Publicēts: 01.01.2013.

ISSN 1407-1762

Oktobrī situācija pasaules finanšu tirgos sāka stabilizēties. Atveseļošanās pazīmes bija vērojamas gan Dienvidaustrumāzijas valstīs un Japānā, gan arī Latīņamerikā. Palēninoties Krievijas rubļa kursa kritumam un turpinoties sarunām par iesaldēto Krievijas valdības vērtspapīru restrukturizāciju, situācija Krievijā būtiski nepasliktinājās. Aizdevumu procentu likmju samazināšanās vairākās nozīmīgās pasaules valstīs liecināja par ekonomiskā pieauguma perspektīvu jau tuvākajā nākotnē. Lai gan Krievijas finanšu krīzes ietekme joprojām bija jūtama, Latvijas Bankas monetārā politika nodrošināja lata stabilitāti. Ierobežojot repo izsolēs bankām izsniegto kredītu apjomu un par 1.0 procentu punktu paaugstinot lombarda kredītu procentu likmes (līdz 7%, 8% un 9% atkarībā no kredīta izmantošanas ilguma), kā arī piesaistot banku termiņnoguldījumus, tika kompensēts paaugstinātā ārvalstu valūtas pieprasījuma negatīvais iespaids. Tādējādi Latvijas Bankas tīro ārējo aktīvu samazinājums (par 6.7%) bija gandrīz divreiz mazāks nekā septembrī, un lata segums ar tiem joprojām pārsniedza 100% (oktobra beigās - 105.9%). Lai gan Krievijas krīzei joprojām bija sekundārs iespaids uz Latvijas tautsaimniecības reālo sektoru (visspilgtāk tas izpaudās bezdarbnieku skaita pieaugumā), tomēr uzņēmumi aktīvi meklēja un atrada jaunus noieta tirgus. Turpinājās patēriņa cenu kritums, un gada inflācija oktobrī sasniedza viszemāko līmeni kopš Latvijas neatkarības atgūšanas. Pakāpeniski atjaunojās starpbanku tirgus aktivitāte. Iekšzemes starpbanku tirgus apgrozījums oktobrī bija par 8.3% lielāks nekā septembrī. Valsts pamatbudžeta izdevumi oktobrī nedaudz pārsniedza ieņēmumus, un budžeta pārpalikums 1998. gada desmit mēnešos bija 40.7 milj. latu.

Emitētās nacionālās valūtas segums
(milj. latu)

Emitētās nacionālās valūtas segums

Latvijas Bankas tīrie ārējie aktīvi
Naudas bāze

Iekšzemes starpbanku tirgū izsniegtie kredīti
(milj. latu)

Iekšzemes starpbanku tirgū izsniegtie kredīti

Kopā
    Izsniegti latos
Izsniegti OECD valstu valūtā

Oktobrī iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumu kopapjoms samazinājās par 24.8 milj. latu (pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu - 10.4%). Samazinājumu noteica pieprasījuma noguldījumu kritums (par 6.5%). Termiņnoguldījumu apjoms palielinājās par 0.8%, t.sk. latos veikto termiņnoguldījumu - par 8.0%. Kritās pieprasījums pēc skaidrās naudas. Tās apjoms apgrozībā bez atlikumiem banku kasēs samazinājās par 4.2% un oktobra beigās bija 329.4 milj. latu.

Turpinājās iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto ilgtermiņa kredītu atlikuma pieaugums (par 1.0%), tomēr, īstermiņa kredītu atlikumam samazinoties par 3.0%, arī iekšzemes kredītu kopējais atlikums nedaudz (par 0.5%) samazinājās un oktobra beigās bija 564.2 milj. latu (iekšzemes kredītu atlikums salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga par 70.0%). Latos izsniegto kredītu atlikums salīdzinājumā ar septembri pieauga (par 0.4%), bet ārvalstu valūtā izsniegto - samazinājās (par 1.2%).

Latos izsniegto kredītu procentu likmju līmenis nedaudz palielinājās, un šādu īstermiņa kredītu vidējā svērtā procentu likme bija 15.6% un ilgtermiņa - 14.4%. Latos piesaistīto termiņnoguldījumu vidējā svērtā procentu likme samazinājās - līdz 4.7% īstermiņa un 6.6% ilgtermiņa noguldījumiem. OECD valstu valūtās piesaistīto noguldījumu un izsniegto kredītu procentu likmju līmenis būtiski nemainījās.

Iekšzemes starpbanku tirgū latos veikto darījumu apjoms oktobrī palielinājās par 3.4% (līdz 201.1 milj. latu), bet ārvalstu valūtā veikto - par 20.2% (līdz 96.0 milj. latu). Pieauga latu resursu pieprasījums, tāpēc daļa banku paaugstināja starpbanku kredītu procentu likmes. Latos izsniegto kredītu vidējā svērtā procentu likme bija 6.3% (septembrī - 3.7%).

Banku sektora likviditāti papildināja arī Latvijas Bankas izsniegtie kredīti. Tomēr, ņemot vērā paaugstināto pieprasījumu pēc ārvalstu valūtas, repo kredītu piedāvājums tika samazināts (izsniegti 10.0 milj. latu ar vidējo svērto procentu likmi 7.1%). Visi repo kredīti izsniegti ar 7 dienu termiņu. Izsniegto pieprasījuma lombarda kredītu apjoms sasniedza 42.9 milj. latu, jo šo kredītu procentu likmes bija zemas (vidējā svērtā procentu likme - 6.9%). Automātisko lombarda kredītu apjoms bija neliels - 0.8 milj. latu ar vidējo svērto procentu likmi 6.0%. Stingras monetārās politikas nodrošināšanai Latvijas Banka turpināja no bankām piesaistīt termiņnoguldījumus uz 7 dienām. No 12. oktobra šādu noguldījumu procentu likme tika noteikta 4.5% (iepriekš - 4.0%), no 15. oktobra - 5.0% un no 29. oktobra - 5.5% apmērā. Kopumā termiņnoguldījumi tika piesaistīti 9.2 milj. latu apjomā. Latvijas Bankas organizētajās valūtas mijmaiņas (swap) darījumu izsolēs izsniegti 0.75 milj. latu. Latvijas Bankas neto pārdotās ārvalstu valūtas apjoms bija 40.5 milj. latu un Latvijas Bankas tīrie ārējie aktīvi mēneša beigās - 450.6 milj. latu.

Oktobrī situāciju pasaules valūtas tirgū noteica Japānas valdības veiktie pasākumi banku sektora nostiprināšanai, kas ievērojami uzlaboja Japānas jenas pozīcijas, kā arī ASV un Lielbritānijas centrālo banku veiktā procentu likmju pazemināšana, kas ar vienlaikus notiekošo atsevišķu makroekonomisko rādītāju pasliktināšanos pazemināja ASV dolāra un Lielbritānijas sterliņu mārciņas kursu. Savukārt Rietumeiropā stāvoklis bija stabils. Tādēļ arī attiecībā pret latu ASV dolāra un Lielbritānijas sterliņu mārciņas kurss samazinājās (attiecīgi par 2.6% un 4.4%), Japānas jenas kurss pieauga (par 13.3%), bet Vācijas markas un Francijas franka kurss mainījās nedaudz (samazinājums attiecīgi par 0.9% un 1.0%).

Banku rīcībā esošo brīvo naudas resursu apjoms samazinājās, un kritās arī valdības vērtspapīru pieprasījuma un piedāvājuma attiecība (no 0.8 septembrī līdz 0.2 oktobrī). Oktobrī notika tikai divas 1 mēneša un viena 3, 6 un 12 mēnešu parādzīmju izsole. Vidējā svērtā diskonta likme paaugstinājās 1 mēneša parādzīmēm līdz 5.4%, 3 mēnešu - līdz 7.5%, 6 mēnešu - līdz 7.0% un 12 mēnešu - līdz 7.5%. Apgrozībā esošo valdības vērtspapīru kopapjoms oktobrī samazinājās par 6.4% un mēneša beigās bija 139.2 milj. latu (47.8% no tiem bija 12 mēnešu parādzīmes un 36.6% - 2 gadu obligācijas).

Patēriņa cenu indekss salīdzinājumā ar septembri palielinājās par 0.2%, bet gada inflācija samazinājās līdz 2.9% (iepriekšējā gada atbilstošajā periodā - 7.7%). Patēriņa cenu indeksa pieaugumu noteica sezonālais dārzeņu cenu kāpums (par 14.7%), karstā ūdens un siltumapgādes tarifu pieaugums (par 1.0%) un apģērba un apavu cenu pieaugums (par 0.8%). Savukārt pazeminoša ietekme uz patēriņa cenu indeksu bija transporta cenu, kā arī piena, piena produktu un olu cenu kritumam (attiecīgi par 1.5% un 1.4%). Ražotāju cenu indekss oktobrī samazinājās par 0.6%, bet salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga par 0.8%.

Makroekonomiskie rādītāji

Makroekonomiskie rādītāji

* Datu vēl nav.
Avots: LR Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Monetārie rādītāji
(atlikumi perioda beigās; milj. latu)
(atlikumi perioda beigās; milj. ASV dolāru)*

Monetārie rādītāji

Procentu likmes un Latvijas Bankas noteiktie ārvalstu valūtu kursi

Procentu likmes un Latvijas Bankas noteiktie ārvalstu valūtu kursi

 

Sabiedriskajā sektorā (bez sabiedriskajām un reliģiskajām organizācijām) strādājošo mēneša vidējā aprēķinātā (bruto) darba samaksa salīdzinājumā ar septembri samazinājās par 1.4% un bija Ls 142.37. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada oktobri šajā sektorā nodarbināto mēneša vidējā aprēķinātā (bruto) darba samaksa palielinājās par 10.0%, bet strādājošo pirktspēja pieauga par 6.9%.

Bezdarba līmenis palielinājās līdz 8.2% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita (septembra beigās - 7.6%). Augstākais bezdarba līmenis bija Rēzeknes rajonā (27.8% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita), bet zemākais - Rīgā (4.1%).

Zemāka ražošanas līmeņa saglabāšanos noteica eksporta uz Krieviju samazinājums. Tādēļ rūpniecības produkcijas fiziskā apjoma indekss salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu samazinājās par 12.9% (t.sk. apstrādes rūpniecībā - par 17.4%).

Latvijas ostās saņemto un no tām nosūtīto kravu apjoms salīdzinājumā ar iepriekšējā gada oktobri palielinājās par 5.9%, jo pieauga Krievijas tranzītpārvadājumu apjoms. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu samazinājās olu, gaļas un piena ražošana (attiecīgi par 0.8%, 1.1% un 6.2%).

Kredītiestāžu kopsavilkuma bilance
(perioda beigās; milj. latu)

Kredītiestāžu kopsavilkuma bilance

 

Latvijas banku sistēmas un Latvijas Bankas monetāro rādītāju, kā arī starptautisko rezervju raksturlielumu publicēšanas datumi ir atrodami Starptautiskā valūtas fonda Datu izplatīšanas standartu biļetena padomes Internet WWW lappusē (http://dsbb.imf.org).

© Latvijas Banka, 1998

Pārpublicējot obligāta avota norāde.
Reģistrācijas apliecība Nr. 1718


Jautājumus lūdzam sūtīt Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.