2008. gada 10. janvārī
2007. gada 2. pusgadā kopumā no apgrozības tika izņemti 296000 viltotu euro banknošu. Lai gan salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu viltoto banknošu skaits nedaudz pieaudzis, tas joprojām atbilst tendencei, kas izveidojusies dažu pēdējo gadu laikā. Par to liecina tabulā redzamie pusgada dati par atklāto viltojumu skaitu.
|
Periods |
2/2003 |
1/2004 |
2/2004 |
1/2005 |
2/2005 |
1/2006 |
2/2006 |
1/2007 |
2/2007 |
|
Viltojumu skaits |
312000 |
307000 |
287000 |
293000 |
286000 |
300000 |
265000 |
265000 |
296000 |
Salīdzinot šos skaitļus ar īsto banknošu skaitu apgrozībā (2007. gada 2. pusgadā - vidēji 11.4 mljrd.), viltojumu skaits ir ļoti neliels.
Lielais vairākums (96%) viltojumu 2007. gada 2. pusgadā atklāts euro zonas valstīs, lai gan šī proporcija ir nedaudz mazāka nekā iepriekšējos periodos. Aptuveni 3.5% nākuši no ārpus euro zonas esošajām ES dalībvalstīm un atlikusī daļa - no citiem pasaules reģioniem.
Viltoto banknošu dalījums pēc nominālvērtības ir šāds.
|
5 euro |
10 euro |
20 euro |
50 euro |
100 euro |
200 euro |
500 euro |
|
|
Dalījums pēc nominālvērtības (%) |
0.5 |
2.5 |
27.5 |
38 |
22 |
9 |
0.5 |
2007. gada 2. pusgadā visbiežāk tika viltotas 50 euro banknotes. Trīs vidējās nominālvērtības (20 euro, 50 euro un 100 euro) kopā veidoja apmēram 88% no visiem viltojumiem.
Sabiedrība var uzticēties euro banknošu un to pretviltošanas elementu kvalitātei. Vienlaikus Eurosistēma, t.i., Eiropas Centrālā banka (ECB) un 15 euro zonas nacionālās centrālās bankas, joprojām iesaka iedzīvotājiem būt uzmanīgiem un pārbaudīt saņemto banknošu īstumu. Viltojumus var viegli atšķirt no īstām banknotēm, izmantojot Eurosistēmas publikācijās, ECB interneta lapā un Eurosistēmas nacionālo centrālo banku interneta lapās aprakstīto vienkāršo pārbaudi, banknotes aptaustot, apskatot un pagrozot. Bet ja rodas šaubas, aizdomīgā banknote jāsalīdzina ar tādu, par kuru zināms, ka tā ir īsta. Ikvienam, kam radušās aizdomas, ka viņa rīcībā nonācis viltojums, jāinformē vai nu policija vai - ja to pieļauj valsts prakse - attiecīgā nacionālā centrālā banka, sniedzot pēc iespējas sīkākas ziņas par banknotes izcelsmi.