ISSN 1407-1762
Martā strauji pieauga naudas piedāvājums - plašā nauda M2X palielinājās par 4.1%. Būtiski pieauga gan banku piesaistīto noguldījumu (par 5.4%), gan izsniegto kredītu (par 2.9%) atlikums. Skaidrās naudas pieprasījums palielinājās nedaudz - tās apjoms apgrozībā (bez atlikumiem banku kasēs) pieauga tikai par 1.2%. Ievērojami straujāk nekā februārī auga kredītiestāžu darbību raksturojošie rādītāji - aktīvi un kapitāls un rezerves. Turpinājās apstrādes rūpniecības un īpaši mazumtirdzniecības izaugsme. Bezdarba līmenis martā nemainījās (8.2%). Valsts konsolidētā kopbudžeta nodokļu ieņēmumu kāpums liecināja par augsto ekonomisko aktivitāti Latvijā.
Patēriņa cenu indekss palielinājās par 0.4%, bet patēriņa cenu gada inflācija un pamatinflācija saruka līdz 3.2%. Patēriņa cenu pieaugumu martā galvenokārt ietekmēja sezonāls lietoto automašīnu cenu kāpums (17.4%), kas noteica transporta patēriņa cenu pieaugumu par 3.5%, un apģērba un apavu cenu palielināšanās par 2.0%. Pārtikas produktu cenas saruka par 0.1%.
M2X marta beigās sasniedza 1 645.7 milj. latu. Plašās naudas pieauguma apjoms martā (65.2 milj. latu) bija 2.0 reizes lielāks nekā februārī, bet tās gada pieauguma temps (23.8%) bija augstākais kopš 2001. gada augusta. M2X kāpumu noteica lielais iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumu atlikuma kāpums (59.8 milj. latu; t.sk. termiņnoguldījumu atlikuma pieaugums - 66.0 milj. latu). Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu noguldījumu atlikums palielinājās par 30.0%, bet pieprasījuma noguldījumu īpatsvars saruka no 56.2% līdz 54.6%. Pieauga gan latos, gan ārvalstu valūtā piesaistīto noguldījumu atlikums.
Iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumi bankās
(perioda beigās; milj. latu)
 |
Pieprasījuma noguldījumi |
 |
Termiņnoguldījumi |
Banku sistēmas tīrie ārējie aktīvi samazinājās par 5.7 milj. latu, nedaudz sarūkot gan centrālās bankas, gan banku sektora ārējiem aktīviem. Straujš bija tīro iekšējo aktīvu kāpums (71.0 milj. latu), jo iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu atlikums palielinājās par 40.9 milj. latu un neto kredīts valdībai - par 16.1 milj. latu. Tomēr iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu atlikuma gada pieauguma temps martā nedaudz samazinājās (līdz 44.7%). Kāpumu joprojām nodrošināja galvenokārt ilgtermiņa kredītu atlikuma palielināšanās (par 33.0 milj. latu). Visvairāk pieauga hipotēku kredīta atlikums (par 25.4 milj. latu jeb 10.2%) un komerckredīta atlikums (par 19.1 milj. latu jeb 3.7%). Iekšzemes kredītu struktūrā nozīmīgākais joprojām bija komerckredīta atlikums (37.3% no šādu kredītu atlikuma) un industriālā kredīta atlikums (26.3%). Latos izsniegto kredītu un ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums palielinājās attiecīgi par 2.5% un 3.2%.
Valsts konsolidētā kopbudžeta fiskālais pārpalikums martā bija 2.9 milj. latu, bet tā deficīts 2002. gada pirmajos trijos mēnešos - 3.2 milj. latu (2001. gada atbilstošajā periodā - 9.0 milj. latu). Fiskālās situācijas uzlabošanos veicināja nodokļu ieņēmumu kāpums un maksājumi par valsts kapitāla daļu izmantošanu. Pievienotās vērtības nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi 2002. gada pirmajos trijos mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga attiecīgi par 14.3% un 12.2%. Martā sociālās apdrošināšanas iemaksu mēneša apjoms bija lielākais pēdējo gadu laikā.
Valdības parāds martā samazinājās līdz 703.5 milj. latu. Valsts vērtspapīru apjoms apgrozībā gandrīz nemainījās (marta beigās - 249.8 milj. latu).
Kredītu pieprasījumu veicināja būtisks kredītu procentu likmju kritums. Latos izsniegto īstermiņa kredītu un ilgtermiņa kredītu vidējā svērtā procentu likme saruka attiecīgi par 0.8 procentu punktiem un 1.1 procentu punktu (līdz 9.4% un 9.6%), bet OECD valstu valūtās izsniegto īstermiņa kredītu un ilgtermiņa kredītu vidējā svērtā procentu likme - attiecīgi par 1.1 procentu punktu un 1.3 procentu punktiem (līdz 7.9% un 5.7%). OECD valstu valūtās izsniegto ilgtermiņa kredītu vidējās svērtās procentu likmes kritumu noteica aizdevumi ar zemu procentu likmi nebanku finanšu institūcijām. Banku piesaistīto noguldījumu vidējās svērtās procentu likmes mainījās maz. Vienīgi latos veikto ilgtermiņa noguldījumu vidējā svērtā procentu likme pieauga par 0.5 procentu punktiem (līdz 5.4%).
Ekonomiskā aktivitāte turpinājās gan ASV, gan Eiropā, taču situāciju saasināja notikumi Tuvajos Austrumos, kas izraisīja strauju naftas cenu kāpumu. Naftas cenu svārstību ietekmē ASV dolāra kurss nedaudz samazinājās. Atbilstoši pasaules nozīmīgāko valūtu savstarpējo kursu dinamikai Latvijas Bankas noteiktais ASV dolāra kurss attiecībā pret latu martā saruka (par 0.5%), bet eiro, Lielbritānijas sterliņu mārciņas un Japānas jenas kurss pieauga (attiecīgi par 0.6%, 0.1% un 0.6%).
Naudas bāze un centrālās bankas tīrie ārējie aktīvi jau trešo mēnesi gandrīz nemainījās, un emitētās nacionālās valūtas segums ar Latvijas Bankas tīrajiem ārējiem aktīviem bija 117.6%. Naudas piedāvājumu nedaudz palielināja bankām izsniegto Latvijas Bankas kredītu atlikuma pieaugums (par 8.5 milj. latu), bet samazināja banku termiņnoguldījumu atlikuma palielināšanās Latvijas Bankā (par 12.6 milj. latu). Valdības noguldījuma atlikuma Latvijas Bankā kāpumu līdzsvaroja centrālās bankas īpašumā esošo valsts vērtspapīru portfeļa pieaugums. Skaidrās naudas daudzums apgrozībā palielinājās par 5.8 milj. latu jeb 1.1%.
Banku likviditāte bija augsta, tāpēc starpbanku kredītu procentu likmes bija zemas un to svārstības - nelielas. RIGIBOR uz nakti izsniegtajiem kredītiem svārstījās starp 3.6% un 4.0%, bet kredītiem ar 3, 6 un 12 mēnešu termiņu tā svārstības nepārsniedza 0.1 procentu punktu. Arī Latvijas Bankas izsniegto repo kredītu apjoms (15.5 milj. latu) bija par 38.2% mazāks nekā februārī (mēneša zemākais rādītājs kopš 2000. gada jūnija). Valūtas mijmaiņas darījumi netika veikti, un šo darījumu kopējais atlikums samazinājās par 3.0 milj. latu (līdz 109.8 milj. latu), turklāt to veidoja 2000. un 2001. gadā veikto ilgtermiņa valūtas mijmaiņas darījumu atlikums.
Pēc vairākus mēnešus ilgušas lejupslīdes dzelzceļa transporta kravu pārvadājumu apjoms salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga par 9.4%, palielinoties gan iekšzemes pārvadājumu, gan tranzītpārvadājumu apjomam.
Banku piesaistītie noguldījumi un izsniegtie kredīti
(perioda beigās; milj. latu)
|
Iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumi |
|
Iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegtie kredīti |
Makroekonomiskie rādītāji
* Datu vēl nav.
Avots: LR Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Monetārie rādītāji
(perioda beigās; milj. latu)
(perioda beigās; milj. ASV dolāru)*
Procentu likmes un Latvijas Bankas noteiktie ārvalstu valūtu kursi
Rīgas un Liepājas ostā saņemto un no tām nosūtīto kravu apjomam strauji augot (kāpums attiecīgi 25.7% un 15.3%), kravu apgrozība Latvijas ostās palielinājās par 3.1%.
Martā gaļas, piena un olu ražošanas apjoms palielinājās attiecīgi par 14.3%, 4.3% un 19.7%.
Rūpniecības ražotāju cenu indekss martā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi nemainījās, bet salīdzinājumā ar 2001. gada martu pieauga par 1.6%. Ražotāju cenu indekss visvairāk palielinājās farmaceitisko preparātu ražošanā, bet saruka elektroenerģijas ražošanā un sadalē, kā arī zivju un zivju produktu pārstrādē.
Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati par rūpniecības un tirdzniecības attīstību februārī liecināja, ka šajās nozarēs turpinājās izaugsme, turklāt tirdzniecībā kāpuma temps pat palielinājās. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu rūpniecības produkcijas fiziskā apjoma indekss februārī pieauga par 0.2%. Produkcijas izlaide palielinājās apstrādes rūpniecībā (par 4.4%), bet saruka elektroenerģijā, gāzes un ūdens apgādē, kā arī ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē. Mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 9.3%.
Kredītiestāžu kopsavilkuma bilance
(perioda beigās; milj. latu)
Latvijas banku sistēmas un Latvijas Bankas monetāro rādītāju, kā arī starptautisko rezervju raksturlielumu publicēšanas datumi ir atrodami Starptautiskā Valūtas fonda Datu izplatīšanas standartu biļetena padomes interneta lapā (http://dsbb.imf.org).
Šie dati visagrāk tiek publicēti Latvijas Bankas interneta lapā.
© Latvijas Banka, 2002
Pārpublicējot obligāta avota norāde.Reģistrācijas apliecība Nr. 1718
|
|
| Monetārais Biļetens 3/2002 - Adobe PDF formātā |
|
|
|
Jautājumus un ierosinājumus lūdzam sūtīt |