Publicēts: 16.03.2000. Aktualizēts: 14.01.2011.

Rīgā 2000. gada 16. martā

Latvijas Bankas padome 16. martā kārtējā sēdē pieņēma vairākus lēmumus gan monetārajā, gan banku uzraudzības jomā:
- samazināja procentu likmes,
- apstiprināja "Kapitāla pietiekamības aprēķināšanas noteikumus",
- veica grozījumus "Kredītiestāžu mēneša bilances pārskata un pielikumu sagatavošanas noteikumos",
- atcēla Latvijas Bankas padomes lēmumu "Par vekseļu diskontēšanas kārtības apstiprināšanu",
- izsniedza licenci kredītiestādes darbībai Merita Bank Plc. Rīgas filiālei.

Latvijas Banka ar šī gada 17. martu nosaka jaunas procentu likmes, samazinot tās par pusi procenta:
    - refinansēšanas likme - 3.5% gadā;
    - banku noguldījumu Latvijas Bankā likmes:
        - septiņām dienām - 1.5% gadā,
        - četrpadsmit dienām - 1.75% gadā;
    - lombarda kredīta likmes:
        - līdz 10 dienām - 5.5% gadā,
        - 11.-20. dienā - 6.5% gadā,
        - sākot no 21. dienas - 7.5% gadā.

Latvijas Bankas refinansēšanas likme bijusi nemainīga 4.0% līmenī kopš 1997. gada 25. aprīļa. Pēdējo trīs gadu laikā ir notikušas būtiskas izmaiņas mūsu valsts tautsaimniecībā. Ir nodrošināta ilgstoša makroekonomiskā stabilitāte, kas 1998.-1999. gadā ļāva Latvijai veiksmīgāk pārvarēt satricinājumus pasaules finanšu sistēmā un to sekas. Pašreiz makroekonomisko vidi raksturo zems inflācijas līmenis, finanšu sistēmas stabilitāte, kā arī ekonomikas atveseļošanās pazīmes.

Šādos apstākļos ir iespējama un nepieciešama Latvijas Bankas procentu likmju pazemināšana. Tādējādi Latvijas Banka sekmēs vispārējā procentu likmju līmeņa krišanos un uzņēmumiem izsniegto kredītu procentu likmju samazināšanos un atbalstīs valsts tautsaimniecības attīstību, tās stabilu ilgtermiņa izaugsmi perspektīvā. Līdz ar refinansēšanas likmes samazināšanu tiek pazeminātas arī citas Latvijas Bankas procentu likmes - lombarda kredītiem un banku termiņnoguldījumiem Latvijas Bankā. Atsākoties ekonomiskajai izaugsmei, Latvijas Bankas noteikto procentu likmju samazināšana veicinās likviditātes pieaugumu banku sistēmā, pozitīvi ietekmējot privātajam sektoram izsniegto kredītu apjomu.

Lēmums par procentu likmju samazināšanu neizmantota ekonomiskā potenciāla apstākļos netraucēs Latvijas Bankai īstenot tās monetārās politikas ilgtermiņa mērķi - nodrošināt cenu stabilitāti valstī.

 "Kapitāla pietiekamības aprēķināšanas noteikumi" (daļēji stājas spēkā ar 01.07.2000., daļēji - ar 01.01.2001.) izstrādāti sakarā ar nepieciešamību ieviest pēdējo Latvijā vēl neieviesto Eiropas Savienības (ES) banku direktīvu Nr. 93/6/EEC "Par kredītiestāžu un investīciju sabiedrību kapitāla pietiekamību", kas attiecas uz kapitāla prasības noteikšanu tirgus riskiem. Stājoties spēkā šiem noteikumiem, Latvijā būs nodrošināta visu Bāzeles Banku uzraudzības komitejas efektīvas banku uzraudzības pamatprincipu ievērošana.

 

Jaunais dokuments aizstās "Kredītiestāžu darbību raksturojošo rādītāju aprēķināšanas noteikumos" noteikto kapitāla pietiekamības rādītāja aprēķināšanas kārtību, kas pamatojas uz kredītriska novērtēšanu. Kredītriska kapitāla prasība ir pilnīgota, lai nodrošinātu maksimālu atbilstību ES direktīvām. Tā ir papildināta ar tirgus risku kapitāla prasībām, kuras ietver 1) kapitāla prasību valūtas riskam, kas piemīt visai kredītiestādes darbībai, un 2) kapitāla prasību pozīcijas, preču, norēķinu un darījuma partnera riskam, kas piemīt kredītiestādes tirdzniecības portfelim.

Šie noteikumi stāsies spēkā pakāpeniski. Sākot ar 2000. gada 1. jūliju, kredītiestādēm būs jāaprēķina kapitāla pietiekamība, ņemot vērā kredītiestādes aktīvu un ārpusbilances posteņu kredītrisku un valūtas risku. Sākot ar 2001. gada 1. janvāri, kapitāla pietiekamības aprēķins tiks papildināts ar tirgus risku kapitāla prasībām kredītiestādes tirdzniecības portfeļa posteņiem. Pozīcijas, preču, norēķinu un darījuma partnera riska kapitāla prasība būs jāievēro tikai tām kredītiestādēm, kuru tirdzniecības portfelis pārsniedz noteiktos minimālos kritērijus.

Sakarā ar noteikumu komplicēto raksturu plānots sagatavot detalizētu piemēru, kas palīdzēs izprast jauno kapitāla pietiekamības rādītāja aprēķināšanas kārtību. Pirms noteikumu stāšanās spēkā Latvijas Bankas Kredītiestāžu uzraudzības pārvalde organizēs mācības banku speciālistiem.

"Kredītiestāžu mēneša bilances pārskata un pielikumu sagatavošanas noteikumos" veikti daži redakcionāli grozījumi (stājas spēkā ar pieņemšanas brīdi).

Latvijas Banka padomes 1993. gada 27. janvāra lēmums "Par vekseļu diskontēšanas kārtības apstiprināšanu" tika atcelts, jo tas zaudējis aktuālumu.

Šis lēmums noteica vispārējās prasības darbībām ar vekseļiem, to pieņemšanas un diskontēšanas kārtībai, kuru lielākā daļa ir skaidri izklāstītas Vekseļu likumā. Lēmuma pieņemšanas brīdī Latvijas Republikā nebija pieredzes darbībām ar vekseļiem, tāpēc tika noteikts maksimālais diskontējamo vekseļu termiņš līdz samaksas dienai (180 dienas). Mūsdienu praksē plaši tiek pielietoti vekseļi ar ilgāku atmaksas termiņu, līdz ar to šis noteikums kredītiestādēm liedza iespējas piedalīties un konkurēt, piemēram, tādā banku pakalpojumu segmentā kā starptautiskās tirdzniecības finansēšana. Bez tam vekseļi ir viens no efektīvākajiem parāda apliecināšanas instrumentiem, kurus izmanto kā fiziskās, tā arī juridiskās personas. Turpmāk kredītiestādēm būs brīvas izvēles tiesības lemt, kādus vekseļus tās pieņems diskontēšanai un kāda būs naudas izmaksas kārtība, regulējot šo kārtību kredītiestāžu iekšējās kontroles sistēmas ietvaros apstiprinātos politikas un procedūru dokumentos.

Latvijas Bankas padome izsniedza licenci kredītiestādes darbībai Somijas bankas Merita Bank Plc. Rīgas filiālei (adrese - Kaļķu ielā 15, Rīgā). Jāatzīmē, ka 1998. gada beigās bankai bija 509 filiāles, kas galvenokārt izvietotas Somijā, taču banka darbojas arī citās Eiropas un pasaules valstīs.