bezalkoholiskos dzērienus un tabaku; 9.4%). Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni eksporta kopapjomā pieauga koksnes un tās izstrādājumu (īpaši zāģmateriālu), metālu un to izstrādājumu, kā arī pārtikas rūpniecības produktu (gatavo zivju produktu un konservu, desu un gaļas konservu) īpatsvars, bet samazinājās mašīnu un mehānismu, elektrisko iekārtu īpatsvars.

Importa preču grupu struktūrā dominēja mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas (19.7% no importa kopapjoma), transportlīdzekļi (11.7%), ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcija (11.6%), kā arī minerālie produkti (8.7%). Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni importa kopapjomā pieauga transportlīdzekļu, mašīnu un mehānismu, elektrisko iekārtu, kā arī pārtikas rūpniecības produktu (ieskaitot alkoholiskos un bezalkoholiskos dzērienus un tabaku; īpaši jēlcukura un bezalkoholisko dzērienu) īpatsvars. Sezonāli samazinoties dabasgāzes un elektroenerģijas piegādei, arī minerālo produktu īpatsvars importa kopapjomā samazinājās.

Nozīmīgākās Latvijas ārējās tirdzniecības partneres bija Eiropas Savienības valstis, kuru īpatsvars sasniedza 55.5% no ārējās tirdzniecības apgrozījuma. Savukārt NVS valstu īpatsvars samazinājās no 21.3% 1. ceturksnī līdz 16.7% 2. ceturksnī. Eksports uz Krieviju samazinājās par 21.3%, un eksportā par lielāko partnervalsti kļuva Vācija (14.8% no eksporta kopapjoma). Tai sekoja Krievija (13.6%), Lielbritānija (12.8%) un Zviedrija (10.4%). Lielākās partnervalstis importā bija Vācija (17.5% no importa kopapjoma), Krievija (9.9%; importa kritums par 20.7%), Somija (9.5%) un Zviedrija (7.5%). 2. ceturksnī visvairāk pieauga eksports uz Zviedriju un Igauniju.

1998. gada 1. ceturksnī maksājumu bilances tekošā konta negatīvais saldo bija 50.5 milj. latu jeb 5.9% no iekšzemes kopprodukta. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu ārējās tirdzniecības negatīvais saldo palielinājās par 25.0%. Samazinājās arī pakalpojumu un kārtējo pārvedumu pozitīvais saldo.

Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada 1. ceturksni saņemto pakalpojumu apjoms pieauga par 18.5%, bet sniegto - tikai par 3.7%. Tomēr pakalpojumu pozitīvais saldo sedza gandrīz pusi (46.6%) no negatīvās tirdzniecības bilances. Pakalpojumos dominēja pārvadājumi (54.3% no kopapjoma), lai gan to apjoms nedaudz kritās. Ievērojami samazinājās apgrozījums jūras transportā, tādēļ gada laikā no 54.2% līdz 35.6% kritās tā īpatsvars pārvadājumu apjomā. Samazinājās vedmaksa, bet auga citu pakalpojumu ieņēmumu un izdevumu (ostu un noliktavu pakalpojumu) apjoms.

Otrs nozīmīgākais pakalpojumu veids bija ceļojumi (23.9% no pakalpojumu kopapjoma), kaut arī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu to apjoms samazinājās. Vairāk kritās saņemto pakalpojumu apjoms. Tas ļāva nedaudz samazināt ceļojumu negatīvo saldo. Joprojām Latvijas iedzīvotāji ārvalstīs tērēja vairāk naudas nekā iebraucēji no ārvalstīm Latvijā. 1. ceturksnī samazinājās kā iebraukušo personu skaits, tā arī no Latvijas izbraukušo iedzīvotāju skaits. Turpināja samazināties arī vienas personas uzturēšanās ilgums Latvijā.

Vislielākais pieaugums bija citu pakalpojumu grupā - gandrīz trīs reizes palielinājās citu dienesta pakalpojumu (īpaši rūpnieciska rakstura pakalpojumu) apgrozījums. Šajā grupā, līdzīgi kā iepriekš, dominēja citi dienesta, finanšu un sakaru pakalpojumi. No tiem pozitīvs bija finanšu, sakaru un informātikas pakalpojumu saldo.

Lai gan salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga ieņēmumu (nedaudz - arī kārtējo pārvedumu) apgrozījums, to bilance būtiski nemainījās. Gada sākumā notika iepriekšējā finanšu gada peļņas sadale, un ieņēmumu saldo bija negatīvs (3.2 milj. latu). Savukārt kārtējos pārvedumos nedaudz pieauga kā valdības sektora, tā arī pārējo sektoru izdevumi.

1997. gadā kapitāla un finanšu konta pozitīvais saldo bija 150.1 milj. latu un sedza 74.6% no tekošā konta deficīta, bet statistiskā novirze bija 51.0 milj. latu.

1998. gada 1. ceturksnī kapitāla un finanšu konta pozitīvais saldo bija 47.2 milj. latu. Galvenie kapitāla ieplūdes avoti bija ārvalstu tiešās investīcijas, bet tīrie ārējie aktīvi būtiski nepalielinājās.

Nerezidentu ieguldījumi Latvijas uzņēmumos 1. ceturksnī palielinājās par 46.4 milj. latu. Lielākie ieguldījumi veikti automobiļu un motociklu pārdošanā, tehniskajā apkopē un remontā (10.1 milj. latu) un finanšu starpniecībā (8.8 milj. latu). Latvijas uzņēmumi palielināja saistības pret tiešajiem ieguldītājiem par 20.5 milj. latu. Tiešo ieguldījumu pozitīvais saldo 1. ceturksnī bija 44.0 milj. latu, par 87.1% sedzot tekošā konta deficītu.

Latvijas rezidenti palielināja portfeļieguldījumus ārvalstu vērtspapīros par 44.2 milj. latu. Dominēja ieguldījumi ārvalstu obligācijās. Galvenie ārvalstu vērtspapīru tirgu dalībnieki joprojām bija kredītiestādes. Nerezidenti palielināja savus ieguldījumus Latvijas kredītiestāžu pamatkapitālā par 10.4 milj. latu. Tādēļ ieguldījumu negatīvais saldo 1. ceturksnī sasniedza 34.8 milj. latu.

Salīdzinājumā ar 1997. gada atbilstošo periodu citu ieguldījumu kapitāla plūsmas 1. ceturksnī bija lielākas un sasniedza 58.9 milj. latu. Bankas par 20.4 milj. latu palielināja ilgtermiņa aizdevumus nerezidentu nebanku sektoram. Uzņēmumi par 25.3 milj. latu palielināja tirdzniecības kredītu apjomu, kā arī par 2.9 milj. latu - savus noguldījumus ārvalstīs un valūtas atlikumus kasēs. Tīrie ārējie aktīvi visvairāk samazinājās kredītiestāžu sektorā, jo bankas par 127.1 milj. latu samazināja ārvalstu valūtu atlikumus banku kasēs un noguldījumus ārvalstīs. Šis process vērojams katru gadu un ir saistīts ar finanšu gada noslēgumu. Tādēļ 1. ceturksnī nerezidenti parasti samazina savus noguldījumus Latvijas kredītiestādēs, savukārt Latvijas kredītiestādes samazina savas prasības pret ārvalstu bankām, kurās ir izvietoti piesaistītie nerezidentu noguldījumi.

Nerezidenti 1. ceturksnī samazināja prasības pret Latvijas kredītiestādēm par 65.4 milj. latu. Savukārt Latvijas kredītiestādes palielināja savas saistības pret nerezidentiem, veicot ilgtermiņa aizņēmumus no nerezidentu kredītiestādēm (28.5 milj. latu), kā arī palielinot pārējās saistības pret nerezidentiem (par 7.5 milj. latu). Lielāko daļu no pārējiem pasīviem veidoja pasīvi pārvaldīšanā.

Uzņēmumu sektorā lielāko kapitāla ieplūdi veidoja aizņēmumi no nerezidentiem (21.1 milj. latu). Dominēja ilgtermiņa kredīti (17.4 milj. latu). Uzņēmumi palielināja piesaistīto tirdzniecības kredītu apjomu par 11.3 milj. latu.

Latvijas valdība 1. ceturksnī samazināja piesaistīto ārvalstu kredītu apjomu par 2.5 milj. latu, savukārt Latvijas Banka atmaksāja resursu rezerves vienošanās (stand-by arrangement) ietvaros saņemtā SVF kredīta daļu (3.9 milj. latu).

Kopumā 1. ceturksnī Latvijā ieplūda vairāk ārvalstu valūtas, nekā rezidenti ieguldīja ārvalstīs. Tādēļ maksājumu bilance bija pozitīva. Latvijas Banka palielināja savas ārējās rezerves par 23.3 milj. latu, ārvalstu valūtu vairāk pērkot nekā pārdodot.

Valsts tautsaimniecības stabilo attīstību un ārvalstu ieguldījumu piesaistes potenciālu apliecināja starptautiskās kredītreitingu aģentūras Fitch IBCA jūnija beigās Latvijai piešķirtais labvēlīgais reitings A ilgtermiņa aizdevumiem latos, BBB - ilgtermiņa un F3 - īstermiņa aizdevumiem ārvalstu valūtā.

Starptautiskā ieguldījumu bilance, ko Centrālā statistikas pārvalde pirmoreiz publicēja 1998. gada augustā, liecina, ka 1998. gada 1. ceturkšņa beigās ārvalstu ieguldījumi Latvijā bija 2 262.7 milj. latu un Latvijas ieguldījumi ārvalstīs - 1 926.8 milj. latu. Tātad Latvija attiecībā pret ārvalstīm bija neto debitors. Dominēja tiešās investīcijas (778.0 milj. latu jeb 34.4% no visiem ārvalstu ieguldījumiem), minami arī ārvalstu aizdevumi (501.1 milj. latu jeb 22.1%) un nerezidentu noguldījumi Latvijas kredītiestādēs (494.1 milj. latu jeb 21.8%). Rezidentu ieguldījumos ārvalstīs dominēja centrālās bankas ārējās rezerves (509.7 milj. latu jeb 26.5% no visiem ieguldījumiem ārvalstīs), portfeļieguldījumi ārvalstu vērtspapīros (487.9 milj. latu jeb 25.3%) un noguldījumi ārvalstīs (382.3 milj. latu jeb 19.8%).

Rezidentu ārvalstīs veikto īstermiņa ieguldījumu apjoms pārsniedza nerezidentu veikto šādu ieguldījumu apjomu Latvijā (par 707.2 milj. latu), bet ārvalstu ilgtermiņa ieguldījumi Latvijā par 1 043.1 milj. latu pārsniedza Latvijas ilgtermiņa ieguldījumus ārvalstīs. Šādu termiņstruktūru, kurā valsts ir neto debitors attiecībā uz ilgtermiņa kapitālu un neto kreditors attiecībā uz īstermiņa kapitālu, pārejas ekonomikas apstākļos var uzskatīt par optimālu.