Publicēts: 01.01.2013.

ISSN 1407-1762

Aprīlī Latvijas tautsaimniecības attīstības tendences nemainījās. Sekmīgi attīstījās ostu darbība un cauruļvadu transports, turpināja pieaugt atsevišķu lauksaimniecības produktu ražošana. Situācija banku sektorā uzlabojās, un ārvalstu valūtas pieprasījums joprojām bija neliels (Latvijas Banka neto nopirka ārvalstu valūtu 0.1 milj. latu vērtībā). Lata segums ar Latvijas Bankas tīrajiem ārējiem aktīviem aprīļa beigās sasniedza 104.2%. Kritās pieprasījums pēc Latvijas Bankas aizdevumiem. Sarūkot arī skaidrās naudas pieprasījumam, naudas bāze samazinājās par 3.0%. Latos izsniegto starpbanku kredītu vidējā svērtā procentu likme pazeminājās jau piekto mēnesi pēc kārtas (no 8.3% novembrī līdz 4.7% aprīlī). Vienlaikus par 0.5-1.1 procentu punktu samazinājās iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām latos un OECD valstu valūtās izsniegto kredītu vidējās svērtās procentu likmes. Palielinājās banku interese par valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru izsolēm. Aprīlī pārdots viss Finansu ministrijas piedāvātais 1 mēneša parādzīmju un 2 gadu obligāciju apjoms, kā arī lielākā daļa piedāvāto 3 un 6 mēnešu parādzīmju. 2 gadu obligāciju izsolē piedalījās 9 bankas (lielākais banku skaits kopš 1998. gada maija). Patēriņa cenu indekss aprīlī samazinājās, un gada inflācija saruka līdz rekordzemam līmenim. Valsts pamatbudžeta fiskālais deficīts sasniedza 18.8 milj. latu. Bezdarba līmenis nedaudz pieauga.

Aprīlī plašās naudas M2X apjoms samazinājās tikai par 0.5% (līdz 915.8 milj. latu), bet iekšzemes naudas piedāvājums M2D nemainījās. Arī skaidrās naudas apjoms apgrozībā bez atlikumiem banku kasēs saglabājās iepriekšējā mēneša līmenī un bija 357.5 milj. latu. Palielinājās privātpersonu (par 1.4%) un nemainījās privātuzņēmumu noguldījumu atlikums. Valsts uzņēmumu noguldījumu atlikums samazinājās par 10.6%, tādēļ iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumu apjoms kritās (par 4.9 milj. latu jeb 0.9%; līdz 558.2 milj. latu). Samazinājās ārvalstu valūtā veikto noguldījumu atlikums, bet latos veikto noguldījumu atlikums nemainījās. Samazinājās gan pieprasījuma noguldījumu, gan termiņnoguldījumu atlikums (attiecīgi par 0.4% un 2.0%).

Patēriņa cenu gada inflācija, kredītu un noguldījumu vidējās svērtās procentu likmes
(%)

Patēriņa cenu gada inflācija, kredītu un noguldījumu vidējās svērtās procentu likmes

Iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām latos izsniegto īstermiņa kredītu vidējā svērtā procentu likme
Patēriņa cenu gada inflācija (salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu)
Iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu latos veikto termiņnoguldījumu vidējā svērtā procentu likme

 

Banku sistēmas iekšzemes kredītu atlikums palielinājās par 2.5 milj. latu jeb 0.4%. To nodrošināja neto kredīta valdībai kāpums (par 9.6 milj. latu). Savukārt iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu atlikums samazinājās par 7.1 milj. latu, t.sk. īstermiņa kredītu - par 4.3 milj. latu, un kopējais šo kredītu atlikums bija 582.2 milj. latu. Latos izsniegto kredītu atlikums samazinājās par 2.7%, bet ārvalstu valūtā izsniegto - nemainījās. Visai straujš bija nerezidentiem izsniegto aizdevumu kāpums (par 6.9%).

Banku sektora stabilā likviditāte veicināja latos izsniegto iekšzemes starpbanku kredītu vidējās svērtās procentu likmes samazināšanos līdz 4.7% (martā - 5.2%), kā arī starpbanku tirgū veikto darījumu apjoma kritumu līdz 140.6 milj. latu. Ārvalstu bankām izsniegto kredītu apjoms (1.9 mljrd. latu) nemainījās, bet Latvijas Bankas bankām izsniegto kredītu atlikums samazinājās par 24.2 milj. latu jeb 28.8%. Izsniegto repo un lombarda kredītu apjoms saruka attiecīgi par 30.2% un 9.4%. Aprīlī izsniegto repo kredītu vidējā svērtā procentu likme bija 5.9%, bet lombarda kredītu vidējā svērtā procentu likme - 7.1%. Latvijas Bankas organizētajās valūtas mijmaiņas (swap) darījumu izsolēs izsniegto līdzekļu apjoms bija par 41.8% mazāks nekā martā - 19.6 milj. latu, t.sk. 6.6 milj. latu ar 7 dienu termiņu (vidējā svērtā procentu likme - 6.1%), 7.4 milj. latu ar 28 dienu termiņu (vidējā svērtā procentu likme - 6.3%) un 5.6 milj. latu ar 91 dienas termiņu (vidējā svērtā procentu likme - 6.7%). Latvijas Bankā aprīlī banku veikto termiņnoguldījumu apjoms sasniedza 63.8 milj. latu (t.sk. uz 7 dienām - 38.4 milj. latu), bet termiņnoguldījumu atlikums centrālajā bankā pieauga 1.7 reizes - līdz 24.3 milj. latu.

ASV dolāra kursa kāpumu aprīlī ietekmēja joprojām visai straujā ASV tautsaimniecības attīstība un valdības ilgtermiņa vērtspapīru procentu likmju kāpums, turklāt vērtspapīru tirgus dalībnieki prognozēja Federālo rezervju sistēmas procentu likmju paaugstināšanu. Ekonomiskā vide uzlabojās arī pasaulē kopumā. Eiropas Centrālā banka (ECB) 8. aprīlī pieņēma lēmumu par refinansēšanas likmes pazemināšanu no 3.0% uz 2.5%, tādēļ atkal pazeminājās eiro vērtība. Taču kritums nebija būtisks, jo valūtas tirgus dalībnieki, paredzot procentu likmju samazināšanu, attiecīgi koriģēja ieguldījumu portfeļus. Turklāt ECB prezidents paziņoja, ka šajā gadā tālāka procentu likmju pazemināšana vairs nav gaidāma, tādējādi mazinot spekulatīvo spiedienu uz eiro kursu. Turklāt gaidāms, ka zemākas procentu likmes labvēlīgi ietekmēs eiro zonas valstu ekonomiskās izaugsmes iespējas. Aprīlī attiecībā pret latu ASV dolāra kurss palielinājās par 0.2%, Japānas jenas - par 1.0% un Lielbritānijas sterliņu mārciņas - par 0.1%, bet eiro, Vācijas markas un Francijas franka kurss samazinājās (attiecīgi par 0.8%, 0.8% un 0.9%).

Banku sektora stabilā likviditāte noteica valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru pieprasījuma kāpumu. Vērtspapīru pieprasījuma un piedāvājuma attiecība bija 1.93 (martā - 0.95). Nemainījās 1 mēneša, bet nedaudz palielinājās 3 un 6 mēnešu parādzīmju vidējā svērtā diskonta likme (aprīlī - attiecīgi 6.2%, 7.4% un 8.5%). Tā kā 2 gadu obligāciju pieprasījums bija augsts, to vidējā svērtā peļņas likme samazinājās līdz 13.4% (iepriekšējai emisijai 1998. gada decembrī - 14.9%). Mēneša laikā notika četras 1 un 3 mēnešu, kā arī divas 6 mēnešu parādzīmju izsoles. Divās izsolēs tika pārdota kārtējā 2 gadu obligāciju emisija. 1 mēneša parādzīmes tika pārdotas 2.0 milj. latu, 3 mēnešu - 2.2 milj. latu un 6 mēnešu - 2.3 milj. latu apjomā, bet 2 gadu obligāciju emisijas kopapjoms bija 17.0 milj. latu. Apgrozībā esošo valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru kopapjoms samazinājās par 0.6% un aprīļa beigās bija 145.7 milj. latu (46.7% no tiem bija 2 gadu obligācijas un 38.7% - 12 mēnešu parādzīmes).

Patēriņa cenu indekss salīdzinājumā ar martu samazinājās par 0.1%, bet gada inflācija saruka līdz 1.5% (iepriekšējā gada atbilstošajā periodā - 6.0%). Cenu kritumu noteica pārtikas cenu pazemināšanās par 0.7% (t.sk. gaļai - par 2.8%, olām - par 1.9%, pienam un piena produktiem - par 1.1%). Degvielas cenas pieauga par 4.6%. Preču cenas samazinājās par 0.1%, bet pakalpojumu cenas nemainījās. Ražotāju cenu indekss salīdzinājumā ar martu palielinājās par 0.1%, bet salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu samazinājās par 4.4%.

Aprīlī sabiedriskajā sektorā (bez sabiedriskajām un reliģiskajām organizācijām) strādājošo mēneša vidējā aprēķinātā (bruto) darba samaksa salīdzinājumā ar martu samazinājās par 2.5% un bija Ls 149.39. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada aprīli šajā sektorā nodarbināto mēneša vidējā aprēķinātā (bruto) darba samaksa palielinājās par 10.0% un strādājošo pirktspēja pieauga par 8.4%.

Bezdarba līmenis aprīļa beigās sasniedza 10.2% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita (marta beigās - 10.1%). Augstākais bezdarba līmenis bija Rēzeknes rajonā (29.2% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita), bet zemākais - Rīgā (5.7%).

Būtiski uzlabojās ar tranzītu saistīto nozaru darbība. Latvijas ostās saņemto un no tām nosūtīto kravu apjoms salīdzinājumā ar iepriekšējā gada aprīli pieauga par 22.3%, t.sk. Ventspils ostā - par 35.2%, tranzītpārvadājumi pa dzelzceļu - par 12.9%, pa cauruļvadiem transportētās naftas un naftas produktu apjoms - par 47.6%.

Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu par 5.8% palielinājās olu, nemainījās gaļas, bet par 1.4% samazinājās piena ražošana.

 

Makroekonomiskie rādītāji

Makroekonomiskie rādītāji

* Datu vēl nav.
Avots: LR Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Monetārie rādītāji
(atlikumi perioda beigās; milj. latu)
(atlikumi perioda beigās; milj. ASV dolāru)*

Monetārie rādītāji

 

Procentu likmes un Latvijas Bankas noteiktie ārvalstu valūtu kursi

Procentu likmes un Latvijas Bankas noteiktie ārvalstu valūtu kursi

 

 

Starpbanku kredītu procentu likmju indekss RIGIBOR
(%)

Starpbanku kredītu procentu likmju indekss RIGIBOR

Uz nakti izsniegti kredīti
Uz 7 dienām izsniegti kredīti
Uz 1 mēnesi izsniegti kredīti

 

Kredītiestāžu kopsavilkuma bilance
(perioda beigās; milj. latu)

Kredītiestāžu kopsavilkuma bilance

 

Latvijas banku sistēmas un Latvijas Bankas monetāro rādītāju, kā arī starptautisko rezervju raksturlielumu publicēšanas datumi ir atrodami Starptautiskā Valūtas fonda Datu izplatīšanas standartu biļetena padomes Internet WWW lappusē (http://dsbb.imf.org).

Šie dati visagrāk tiek publicēti Latvijas Bankas Internet lappusē (Finanšu informācija - Latvijas Banka).

© Latvijas Banka, 1999

Pārpublicējot obligāta avota norāde.
Reģistrācijas apliecība Nr. 1718


Monetārais Biļetens 4/1999 - Adobe PDF formātā

Jautājumus lūdzam sūtīt Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.