Publicēts: 01.01.2013.

ISSN 1407-1762

Janvārī saglabājās augsts naudas piedāvājums, bet notika būtiskas strukturālas tā pārmaiņas salīdzinājumā ar decembra nogali. Turpināja palielināties banku piesaistīto noguldījumu un izsniegto kredītu atlikums. Sarūkot no banku sektora nopirktās ārvalstu valūtas apjomam un turpinoties valūtas mijmaiņas darījumu atmaksai, Latvijas Bankas tīrie ārējie aktīvi samazinājās par 1.1%, tomēr emitētās nacionālās valūtas segums sasniedza 117.9%. Kredītiestāžu aktīvi un kapitāla un rezervju apjoms auga straujāk nekā decembrī.

Patēriņa cenu indekss janvārī salīdzinājumā ar decembri palielinājās par 0.9%, bet gada inflācija sasniedza 3.5% un pamatinflācija - 3.6%. Tāpat kā iepriekšējos mēnešos, inflāciju visvairāk ietekmēja uztura produktu cenu pieaugums (kartupeļu, dārzeņu un augļu cenas palielinājās attiecīgi par 32.1%, 19.5% un 6.6%). Patēriņa cenu līmeni paaugstināja arī siltumenerģijas, kā arī ūdens piegādes un kanalizācijas tarifu kāpums, bet pazemināja apģērba un apavu cenu kritums.

Plašā nauda M2X janvārī palielinājās par 0.4% (līdz 1 548.3 milj. latu), gada pieauguma tempam sasniedzot 23.0%. To nodrošināja janvārim neierasti straujais iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumu atlikuma kāpums (par 26.8 milj. latu jeb 2.5%) sakarā ar būtisku termiņnoguldījumu atlikuma pieaugumu (par 23.9 milj. latu). Iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumu atlikuma gada kāpums (28.3%) bija lielākais pēdējo piecu mēnešu laikā. Aptuveni vienādā apjomā pieauga latos un ārvalstu valūtā piesaistīto noguldījumu atlikums. Savukārt apgrozībā esošās skaidrās naudas (bez atlikumiem banku kasēs) apjoms sezonālu faktoru ietekmē saruka (par 20.0 milj. latu jeb 4.1%; līdz 2001. gada novembra līmenim).

Sakarā ar to, ka banku sektora ārzemju pasīvi pieauga straujāk nekā ārzemju aktīvi un centrālās bankas tīrie ārējie aktīvi saruka, banku sistēmas tīrie ārējie aktīvi janvārī samazinājās par 25.0 milj. latu. Iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu atlikums palielinājās par 12.3 milj. latu jeb 0.9%. Šo kredītu atlikums salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga par 47.0% (decembrī - par 49.8%) sakarā ar ilgtermiņa kredītu atlikuma palielināšanos. Latos izsniegto kredītu atlikums auga mazliet vairāk nekā ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums.

Valsts konsolidētā kopbudžeta fiskālais pārpalikums 2002. gada janvārī bija 5.0 milj. latu (2001. gada janvārī - 9.1 milj. latu). Iedzīvotāju ienākuma nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi bija attiecīgi par 17.7% un 11.7% lielāki nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā, bet akcīzes nodokļa ieņēmumi samazinājās par 3.7%. Sociālās apdrošināšanas budžeta deficīts 2002. gada janvārī bija 9.9 milj. latu (par 5.5 milj. latu lielāks nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā). To galvenokārt noteica straujais izdevumu pieaugums (par 11.3%).

Valsts parāds samazinājās par 6.3 milj. latu un janvāra beigās bija 706.4 milj. latu. Tā kā valsts vērtspapīru emisijas netika veiktas un turpinājās agrāk emitēto valsts vērtspapīru dzēšana, to apjoms apgrozībā samazinājās par 4.1 milj. latu un janvāra beigās bija 253.7 milj. latu (t.sk. 56.0% - 5 gadu obligācijas un 27.9% - 3 gadu obligācijas).

Latos izsniegto īstermiņa un ilgtermiņa kredītu vidējā svērtā procentu likme mazliet pieauga (attiecīgi līdz 10.4% un 10.1%). Savukārt šādu OECD valstu valūtās izsniegto kredītu vidējā svērtā procentu likme sasniedza attiecīgi 8.4% un 7.0%. Samazinājās Latvijas banku piesaistīto noguldījumu vidējās svērtās procentu likmes, visvairāk (par 1.0 procentu punktu) sarūkot OECD valstu valūtās piesaistīto noguldījumu vidējai svērtajai procentu likmei.

Lai gan pasaules tautsaimniecības stagnācija turpinājās, ASV Federālo rezervju sistēma, 30. janvārī lemjot nemainīt bāzes procentu likmi, norādīja, ka arvien pamanāmākas kļūst pazīmes, kas liecina par vājākām samazinājuma tendencēm pieprasījuma jomā un par ekonomiskās aktivitātes pieauguma sākumu. Lai gan janvāra sākumā eiro kurss auga sakarā ar veiksmīgo eiro ieviešanu skaidrās naudas norēķinos, drīz atsākās eiro kursa kritums attiecībā pret ASV dolāru. Atbilstoši pasaules nozīmīgāko valūtu savstarpējo kursu dinamikai Latvijas Bankas noteiktais ASV dolāra kurss attiecībā pret latu janvārī pieauga (par 0.9%), eiro un Lielbritānijas sterliņu mārciņas kurss samazinājās (attiecīgi par 0.8% un 1.5%), bet Japānas jenas kurss nemainījās.

Naudas bāze palielinājās par 20.0 milj. latu. Valdības noguldījuma atlikums Latvijas Bankā saruka par 19.0 milj. latu, bet Latvijas Bankas īpašumā esošo valsts vērtspapīru portfelis pieauga par 11.0 milj. latu. Banku termiņnoguldījumu atlikums Latvijas Bankā samazinājās par 8.0 milj. latu. Bankām izsniegto Latvijas Bankas kredītu atlikuma un Latvijas Bankas tīro ārējo aktīvu kritumam (attiecīgi par 7.0 milj. latu un 8.3 milj. latu) bija samazinoša ietekme uz naudas piedāvājumu.

Janvārī strauji pazeminājās starpbanku kredītu procentu likmes. To veicināja gan banku sektora likviditātes uzlabošanās sakarā ar rezervju normas samazinājumu, gan valdības noguldījumu pārplūde no Latvijas Bankas uz banku sektoru. Labvēlīgās likviditātes situācijas iespaidā bankas neizmantoja lombarda kredītus. Arī Latvijas Bankas izsniegto repo kredītu apjoms (63.4 milj. latu) bija 2.7 reizes mazāks nekā decembrī. Janvārī netika veikti valūtas mijmaiņas darījumi un to atlikums saruka par 10.5 milj. latu.

Iekšzemes starpbanku tirgū latos izsniegto kredītu vidējā svērtā procentu likme samazinājās līdz 3.9% un OECD valstu valūtās izsniegto kredītu vidējā svērtā procentu likme - līdz 2.5%. RIGIBOR uz nakti izsniegtajiem kredītiem saruka no 4.8% mēneša sākumā līdz 3.4% mēneša beigās. RIGIBOR strauji samazinājās arī ilgāka termiņa kredītiem, piemēram, kredītiem ar 12 mēnešu termiņu (attiecīgi no 6.9% līdz 5.3%).

Naudas tirgus procentu likmes
(%)

Naudas tirgus procentu likmes

Latvijas Bankas refinansēšanas likme
Repo kredītu vidējā svērtā procentu likme
6 mēnešu valsts parādzīmju vidējā svērtā peļņas likme
Latos izsniegto iekšzemes starpbanku kredītu vidējā svērtā procentu likme

Naudas tirgus procentu likmju indekss RIGIBOR
(%)

Naudas tirgus procentu likmju indekss RIGIBOR

Uz nakti izsniegtie kredīti
Uz 7 dienām izsniegtie kredīti
Uz 1 mēnesi izsniegtie kredīti
Uz 6 mēnešiem izsniegtie kredīti

Bezdarba līmenis janvārī gan sezonālu faktoru ietekmē, gan sakarā ar atsevišķu uzņēmumu slēgšanu pēc to atzīšanas par maksātnespējīgiem nedaudz palielinājās (līdz 7.9%). Nodarbinātības valsts dienestā reģistrēto bezdarbnieku skaits bija par 0.1% mazāks nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā.

Tā kā Krievijas noteiktie no šīs valsts veikto dzelzceļa pārvadājumu tarifi joprojām bija Latvijai neizdevīgi, dzelzceļa pārvadājumu apjoms janvārī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu samazinājās par 12.7%. Būtiski augot pa cauruļvadiem transportētās naftas apjomam, atsākās straujš kravu apgrozības kāpums Latvijas ostās (8.2%).

Makroekonomiskie rādītāji

Makroekonomiskie rādītāji

* Datu vēl nav.
Avots: LR Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Monetārie rādītāji
(perioda beigās; milj. latu)
(perioda beigās; milj. ASV dolāru)*

Monetārie rādītāji

Procentu likmes un Latvijas Bankas noteiktie ārvalstu valūtu kursi

Procentu likmes un Latvijas Bankas noteiktie ārvalstu valūtu kursi

Ražotāju cenu indekss rūpniecībā janvārī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi palielinājās par 0.6%, bet salīdzinājumā ar 2001. gada janvāri - par 2.3%.

Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati par rūpniecības un tirdzniecības attīstību 2001. gada decembrī liecināja par šo nozaru izaugsmes tempa palēnināšanos. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu rūpniecības produkcijas fiziskā apjoma indekss palielinājās par 1.6% (t.sk. apstrādes rūpniecībā samazinājās par 3.1%, bet elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes nozarē pieauga par 20.1%). Palielinoties strādājošo pirktspējai, mazumtirdzniecības apgrozījums salīdzinājumā ar 2000. gada decembra augsto līmeni pieauga par 2.4%.

Kredītiestāžu kopsavilkuma bilance
(perioda beigās; milj. latu)

Kredītiestāžu kopsavilkuma bilance


Latvijas banku sistēmas un Latvijas Bankas monetāro rādītāju, kā arī starptautisko rezervju raksturlielumu publicēšanas datumi ir atrodami Starptautiskā Valūtas fonda Datu izplatīšanas standartu biļetena padomes interneta lapā (http://dsbb.imf.org).

Šie dati visagrāk tiek publicēti Latvijas Bankas interneta lapā.

© Latvijas Banka, 2002

Pārpublicējot obligāta avota norāde.
Reģistrācijas apliecība Nr. 1718


Monetārais Biļetens 1/2002 - Adobe PDF formātā

Jautājumus un ierosinājumus lūdzam sūtīt Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.