ISSN 1407-1762
Jūlijā turpinājās Latvijas tautsaimniecības attīstība. Lai gan naudas piedāvājuma pieaugums (1.5%) bija nedaudz lēnāks nekā jūnijā, jo par 0.4% samazinājās skaidrā nauda apgrozībā (bez atlikumiem banku kasēs), tomēr auga iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumu atlikums (par 2.3%). Palielinājās arī iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu atlikums (par 2.2%). Latvijas naudas tirgus likviditāte pakāpeniski uzlabojās, tāpēc nedaudz kritās starpbanku kredītu procentu likmju līmenis un Latvijas Bankas kredītu pieprasījums.
Patēriņa cenu indekss salīdzinājumā ar jūniju saruka par 0.5%, bet gada inflācija un gada pamatinflācija nemainījās (attiecīgi 3.1% un 2.8%). Preču cenas samazinājās par 0.6%, bet pakalpojumu cenas nemainījās. Lielākā inflāciju pazeminošā ietekme bija pārtikas produktu cenu kritumam (par 1.4%, t.sk. dārzeņu un kartupeļu cenas samazinājās par 20.1%). Saruka arī apģērba un apavu, parfimērijas un higiēnas preču un degvielas cenas (kritums attiecīgi 1.1%, 0.8% un 0.7%).
Naudas piedāvājuma kāpumu noteica banku sistēmas tīro iekšējo aktīvu palielināšanās (par 33.5 milj. latu), turpinoties privātajam sektoram un valdībai izsniegtā kredīta atlikuma pieaugumam (par 27.4 milj. latu). Banku sistēmas tīrie ārējie aktīvi samazinājās par 13.0 milj. latu, bet Latvijas Bankas tīrie ārējie aktīvi pieauga.
Iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu atlikums salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi palielinājās par 23.2 milj. latu. Palielinājās gan uzņēmumiem, gan privātpersonām izsniegto kredītu atlikums. Pieaugumu noteica ilgtermiņa kredītu atlikuma kāpums (par 21.8 milj. latu jeb 2.6%). Visvairāk pieauga komerckredīta atlikums (par 16.8 milj. latu), kā arī industriālā un hipotēku kredīta atlikums (attiecīgi par 7.6 milj. latu un 5.1 milj. latu). Latos izsniegto kredītu atlikums palielinājās par 7.3 milj. latu, bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums - par 15.9 milj. latu.
Iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumi bankās
(perioda beigās; milj. latu)
Noguldīti latos 
Noguldīti ārvalstu valūtā
Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumu atlikums bankās palielinājās par 22.2 milj. latu. Pieaugumu noteica pieprasījuma noguldījumu atlikuma kāpums (par 29.3 milj. latu). Lai gan termiņnoguldījumu atlikums nedaudz saruka, pieauga gan noguldījumu ar termiņu no 6 līdz 12 mēnešiem atlikums, gan ilgtermiņa noguldījumu atlikums. Latos veikto noguldījumu atlikums auga straujāk nekā ārvalstu valūtā veikto noguldījumu atlikums, un tā īpatsvars noguldījumu kopapjomā sasniedza 54.1%.
Plašās naudas, kredītiestāžu piesaistīto noguldījumu atlikuma un izsniegto kredītu gada pieauguma temps salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi būtiski nemainījās un bija attiecīgi 23.2%, 30.1% un 43.5%. Lēnāks bija skaidrās naudas apgrozībā (bez atlikumiem banku kasēs) gada pieaugums (10.0%). Pasaules valūtas tirgū jūlijā samazinājās ASV dolāra kurss un pieauga eiro kurss. To noteica gan nelabvēlīgie ASV tautsaimniecības rādītāji (jūnijā bezdarba līmenis ASV sasniedza 4.5%), gan Federālo rezervju sistēmas vadītāja Alana Grīnspena (Alan Greenspan) prognozes, ka ASV tautsaimniecības augšupeja 2001. gadā, visticamāk, nav gaidāma. Turpretī Vācijā inflācija jūnijā saruka, un tirgus dalībnieki prognozē, ka tas ļaus Eiropas Centrālajai bankai aktīvāk samazināt procentu likmes, tā veicinot reģiona izaugsmi. Ziņas par ASV tautsaimniecības attīstību noteica arī ASV dolāra kursa kritumu attiecībā pret Japānas jenu jūlija pirmajā pusē. Latvijas Bankas noteiktais eiro kurss attiecībā pret latu palielinājās (par 1.1%), bet attiecībā pret ASV dolāru, Japānas jenu un Lielbritānijas sterliņu mārciņu samazinājās (attiecīgi par 0.6%, 0.4% un 0.2%). Jūlijā Latvijas Bankas tīrie ārējie aktīvi pieauga par 5.1%, valūtas mijmaiņas darījumu atlikumam palielinoties par 17.0 milj. latu. Valūtas mijmaiņas darījumu izsolēs tika izsolīts 31.0 milj. latu (par 6.9% vairāk nekā jūnijā).
Bankām izsniegto Latvijas Bankas kredītu atlikums samazinājās par 71.6 milj. latu, un, lai gan tīrie ārējie aktīvi palielinājās un valdības noguldījuma atlikums centrālajā bankā saruka, naudas bāze M0 salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi samazinājās par 25.0 milj. latu jeb 4.3% (gada pieaugums - tikai 0.7%). Jūlijā izsniegto repo kredītu apjoms, Latvijas Bankai mēneša beigās palielinot piedāvājumu, bija par 26.1% lielāks nekā jūnijā (9.0 milj. latu), bet izsniegto lombarda kredītu apjoms bija par 20.3% mazāks nekā jūnijā. Latos izsniegto iekšzemes starpbanku kredītu vidējā svērtā procentu likme samazinājās līdz 6.5%. Vēl straujāk kritās naudas tirgus indekss RIGIBOR uz nakti izsniegtajiem kredītiem (no 8.43% mēneša sākumā līdz 4.24% mēneša beigās). Starpbanku kredītu apjoms salīdzinājumā ar jūniju pieauga par 5.7% un sasniedza 454.7 milj. latu.
Valsts konsolidētā kopbudžeta fiskālais deficīts jūlijā pieauga par 8.1 milj. latu un 2001. gada pirmajos septiņos mēnešos bija 37.7 milj. latu (iepriekšējā gada atbilstošajā periodā - 46.3 milj. latu). Valsts pamatbudžeta nodokļu ieņēmumi jūlijā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu palielinājās par 25.9%, turklāt auga visi nodokļu ieņēmumi, izņemot akcīzes nodokļa ieņēmumus. Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi palielinājās par 21.5% un iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi - par 12.8%. Sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta fiskālais deficīts bija 12.0 milj. latu (par 14.3 milj. latu mazāks nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā). Valsts parāds jūlijā gandrīz nemainījās un mēneša beigās bija 629.8 milj. latu, t.sk. ārējais parāds - 342.7 milj. latu.
Valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru pieprasījums bija zems. Jūlijā notika tikai viena 12 mēnešu parādzīmju izsole, kurā no piedāvātajiem 12.0 milj. latu tika pārdota niecīga daļa (0.45 milj. latu; vidējā svērtā diskonta likme - 6.69%). Apgrozībā esošo valsts vērtspapīru apjoms gandrīz nemainījās un mēneša beigās bija 280.5 milj. latu (49.9% no tiem bija 5 gadu obligācijas un 25.0% - 3 gadu obligācijas). Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu Latvijas ostās saņemto un no tām nosūtīto kravu apjoms palielinājās par 13.7%, t.sk. Ventspils ostā - par 10.9% un Rīgas ostā - par 27.5%. Pa dzelzceļu pārvadāto kravu apjoms pieauga par 5.4%, dzelzceļa tranzītpārvadājumiem caur ostām palielinoties par 11.5%. Ražotāju cenu indekss rūpniecībā salīdzinājumā ar jūniju pieauga par 0.2% un salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu - par 2.2%. Ražotāju cenu kāpumu noteica to pieaugums koksnes, koka un korķa izstrādājumu (izņemot mēbeles), pārtikas produktu un dzērienu, kā arī citur neklasificētu mašīnu un iekārtu ražošanā.
Plašā nauda un tās sastāvdaļas
(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)
M2X (plašā nauda) 
Iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumi Skaidrā nauda apgrozībā bez atlikumiem banku kasēs
Makroekonomiskie rādītāji
* Datu vēl nav.
Avots: LR Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Monetārie rādītāji
(perioda beigās; milj. latu)
(perioda beigās; milj. ASV dolāru)*
[1] Dati precizēti.
Procentu likmes un Latvijas Bankas noteiktie ārvalstu valūtu kursi
Turpināja samazināties bezdarba līmenis (jūlija beigās - 7.7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita), un Nodarbinātības valsts dienestā reģistrēto bezdarbnieku skaits bija par 6.1% mazāks nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā. Zemākais bezdarba līmenis bija Rīgā (3.5%), bet augstākais - Rēzeknes rajonā (27.2%). Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati par rūpniecības un tirdzniecības attīstību jūnijā liecina par šo nozaru izaugsmi. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu rūpniecības produkcijas fiziskā apjoma indekss palielinājās par 6.1% (t.sk. apstrādes rūpniecībā - par 7.0% un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - par 10.2%). Mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 9.0%.
Kredītiestāžu kopsavilkuma bilance(perioda beigās; milj. latu)
[1] Dati precizēti.
Latvijas banku sistēmas un Latvijas Bankas monetāro rādītāju, kā arī starptautisko rezervju raksturlielumu publicēšanas datumi ir atrodami Starptautiskā Valūtas fonda Datu izplatīšanas standartu biļetena padomes interneta lapā (http://dsbb.imf.org).
Šie dati visagrāk tiek publicēti Latvijas Bankas interneta lapā (Finanšu informācija - Latvijas Banka).
© Latvijas Banka, 2001
Pārpublicējot obligāta avota norāde.Reģistrācijas apliecība Nr. 1718
|
|
| Monetārais Biļetens 7/2001 - Adobe PDF formātā |
|
|
|
Jautājumus un ierosinājumus lūdzam sūtīt |