Aprīlī Latvijas Banka atsauca licences četrām bankām, kuru pašu kapitāls 1996. gada 1. aprīlī bija mazāks par "Kredītiestāžu likumā" noteikto minimālo dibināšanas pamatkapitālu (1 milj. latu), tomēr tas gandrīz neiespaidoja banku sektora monetāros rādītājus. Pēc trīs mēnešu pārtraukuma atsākās iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumu apjoma pieaugums, turpinājās visai straujš nerezidentu veikto noguldījumu un tiem izsniegto aizdevumu apjoma kāpums, taču saglabājās iekšzemes kredītu kopapjoma samazināšanās tendence. Pazeminoties inflācijas līmenim un saglabājoties pietiekamai banku likviditātei, turpinājās straujš procentu likmju kritums gan valsts parādzīmju, gan naudas tirgū. Sakarā ar inflācijas līmeņa samazināšanos un finansu sistēmas stabilizēšanos Latvijas Banka aprīlī divas reizes samazināja refinansēšanas procentu likmi - ar 12. aprīli uz 22% un ar 30. aprīli - uz 19%. Valsts pamatbudžeta deficīts aprīlī pieauga par 1.2 milj. latu un četros mēnešos bija 13.8 milj. latu, veidojot apmēram trešdaļu no iepriekšējā gada atbilstošā perioda budžeta deficīta apjoma. Turpināja uzlaboties transporta rādītāji, bet rūpniecības, lauksaimniecības un tirdzniecības rādītāji nesasniedza iepriekšējā gada atbilstošā perioda līmeni.
Salīdzinājumā ar martu iekšzemes nebanku noguldījumu apjoms pieauga par 10.4 milj. latu jeb 3.6%. Arī skaidrā nauda apgrozībā bez atlikumiem banku kasēs pieauga (par 3.8 milj. latu jeb 1.8%). Tādēļ aprīlī plašās naudas apjoms palielinājās par 2.8% un mēneša beigās bija 518.6 milj. latu.
Nerezidentu noguldījumu apjoma pieaugums (par 33.2 milj. latu jeb 16.7%) ievērojami apsteidza rezidentu noguldījumu apjoma pieaugumu, turklāt pieauga ne tikai pieprasījuma, bet arī noguldījumu ar termiņu līdz 6 mēnešiem apjoms. Latvijas banku piesaistīto noguldījumu kopapjoms pieauga līdz 535.5 milj. latu. Latos veikto noguldījumu īpatsvars aprīlī sasniedza 45.6% no rezidentu noguldījumu apjoma, savukārt rezidentu noguldījumu apjoms veidoja 56.6% no Latvijas banku piesaistīto noguldījumu kopapjoma. Pēc martā vērojamā relatīvā apsīkuma aprīlī atjaunojās iekšzemes starpbanku tirgus aktivitāte - izsniegto kredītu apjoms dubultojās un sasniedza 30.3 milj. latu.
Daļu piesaistīto līdzekļu bankas ieguldīja valsts vērtspapīros (banku sektora neto kredīts centrālajai valdībai palielinājās par 1.4%). Palielinājās arī banku sektora tīrie ārējie aktīvi (īstermiņa noguldījumu apjoms ārvalstu bankās pieauga par 26.1 milj. latu jeb 10.7%, ieguldījumi ārvalstu valdību vērtspapīros - par 10.6 milj. latu jeb 26.0%, nerezidentiem izsniegto kredītu apjoms - par 5.5 milj. latu jeb 8.1%). Trīs bankas veica arī vairākus termiņnoguldījumus Latvijas Bankā (0.5 milj. latu kopsummā ar vidējo svērto procentu likmi 12.9%). Vienlaikus samazinājās rezidentiem izsniegto kredītu atlikumi (par 3.7 milj. latu jeb 1.9%).
Aprīlī turpināja samazināties bankām izsniegto Latvijas Bankas kredītu kopapjoms (par 26.9%). Saruka izsniegto pieprasījuma un automātisko lombarda kredītu apjoms (par 20.4%). Valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju pārdošanas ar atpirkšanu (repo) izsolēs izsniegto kredītu apjoms samazinājās par 28.1% un bija 9.5 milj. latu jeb 82.8% no bankām izsniegto kredītu kopapjoma. Repo izsolēs izsniegto kredītu vidējā svērtā procentu likme bija 23.7%, lombarda kredītu vidējā svērtā procentu likme - 25.3%. Latvijas Bankas neto kredīts valdībai pieauga par 7.9 milj. latu, kaut arī valdība dzēsa 1995. gadā no Latvijas Bankas saņemtā ārkārtas kredīta atlikumu - 9.5 milj. latu. Neto kredīta pieaugumu radīja valdības noguldījumu atlikuma samazināšanās centrālajā bankā aprīļa beigās.
Latvijas Bankas neto nopirktās ārvalstu valūtas daudzums sasniedza 14.7 milj. latu (martā - 12.5 milj. latu). Tādēļ Latvijas Bankas tīrie ārējie aktīvi aprīlī palielinājās par 6.1%, mēneša beigās sasniedzot 260.6 milj. latu. Pieaugot arī centrālās bankas tīrajiem iekšējiem aktīviem, naudas bāze M0 aprīlī pieauga par 19.1 milj. latu jeb 7.3%.
Lata kurss pret Japānas jenu, ASV dolāru un Lielbritānijas sterliņu mārciņu aprīlī samazinājās attiecīgi par 1.7%, 0.5% un 0.1%, pret Vācijas marku un Francijas franku palielinājās attiecīgi par 1.9% un 1.0%, bet pret SDR nemainījās.
Finansu ministrija turpināja samazināt valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju piedāvājumu un izsoļu maksimālās diskonta likmes. Samazinot 28 dienu un 91 dienas parādzīmju piedāvājumu, tā palielināja 182 dienu parādzīmju piedāvājumu un uzsāka 364 dienu parādzīmju emisiju. Aprīlī visvairāk - 12.5 milj. latu vērtībā - pārdotas 182 dienu parādzīmes. Savukārt 91 dienas parādzīmes pārdotas 6.5 milj. latu, 28 dienu parādzīmes - 4.0 milj. latu, bet 364 dienu parādzīmes - 2.5 milj. latu vērtībā. Apgrozībā esošo valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju kopapjoms samazinājās par 3.3%, mēneša beigās tam veidojot 106.1 milj. latu (54.5% no kopapjoma bija 182 dienu parādzīmes). Tā kā parādzīmju pieprasījums nekritās, samazinājās visu termiņu parādzīmju vidējās svērtās diskonta likmes - 28 dienu parādzīmēm no 18.7% aprīļa sākumā līdz 12.3% aprīļa beigās, 91 dienas parādzīmēm - attiecīgi no 18.3% līdz 13.4%, 182 dienu parādzīmēm - no 18.7% līdz 14.6% un 364 dienu parādzīmēm - no 17.4% līdz 14.8%.
Vērtspapīru otrreizējā tirgus apgrozījums salīdzinājumā ar martu strauji samazinājās (līdz 27.6 milj. latu), jo banku likviditāte bija pietiekama un kritās procentu likmes parādzīmju sākotnējā tirgū.
Patēriņa cenu indekss aprīlī samazinājās līdz 100.5% un gada inflācija - līdz 18.5%. Nedaudz lielāks par vidējo bija atpūtas, kultūras un izglītības izdevumu, kā arī veselības aprūpes izdevumu pieaugums (attiecīgi 1.3% un 1.1%). Savukārt alkoholisko dzērienu un tabakas cenas nemainījās, bet dzīvokļa uzturēšanas izdevumi pieauga tikai par 0.1%.
Aprīlī valsts un pašvaldību iestādēs un uzņēmumos, uzņēmējsabiedrībās ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu strādājošo mēneša vidējā (bruto) darba samaksa salīdzinājumā ar martu palielinājās par 5.1%, sasniedzot Ls 106.27. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada aprīli šajā sektorā nodarbināto mēneša vidējā (bruto) darba samaksa palielinājās par 12.1%. Tā kā patēriņa cenu līmeņa pieaugums bija straujāks, strādājošo pirktspēja gada laikā samazinājās par 5.4%, tomēr pirktspējas kritums mēneša laikā samazinājās (martā - 10.6%). Reģistrēto bezdarbnieku skaits aprīlī turpināja pieaugt un sasniedza 7.1% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.
Valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju kopapjoms(milj. latu)
28 dienu
91 dienas
182 dienu
364 dienu
Izsolēs pārdoto valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju vidējās svērtās diskonta likmes
(%)
28 dienu
91 dienas
182 dienu
364 dienu
Makroekonomiskie rādītāji
| 1996 | ||
| III | IV | |
| Rūpniecības produkcijas fiziskā apjoma izmaiņas, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu (%) |
-5.8 | -11.0 |
| Inflācija (patēriņa cenu indeksa izmaiņas) | ||
| Mēneša (%) | 1.5 | 0.5 |
| Gada (%) | 20.2 | 18.5 |
| Reģistrēto bezdarbnieku skaits perioda beigās | 88 195 | 89 763 |
| Bezdarba līmenis (% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem) |
7.0 | 7.1 |
| Valsts budžeta bilance (milj. latu) | -12.6¹ | -13.8 |
| Ārējā tirdzniecība (milj. latu) | ||
| Eksports | 68.5 | * |
| Imports | 107.8 | * |
| Bilance | -39.3 | * |
* Datu vēl nav.
¹ Dati precizēti.
Avots: LR Valsts statistikas komitejas dati.
Monetārie rādītāji
(atlikumi perioda beigās; milj. latu)
| 1996 | ||
| III | IV | |
| Latvijas Banka | ||
| Mo | 261.4 | 280.5 |
| Skaidrā nauda apgrozībā | 224.7 | 230.1 |
| Banku noguldījumi Latvijas Bankā | 36.8 | 50.4 |
| Tīrie ārējie aktīvi | 245.6 | 260.6 |
| Tīrie iekšējie aktīvi | 15.9 | 19.9 |
| Kredīti | 73.2 | 76.4 |
| Bankām | 27.0 | 22.2 |
| Valdībai (neto) | 26.6 | 34.5 |
| Pārējie kredīti | 19.6 | 19.7 |
| Pārējie aktīvi (neto) | -57.4 | -56.5 |
| Banku sistēma | ||
| M2X | 504.4 | 518.6 |
| Skaidrā nauda apgrozībā (bez atlikumiem banku kasēs) |
211.6 | 215.4 |
| Iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumi | 292.9 | 303.3 |
| Pieprasījuma noguldījumi | 235.2 | 247.3 |
| Termiņnoguldījumi | 57.7 | 56.0 |
| M2D | 342.7 | 353.6 |
| Tīrie ārējie aktīvi | 324.8 | 349.6 |
| Tīrie iekšējie aktīvi | 179.6 | 169.0 |
| Kredīti iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām | 196.5 | 192.8 |
| Īstermiņa kredīti | 95.7 | 92.3 |
| Ilgtermiņa kredīti | 100.8 | 100.5 |
| Kredīti valdībai (neto) | 113.2 | 114.8 |
Procentu likmes un Latvijas Bankas noteiktie ārvalstu valūtu kursi
| 1996 | ||
| III | IV | |
| Iekšzemes kredītu un noguldījumu vidējās svērtās procentu likmes |
||
| Latos izsniegto kredītu starpbanku tirgus likme | 20.9 | 15.6 |
| Iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu procentu likmes |
||
| Īstermiņa kredīti (izsniegti latos) | 33.1 | 29.7 |
| Īstermiņa kredīti (izsniegti ārvalstu valūtā) | 26.5 | 24.5 |
| Ilgtermiņa kredīti (izsniegti latos) | 13.7 | 12.9 |
| Ilgtermiņa kredīti (izsniegti ārvalstu valūtā) | 19.6 | 14.7 |
| No iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām piesaistīto noguldījumu procentu likmes |
||
| Pieprasījuma noguldījumi (veikti latos) | 2.9 | 2.8 |
| Pieprasījuma noguldījumi (veikti ārvalstu valūtā) | 1.1 | 1.0 |
| Īstermiņa noguldījumi (veikti latos) | 15.9 | 13.7 |
| Īstermiņa noguldījumi (veikti ārvalstu valūtā) | 10.0 | 9.3 |
| Ilgtermiņa noguldījumi (veikti latos) | 21.4 | 15.9 |
| Ilgtermiņa noguldījumi (veikti ārvalstu valūtā) | 11.0 | 11.2 |
| Latvijas Bankas refinansēšanas procentu likme (perioda beigās; %) |
24.0 | 19.0 |
| Ārvalstu valūtu kursi (perioda beigās) | ||
| Ls pret USD | 0.5490 | 0.5520 |
| Ls pret DEM | 0.3690 | 0.3620 |
| Ls pret GBP | 0.8340 | 0.8350 |
| Ls pret FRF | 0.1083 | 0.1072 |
| Ls pret 100 JPY | 0.5150 | 0.5240 |
Rūpniecības produkcijas fiziskā apjoma indekss salīdzinājumā ar martu samazinājās par 12.0% un salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu - par 11.0%. Ražotāju cenu indekss salīdzinājumā ar martu palielinājās par 1.3%.
Mazumtirdzniecības preču apgrozījums mēneša laikā samazinājās par 1.8%, bet salīdzinājumā ar iepriekšējā gada aprīli - par 12.1%. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu samazinājās arī gaļas, piena un olu ražošana (attiecīgi par 28.8%, 9.3% un 6.4%). Kravu pārvadājumu apjoms un ostās saņemto un nosūtīto kravu apjoms pieauga attiecīgi par 3.4% un 10.7%, bet kravu apgrozība gandrīz nemainījās.
Kredītiestāžu kopsavilkuma bilance
(perioda beigās; milj. latu)
| 1996 | ||
| III | IV | |
| Banku rezerves | 49.1 | 63.9 |
| Nacionālā valūta banku kasēs | 13.1 | 14.7 |
| Korespondentkonti Latvijas Bankā | 36.0 | 48.7 |
| Ārzemju aktīvi | 375.9 | 424.8 |
| Ārvalstu valūta banku kasēs | 28.7 | 25.0 |
| Prasības pret ārvalstu bankām | 214.3 | 244.2 |
| Prasības pret ārvalstu nebankām | 132.9 | 155.6 |
| Prasības pret centrālo valdību (neto) | 102.7 | 96.3 |
| Prasības pret pašvaldībām (neto) | -16.1 | -16.0 |
| Prasības pret valsts uzņēmumiem | 23.1 | 22.2 |
| Prasības pret privātuzņēmumiem | 152.5 | 150.2 |
| Prasības pret privātpersonām | 26.3 | 26.1 |
| Neklasificētie aktīvi | 117.0 | 120.0 |
| Fiksētie aktīvi | 57.1 | 56.3 |
| Nauda ceļā | 8.9 | 10.1 |
| Pārējie aktīvi | 41.7 | 42.5 |
| Prasības pret iekšzemes kredītiestādēm | 9.4 | 11.1 |
| AKTĪVI PAVISAM | 830.6 | 887.5 |
| Pieprasījuma noguldījumi | 107.5 | 114.4 |
| Valsts uzņēmumu | 23.3 | 24.7 |
| Privātuzņēmumu | 45.5 | 50.6 |
| Privātpersonu | 38.8 | 39.1 |
| Termiņa un krājnoguldījumi | 23.6 | 23.8 |
| Valsts uzņēmumu | 0.4 | 0.3 |
| Privātuzņēmumu | 1.5 | 1.5 |
| Privātpersonu | 21.7 | 22.0 |
| Rezidentu noguldījumi ārvalstu valūtā | 161.7 | 165.0 |
| Valsts uzņēmumu | 29.5 | 32.2 |
| Privātuzņēmumu | 81.7 | 81.2 |
| Privātpersonu | 50.5 | 51.6 |
| Tranzīta fondi | 40.7 | 40.6 |
| Ārzemju pasīvi | 296.7 | 335.7 |
| Saistības pret ārvalstu bankām | 35.0 | 34.3 |
| Saistības pret ārvalstu nebankām | 261.7 | 301.4 |
| Saistības pret Latvijas Banku | 6.5 | 1.9 |
| Izlaistās obligācijas un vērtspapīri | 0.2 | 0.5 |
| Kapitāls | 144.6 | 145.1 |
| Neklasificētie pasīvi | 49.1 | 60.4 |
| Nauda ceļā | 23.6 | 34.8 |
| Pārējie pasīvi | 17.5 | 18.5 |
| Saistības pret iekšzemes kredītiestādēm | 8.0 | 7.1 |
| PASĪVI PAVISAM | 830.6 | 887.5 |
© Latvijas Banka, 1996
Pārpublicējot obligāta avota norāde.
ISBN 9984-9092-0-4
Reģistrācijas apliecība Nr. 1718
|
|
|
Jautājumus lūdzam sūtīt |