1997. gada aprīlī valdība paplašināja savu finansu instrumentu klāstu - uzsāka divu gadu valsts obligāciju emisiju. Valsts pamatbudžeta pārpalikums 1997. gada 4 mēnešos sasniedza 15.8 milj. latu. Turpinājās valsts uzņēmumu privatizācijas process. Gada inflācijas līmenis saglabājās zems. Valdības vērtspapīru vidējās svērtās diskonta likmes un starpbanku kredītu procentu likmes būtiski nemainījās, bet iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu un no šīs klientu grupas piesaistīto noguldījumu procentu likmes turpināja sarukt. Latvijas Banka no 25. aprīļa samazināja refinansēšanas likmi uz 4% gadā, tādējādi sasniedzot attīstītām valstīm raksturīgo šādu likmju līmeni. Naudas piedāvājums palielinājās, paātrinoties no uzņēmumiem un privātpersonām piesaistīto noguldījumu pieauguma tempam. Turpinājās banku sektora tīro ārējo aktīvu kāpums. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu cēlās iedzīvotāju pirktspēja, uzlabojās rūpniecību, transportu un ostu darbību, kā arī gaļas un olu ražošanu raksturojošie rādītāji.
Iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumu apjoms bankās palielinājās par 19.6 milj. latu jeb 5.2%, t.sk. latos veikto noguldījumu apjoms - par 8.1%, ārvalstu valūtā veikto noguldījumu apjoms - par 2.8%. Straujāk auga pieprasījuma noguldījumu apjoms (par 6.0%), tomēr bija vērojams arī termiņnoguldījumu kopapjoma kāpums (par 1.9%). Skaidrās naudas pieprasījums nemainījās, un tās apjoms apgrozībā (bez atlikumiem banku kasēs) palielinājās tikai par 1.0 milj. latu jeb 0.4%. Tādējādi aprīlī plašās naudas apjoms palielinājās par 3.1% (salīdzinājumā ar 1996. gada aprīli - par 30.2%), sasniedzot 675.0 milj. latu, un bija visaugstākais kopš 1995. gada aprīļa.
Kaut arī auga banku piesaistīto pieprasījuma noguldījumu apjoms un to īpatsvars (aprīlī - 80.3% no noguldījumu kopapjoma), izsniegto kredītu atlikumi gandrīz nemainījās un aprīļa beigās bija 225.1 milj. latu. Ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums pieauga (par 1.3%), bet latos izsniegto kredītu atlikums samazinājās (par 3.6%). Aktīvāka patēriņa kredītu izsniegšana (kāpums par 14.5%) noteica privātpersonām izsniegto kredītu apjoma pieaugumu (par 3.5%). Stingrās fiskālās politikas dēļ valdības neto aizņēmums no banku sistēmas samazinājās par 12.6 milj. latu, sarūkot banku sektora tiešajiem kredītiem valdībai, bet augot valdības noguldījumu apjomam Latvijas Bankā.
Aprīlī nerezidentu noguldījumu apjoms Latvijas bankās samazinājās par 1.6%, toties rezervju prasības neattiecināšana uz līdzekļiem, kas piesaistīti no ārvalstu kredītiestādēm, sekmēja šo līdzekļu pieaugumu (par 23.9%). Banku sektora piesaistītā nauda joprojām pārsvarā tika izvietota ārpus Latvijas - nerezidentiem izsniegto kredītu apjoms palielinājās par 23.3%, bet banku sektora ārzemju aktīvu kopapjoms palielinājās par 10.9% (ārzemju pasīvu - par 6.6%).
Iekšzemes starpbanku tirgus darījumu apjoms aprīlī palika aptuveni iepriekšējā mēneša līmenī, un izsniegto kredītu kopapjoms bija 153.7 milj. latu. Banku sektora ārzemju aktīvu kāpums bija saistīts ar ārvalstu kredītiestādēm izsniegto aizdevumu apjoma pieaugumu līdz 1 079.8 milj. latu (martā - 762.9 milj. latu). Tā kā latu resursu pieprasījums iekšzemes starpbanku tirgū pārsniedza līdzekļu piedāvājumu, latos izsniegto kredītu vidējā svērtā procentu likme palielinājās no 3.4% martā līdz 4.2% aprīlī. Savukārt ārvalstu valūtā izsniegto kredītu vidējā svērtā procentu likme mazliet samazinājās (no 5.8% līdz 5.6%).
Starpbanku tirgus procentu likmēm saglabājoties zemākā līmenī nekā centrālās bankas piedāvātajām kredītu procentu likmēm, aprīlī pieprasījums pēc Latvijas Bankas kredītiem samazinājās. Notika septiņas valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju pārdošanas ar atpirkšanu (repo) izsoles, kurās bankām izsniegti 2.5 milj. latu (martā - 4.3 milj. latu). Automātiskos lombarda kredītus bankas izmantoja 1.9 milj. latu (martā - 1.5 milj. latu) apjomā. Repo izsolēs izsniegto kredītu vidējā svērtā procentu likme bija 4.8%, bet automātisko lombarda kredītu vidējā svērtā procentu likme - 5.6%.
Latvijas Banka aprīlī neveica aktīvas intervences naudas tirgū. Valdības noguldījumu atlikuma palielinājums centrālajā bankā, kas netika pilnībā kompensēts ar Latvijas Bankas īpašumā esošo valdības vērtspapīru apjoma kāpumu, centrālās bankas neto kredītu valdībai samazināja par 7.1 milj. latu. Savukārt līdzekļu apjoms banku korespondentkontos Latvijas Bankā samazinājās, bet skaidrās naudas apjoms apgrozībā gandrīz nemainījās, tādēļ naudas bāze samazinājās par 2.7% un mēneša beigās bija 341.6 milj. latu. ASV dolāra kursam turpinot paaugstināties, pieprasījums pēc latiem bija zems un Latvijas Banka ārvalstu valūtu neiepirka, tādēļ tās tīro ārējo aktīvu apjoms praktiski nemainījās. Emitētās nacionālās valūtas segums ar tīrajiem ārējiem aktīviem veidoja 106.8%.
Aprīlī pasaules valūtas tirgū ASV dolāra kurss saglabājās visai augsts. ASV dolāra kurss attiecībā pret latu turpināja celties (par 1.0%). Vēl straujāk (par 1.4%) attiecībā pret latu cēlās Lielbritānijas sterliņu mārciņas kurss. Savukārt Vācijas markas, Francijas franka un Japānas jenas kurss pret latu kritās attiecīgi par 1.5%, 1.5% un 0.9%.
Lai mainītu valsts iekšējā parāda termiņstruktūru, 23. aprīlī notika pirmā divu gadu valsts obligāciju izsole. Banku un citu finansu institūciju interese par šiem vērtspapīriem bija liela, un pieprasījums pārsniedza piedāvājumu 2.8 reizes. Obligācijas tika pārdotas 17.0 milj. latu vērtībā ar visai augstu fiksēto peļņas likmi - 9.5%. Turpmāk šādu vērtspapīru emisija plānota reizi sešos mēnešos. 1, 3 un 6 mēnešu valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju piedāvājums un pieprasījums aprīlī bija augstāks nekā martā. Šo parādzīmju pieprasījuma un piedāvājuma attiecība palielinājās no 1.7 martā līdz 2.1 aprīlī. Parādzīmju izsoļu maksimālās diskonta likmes visu mēnesi netika mainītas. Vidējās svērtās diskonta likmes aprīlī svārstījās plašākā amplitūdā 1 mēneša parādzīmēm (starp 3.7% un 5.4%), šaurākā - 3 un 6 mēnešu parādzīmēm (attiecīgi starp 5.5% un 5.9% un starp 6.0% un 6.3%). 6 mēnešu parādzīmes aprīlī tika pārdotas 7.0 milj. latu, 3 mēnešu parādzīmes - 6.5 milj. latu un 1 mēneša parādzīmes - 3.3 milj. latu vērtībā. Apgrozībā esošo valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru kopapjoms palielinājās par 7.0% un aprīļa beigās bija 154.7 milj. latu. Mēneša beigās 12 mēnešu parādzīmes veidoja 50.4%, bet 6 mēnešu parādzīmes - 27.8% no apgrozībā esošo valdības vērtspapīru kopapjoma.
Latvijas Bankā reģistrēto parādzīmju otrreizējā tirgus darījumu apjoms aprīlī palielinājās 1.6 reizes - līdz 11.4 milj. latu, galvenokārt centrālajai bankai papildinot savu vērtspapīru portfeli.
Patēriņa cenu indekss aprīlī bija 100.7% un gada inflācijas līmenis - 8.8% (iepriekšējā gada atbilstošajā periodā - 18.5%). Inflācijas kāpumu galvenokārt izraisīja sakaru pakalpojumu cenu līmeņa būtiskas izmaiņas, telekomunikāciju tarifiem paaugstinoties vidēji par 17.0%. Patēriņa cenu indeksa kāpumu ietekmēja arī apģērbu un apavu cenu pieaugums, savukārt dažu uztura produktu un dīzeļdegvielas cenas samazinājās.
Ārvalstu valūtā izsniegto īstermiņa kredītu un piesaistīto īstermiņa noguldījumu vidējās svērtās procentu likmes(%)
Īstermiņa kredīti
Īstermiņa noguldījumi
Latos izsniegto īstermiņa kredītu un piesaistīto īstermiņa noguldījumu vidējās svērtās procentu likmes
(%)
Īstermiņa kredīti Īstermiņa noguldījumi
Makroekonomiskie rādītāji
| 1997 | ||
| III | IV | |
| Rūpniecības produkcijas fiziskā apjoma indeksa pārmaiņas (salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %) |
1.1 | 9.5 |
| Inflācija (patēriņa cenu indeksa pārmaiņas) | ||
| Mēneša (%) | 0.4 | 0.7 |
| Gada (%) | 8.7 | 8.8 |
| Reģistrēto bezdarbnieku skaits perioda beigās | 94 699 | 95 024 |
| Bezdarba līmenis (% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem) | 7.5 | 7.6 |
| Valsts pamatbudžeta bilance (milj. latu) | 10.1 | 15.8 |
| Ārējā tirdzniecība (milj. latu) | ||
| Eksports | 76.7 | * |
| Imports | 116.4 | * |
| Bilance | -39.7 | * |
* Datu vēl nav.
Avots: LR Valsts statistikas komitejas dati.
Monetārie rādītāji
(atlikumi perioda beigās; milj. latu)
(atlikumi perioda beigās; milj. ASV dolāru)*
| 1997 | ||
| III | IV | |
| Banku sistēma | ||
| M2X | 654.4 | 675.0 |
| Skaidrā nauda apgrozībā (bez atlikumiem banku kasēs) | 274.0 | 275.0 |
| Iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumi | 380.4 | 400.0 |
| Pieprasījuma noguldījumi | 303.1 | 321.2 |
| Termiņnoguldījumi | 77.3 | 78.8 |
| M2D | 441.1 | 455.7 |
| Tīrie ārējie aktīvi | 461.7 | 491.7 |
| Tīrie iekšējie aktīvi | 192.7 | 183.3 |
| Kredīti iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām | 226.5 | 225.1 |
| Īstermiņa kredīti | 118.2 | 117.1 |
| Ilgtermiņa kredīti | 108.3 | 108.0 |
| Kredīti valdībai (neto) | 149.5 | 136.9 |
| Latvijas Banka | ||
| M0 | 350.9 | 341.6 |
| Skaidrā nauda apgrozībā | 291.8 | 292.3 |
| Noguldījumi Latvijas Bankā latos | 50.6 | 44.3 |
| Noguldījumi Latvijas Bankā ārvalstu valūtā | 8.5 | 4.9 |
| Tīrie ārējie aktīvi | 365.1 | 364.9 |
| Tīrie iekšējie aktīvi | -14.1 | -23.3 |
| Kredīti | 49.9 | 41.1 |
| Bankām | 8.2 | 6.4 |
| Valdībai (neto) | 21.5 | 14.4 |
| Pārējie kredīti | 20.2 | 20.3 |
| Pārējie aktīvi (neto) | -64.0 | -64.4 |
| Ārējās rezerves* | 713.49 | 697.03 |
| Zelts | 74.74 | 74.62 |
| Speciālās aizņēmuma tiesības | 1.31 | 1.33 |
| Rezerves pozīcija Starptautiskajā valūtas fondā | 0.01 | 0.01 |
| Ārvalstu konvertējamās valūtas | 637.43 | 621.07 |
Procentu likmes un Latvijas Bankas noteiktie ārvalstu valūtu kursi
| 1997 | ||
| III | IV | |
| Iekšzemes kredītu un noguldījumu vidējās svērtās procentu likmes | ||
| Latos izsniegto kredītu starpbanku tirgus likme | 3.4 | 4.2 |
| Iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu procentu likmes |
||
| Īstermiņa kredīti (izsniegti latos) | 17.3 | 17.1 |
| Īstermiņa kredīti (izsniegti ārvalstu valūtā) | 16.0 | 15.9 |
| Ilgtermiņa kredīti (izsniegti latos) | 19.9 | 15.9 |
| Ilgtermiņa kredīti (izsniegti ārvalstu valūtā) | 12.2 | 13.0 |
| No iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām piesaistīto noguldījumu procentu likmes | ||
| Pieprasījuma noguldījumi (veikti latos) | 1.5 | 1.6 |
| Pieprasījuma noguldījumi (veikti ārvalstu valūtā) | 1.0 | 1.2 |
| Īstermiņa noguldījumi (veikti latos) | 6.4 | 5.2 |
| Īstermiņa noguldījumi (veikti ārvalstu valūtā) | 5.1 | 4.9 |
| Ilgtermiņa noguldījumi (veikti latos) | 9.3 | 8.0 |
| Ilgtermiņa noguldījumi (veikti ārvalstu valūtā) | 8.1 | 7.2 |
| Latvijas Bankas refinansēšanas likme (perioda beigās; %) | 5.0 | 4.0 |
| Ārvalstu valūtu kursi (perioda beigās) | ||
| Ls pret USD | 0.5800 | 0.5860 |
| Ls pret DEM | 0.3440 | 0.3390 |
| Ls pret GBP | 0.9390 | 0.9520 |
| Ls pret FRF | 0.1019 | 0.1004 |
| Ls pret 100 JPY | 0.4670 | 0.4630 |
Ražotāju cenu indekss salīdzinājumā ar martu samazinājās par 0.1%, bet salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu palielinājās par 3.8%.
Aprīlī sabiedriskajā sektorā (bez sabiedriskajām un reliģiskajām organizācijām) strādājošo mēneša vidējā aprēķinātā (bruto) darba samaksa salīdzinājumā ar martu palielinājās par 0.8% un bija Ls 126.81. Visaugstākā darba samaksa (lielāka par Ls 300) bija ūdens un gaisa transportā, kā arī zvejniecībā nodarbinātajiem, viszemākā (mazāka par Ls 90) - atpūtas, kultūras, mākslas un sporta, kā arī izglītības nozares darbiniekiem. Palielinoties darba samaksai, turpināja augt strādājošo pirktspēja - aprīlī par 0.1%, bet pēdējo 12 mēnešu laikā - par 9.7%. Reģistrēto bezdarbnieku skaits pieauga, un to īpatsvars sasniedza 7.6% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.
Reālajā sektorā aprīlī attīstība paātrinājās. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu rūpniecības produkcijas fiziskā apjoma indekss palielinājās par 9.5%, gaļas ražošana - par 36.8%, olu ražošana - par 7.1%. Tikai piena ražošanas līmenis nedaudz samazinājās. Kravu pārvadājumu apjoms dzelzceļa transportā pieauga par 15.6%, jūras transportā - par 1.8%. Palielinājās arī ostās saņemto un nosūtīto kravu apjoms (par 10.7%) un kravu apgrozība dzelzceļa transportā (par 13.3%), bet jūras transportā kravu apgrozība saglabājās iepriekšējā gada atbilstošā perioda līmenī.
Kredītiestāžu kopsavilkuma bilance
(perioda beigās; milj. latu)
| 1997 | ||
| III | IV | |
| Banku rezerves | 73.6 | 65.5 |
| Nacionālā valūta banku kasēs | 17.9 | 17.3 |
| Korespondentkonti Latvijas Bankā | 54.9 | 48.2 |
| Ārzemju aktīvi | 553.6 | 614.0 |
| Ārvalstu valūta banku kasēs | 35.2 | 26.5 |
| Prasības pret ārvalstu bankām | 336.3 | 338.4 |
| Prasības pret ārvalstu nebankām | 182.1 | 249.1 |
| Prasības pret centrālo valdību (neto) | 144.3 | 142.7 |
| Prasības pret pašvaldībām (neto) | -16.3 | -20.1 |
| Prasības pret valsts uzņēmumiem | 17.3 | 17.3 |
| Prasības pret privātuzņēmumiem | 199.3 | 196.9 |
| Prasības pret privātpersonām | 23.0 | 23.8 |
| Neklasificētie aktīvi | 129.2 | 135.0 |
| Fiksētie aktīvi | 67.7 | 70.4 |
| Nauda ceļā | 3.1 | 4.0 |
| Pārējie aktīvi | 34.0 | 32.9 |
| Prasības pret iekšzemes kredītiestādēm | 24.4 | 27.8 |
| AKTĪVI PAVISAM | 1 124.0 | 1 175.0 |
| Pieprasījuma noguldījumi | 132.5 | 145.6 |
| Valsts uzņēmumu | 22.0 | 25.7 |
| Privātuzņēmumu | 66.0 | 73.5 |
| Privātpersonu | 44.5 | 46.4 |
| Termiņa un krājnoguldījumi | 34.6 | 35.1 |
| Valsts uzņēmumu | 1.1 | 1.6 |
| Privātuzņēmumu | 6.8 | 6.7 |
| Privātpersonu | 26.7 | 26.8 |
| Rezidentu noguldījumi ārvalstu valūtā | 213.3 | 219.3 |
| Valsts uzņēmumu | 39.2 | 42.7 |
| Privātuzņēmumu | 105.4 | 107.8 |
| Privātpersonu | 68.7 | 68.7 |
| Tranzīta fondi | 19.1 | 15.1 |
| Ārzemju pasīvi | 457.0 | 487.2 |
| Saistības pret ārvalstu bankām | 46.1 | 57.1 |
| Saistības pret ārvalstu nebankām | 410.9 | 430.0 |
| Saistības pret Latvijas Banku | 4.4 | 2.7 |
| Kapitāls | 178.3 | 175.5 |
| Neklasificētie pasīvi | 84.8 | 94.5 |
| Nauda ceļā | 36.0 | 45.1 |
| Pārējie pasīvi | 26.7 | 25.1 |
| Saistības pret iekšzemes kredītiestādēm | 22.2 | 24.2 |
| PASĪVI PAVISAM | 1 124.0 | 1 175.0 |
|
|
|
Jautājumus lūdzam sūtīt |